Zviedrijas premjere kritizē Krievijas prasību: "Tikai mums pašiem ir tiesības izlemt par savu ārpolitiku un drošības politiku"
Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone uzsvērusi valsts tiesības pašai izvēlēties alianses, kurās iesaistīties, un kritizējusi Krievijas prasību NATO apņemties nepaplašināties austrumu virzienā.
"Eiropas drošības kārtība nav apspriežama," lasāms Andešsones paziņojumā medijiem. "Tikai mums pašiem, Zviedrijā, ir tiesības izlemt par savu ārpolitiku un drošības politiku, un mēs izvēlamies, ar ko sadarboties," viņa uzsvēra.
"Starptautiskās tiesības ir jāciena un jāievēro," piebilda Zviedrijas premjerministre, paskaidrojot, ka tas ietver arī katras valsts tiesības "pašai noteikt savas drošības politikas virzienu".
17.decembrī Krievija publicēja līgumprojektus ar ASV un NATO, kuros izvirzītas vairākas prasības drošības jomā.
Cita starpā Maskava izvirzījusi Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Ja Maskavas prasības tiktu apmierinātas nākamnedēļ gaidāmajā NATO un Krievijas Padomes samitā, piemēram, Zviedrijai un Somijai būtu liegta iespēja pievienoties Rietumu militārajai aliansei.
Arī Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina savās Jaungada uzrunās uzsvēruši, ka Helsinki saglabā sev tiesības jebkurā brīdī pieņemt lēmumu par pievienošanos aliansei.
Otrdien opozīcijā esošās konservatīvās Moderātu partijas līderis Ulfs Kristersons aicināja Zviedrijas valdību sekot kaimiņvalsts līderu piemēram un apliecināt Zviedrijas tiesības pašai lemt par aliansēm, kurās iesaistīties.
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists pirms Ziemassvētkiem paziņoja, ka Krievijas prasības Rietumiem ir "pilnīgi nepieņemamas", vienlaikus uzsverot, ka Zviedrija neplāno pievienoties NATO "nedz tagad, nedz nākotnē". Tādi ministra izteikumi izpelnījās labēji noskaņoto partiju kritiku.
Savukārt Zviedrijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mīkaels Bidens laikrakstam "Dagens Nyheter" atzinis, ka Zviedrijas drošības stratēģija tiktu pilnībā sagrauta, ja NATO atteiktos no tālākas paplašināšanās un ierobežotu aktivitātes Eiropā.
"Ierosinājumi par jaunu drošības kārtību sagrautu mūsu drošības politikas struktūras pamatus," viņš sacīja, piebilstot, ka Zviedrijas mērķis ir kļūt pat spēcīgu aizsardzības varu visās jomās, tomēr tas "balstās attīstītā starptautiskajā sadarbībā".
Ceturtdien Andešsone telefonsarunās ar Nīnisti un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu apsprieda apdraudējumu, kuru radījusi Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežas. Krievija pašlaik Ukrainas robežas tuvumā izvietojusi ap 100 000 karavīru.
Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde trešdien ASV sāka trīs dienu vizīti, kuras laikā ar ASV augstākajām amatpersonām pārrunā drošības situāciju un klimata pārmaiņas.
