Vai Venecuēla mēģina eksportēt revolūciju uz Spāniju?

Venecuēla tā vietā, lai piedāvātu pasaules tirgum vērtīgus ražojumus vai vismaz banānus, izvēlas slepus eksportēt Bolivāra revolūcijas idejas. Radikālais sociālisms kādreiz plaukstošo Dienvidamerikas valsti ir iegrūdis nabadzībā, un tagad tā vēlas aplaimot arī kaimiņvalstis un pat Eiropu.

Liecina ģenerālis

Spānijas Nacionālās tiesu palātas izmeklētājs Manuels Garsija-Kasteljons oktobra vidū ierosināja lietu par iespējamu Podemos nelikumīgu finansēšanu no Venecuēlas. Kreisie populisti patlaban kopā ar Spānijas Sociālistisko strādnieku partiju ietilpst valdības koalīcijā, parlamentā viņiem ir 35 vietas.

Spānijā likums aizliedz partijām saņemt finansējumu no ārvalstīm. Informāciju izmeklētājiem sniedzis bijušais Venecuēlas Militārās pretizlūkošanas galvenās pārvaldes direktors, ģenerālis Ugo Karvahals, kurš dzimtenē pasludināts par nodevēju. Viņš Spānijā sniedz liecības pret Podemos, tomēr Madride plāno Karvahalu izdot ASV Temīdai, kas viņu apsūdz ieroču un narkotiku tirdzniecībā.

Nauda arī partijas vadoņiem

Presē noplūdušie izmeklēšanas dokumenti liecina, ka Venecuēla sponsorējusi Podemos, lai saliedētu Spānijas politiskos spēkus tai labvēlīgu reformu virzienā.

Apmēram septiņi miljoni dolāru pārskaitīti uz Podemos pakļauto Politisko un sociālo pētījumu centru, no 100 000 līdz 200 000 dolāru – tieši četriem partijas līderiem, tostarp Pablo Iglesiasam. Uz maksājuma dokumentiem it kā ir 2013. gadā mirušā Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa, tagadējā vadoņa Nikolasa Maduro un citu viņa režīma vadošu pārstāvju paraksti.

Ģenerālis Karvahals uzrādījis dokumentus, ka nauda ņemta no Venecuēlas valsts naftas kompānijas PDVSA fondiem un pārskaitīta, izmantojot ārzonu Mazajās Antiļu salās. Pēc katra pārskaitījuma konti ofšora bankās tūdaļ slēgti.

Turklāt Podemos līderim Iglesiasam bijis bankas konts Senvinsentā un Grenadīnās, noformēts uz viņa mātes vārda. Uz to, pēc Karvahala vārdiem, no Venecuēlas pārskaitīti vēl 272 000 dolāru.

Atbalsta brīvības apspiedējus

Madrides izdevums OKdiario vēsta, ka nauda izmantota partijnieku algām, propagandas kampaņām, biroju telpu iegādei vai īrei. Nesen tāds īpašums nopirkts Madridē. Podemos pārstāvji noliedz šos apvainojumus un klāsta, ka partija kļuvusi par “reakcionāru sazvērestības upuri” – tipiska komunistu retorika.

Madrides universitātes politoloģijas profesors Alvaro Rivera intervijā Deutsche Welle paudis, ka šis skandāls viņu neizbrīna – jautājums par Podemos finansējumu izskanēja jau pirms sešiem gadiem, bet pietrūka pierādījumu.

Ja par netiešiem pierādījumiem – zīmīgā kārtā Podemos vienmēr pretojas publiskam Venecuēlas nosodījumam par cilvēktiesību apspiešanu. Partijas līderi attaisno represijas pret Venecuēlas parlamentu, žurnālistiem, opozīciju, banku un uzņēmumu nacionalizāciju un, kā norāda profesors, “pat cenšas uzspiest Spānijai līdzīgus pasākumus, kas ir pretrunā parlamentārajai demokrātijai un tirgus ekonomikai”.

Padomju skola

Tieši tāpat PSRS laikā Rietumeiropas komunisti un bieži vien arī sociālisti ne bez Maskavas naudas atbalstīja Kremļa politiku.

Emigrācijā Madridē dzīvojošais Venecuēlas advokāts Mario Ramiress intervijā Deutsche Welle teic, ka pirmām kārtām Karakasas režīms cenšas ieguldīt naudu, lai iedēstītu savu kreisi radikālo ideoloģiju citās Latīņamerikas valstīs, piemēram, Bolīvijā, Peru, Ekvadorā. Kamēr pašu valstī trūkst pārtikas un pat karavīriem par protestu apspiešanu prēmijās pasniegts tualetes papīrs, nauda murgu eksportam atrodas.  

Venecuēlas režīms ir iestidzis korupcijā un narkotiku tirdzniecībā, valsts ir parādā Ķīnai un Krievijai, pēdējai vien 3,4 miljardus dolāru. Un tas nav aizdevums tautas labklājības celšanai, bet gan par ieroču piegādēm.

Tomēr novembrī reģionālajās vēlēšanās svētdien uzvarēja kandidāti, kas atbalsta prezidenta Nikolasa Maduro valdību. Viņi ieguva 20 no 23 gubernatoru vietām un galvaspilsētas Karakasas mēra amatu. Vēlēšanās piedalījās ap 42% balsotāju. Opozīcija uzvarēja trīs štatos, tostarp naftas resursiem bagātajā Sulijā, kas ir valsts visvairāk apdzīvotais štats.