Vakcinācijas pasaules hronika. Interesanti un būtiski fakti par potēšanos šonedēļ

Topošais kanclers, sociāldemokrātu līderis Olafs Šolcs paziņojis, ka parlaments līdz šā gada beigām balsos par ierosinājumu vakcinēšanos noteikt par obligātu. Patlaban nepotētajiem liegta piekļuve veikaliem, izņemot tos, kas pārdod pirmās nepieciešamības preces.

Lielbritānijas valdība neplāno ieviest obligāto vakcināciju pret kovidu, norāda premjerministra Borisa Džonsona preses sekretārs. “Mūsu prioritāte ir turpināt veicināt vakcināciju un balstvakcīnas saņemšanu,” viņš uzsvēra.
Austrālija apstiprinājusi “Pfizer/BioNTech” vakcīnu bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, potēšana sāksies 10. janvārī. Austrālijā līdz šim divas vakcīnas devas saņēmuši 88% iedzīvotāju, kas vecāki par 16 gadiem, un gandrīz 93% vienu devu.

Arī Itālijas Zāļu aģentūra (AIFA) apstiprinājusi “Pfizer/BioNTech” vakcīnas izmantošanu bērniem 5 līdz 11 gadu vecumā. Viņi saņems trešdaļu no pusaudžiem un pieaugušajiem paredzētās devas, kopā divas ar trīs nedēļu intervālu. Kaut gan kovida simptomi bērniem ir ievērojami vieglāki, AIFA norāda, ka viņu vakcinācija ir vēlama, jo ļauj apmeklēt skolu un piedalīties pasākumos, kas ir svarīgi bērnu attīstībai.

Zinātnieku grupa no Lielbritānijas un ASV publicējusi pētījuma rezultātus, kāpēc “AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” vakcīnas var ļoti retos gadījumos izraisīt trombozi. Šīs vakcīnas var piesaistīt noteiktu olbaltumvielu jeb proteīnu, kas veicina imunitātes reakciju, iedarbinot asins sarecēšanu.

Oktobrī Lielbritānijas Sirds fonds pavēstīja, ka šajā valstī fiksēti 423 trombožu gadījumi no 24,9 miljoniem pirmās devas injekciju un 24,1 miljona otrās. Nomira 72 cilvēki.