Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks: "Jebkādas Kijevas provokācijas Donbasā tiks apspiestas"
Jau tā saspringtā situācija Ukrainas austrumos saasinājusies vēl vairāk, un jebkādas Kijevas provokācijas Donbasā tikšot apspiestas. Tā paziņojis Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs.
Viņš norādīja, ka situācija saasinās, tostarp arī ieroču piegāde Kijevai, kas mudina Ukrainas varasiestādes "uz krasiem un bīstamiem soļiem".
"Jebkādas Ukrainas varasiestāžu provokācijas, lai ar spēku atrisinātu problēmas Donbasā, tiks apspiestas," paziņoja Gerasimovs.
Ģenerālštāba priekšnieks uzsvēra, ka informācija par it kā gaidāmo Krievijas iebrukumu Ukrainā esot meli, bet par valsts teritorijā veiktajām militārajām darbībām nav nepieciešams ziņot.
Putins: Krievijai ir tiesības aizstāvēt savu drošību
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien izteicies, ka Maskavai ir tiesības aizstāvēt savu drošību, bet atteicās atklāt, vai plāno iebrukt Ukrainā.
Kremlis līdz šim pastāvīgi noliedzis, ka plāno konvenciālu, militāru iebrukumu Ukrainas teritorijā, kā arī vainojis ASV un NATO nepamatotas spriedzes vairošanā.
"Krievijai ir miermīlīga ārpolitika, taču tai ir tiesības aizstāvēt savu drošību," trešdien kopīgā preses konferencē ar Grieķijas premjerministru sacīja Putins.
Viņš atteicās atklāt, vai gatavojas iebrukt Ukrainā, bet sacīja, ka vienkārši vērot, kā NATO pievirzās tuvāk Krievijai, būtu "noziedzīga bezdarbība".
"Mēs nevaram neuztraukties par Ukrainas iespējamo uzņemšanu NATO, jo tam neapšaubāmi sekos atbilstošu militāro kontingentu, bāzu un bruņojuma izvietošana, kas mūs apdraud," sacīja Putins.
Viņš uzsvēra, ka NATO paplašināšanās uz austrumiem Krievijai ir ļoti sensitīvs jautājums.
"Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem Krievijas drošības saglabāšanā," sacīja Putins.
"Mēs par to visu laiku runājām publiski un esam brīdinājuši mūsu partnerus, ka mums (NATO paplašināšanās) ir nepieņemama," paziņoja Putins.
Viņš arī sacīja, ka samitā sarunas ar Baidenu bijušas produktīvas un dialogs tiks turpināts.
Maskava apgalvo, ka Ukraina valsts austrumos savilkusi pusi no savas armijas
Krievija 1.decembrī paziņoja, ka Ukraina ir savilkusi tūkstošiem karavīru valsts austrumos, kur Kijeva cīnās ar Maskavas atbalstītajām kaujinieku bandām.
Kremlis spriedzes pieaugumā vainoja Rietumus, kas piegādā Ukrainai modernus ieročus, veic militārās mācības Melnajā jūrā un ar bumbvedējiem veic lidojumus netālu no Krievijas robežām.
"Ukrainas bruņotie spēki stiprina savu militāro potenciālu, saved smago tehniku un dzīvo spēku," žurnālistam sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.
"Saskaņā ar dažiem ziņojumiem Ukrainas karavīru skaits konflikta zonā jau ir sasniedzis 125 000 cilvēku," paziņoja Zaharova, piebilstot, ka tā ir puse no visas Ukrainas armijas.
Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija otrdien paziņoja, ka Krievija gar Ukrainas robežām, okupētajā Krimas pussalā un prokrievisko bandu kontrolētajā Austrumukrainas teritorijā ir sakoncentrējusi 115 000 karavīru.
Krievija pavasarī koncentrēja apmēram 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, bet vēlāk paziņoja par to atvilkšanu. Ukraina un ASV tolaik norādīja, ka Krievija nav atvilkusi visus šos karavīrus.
Krievija uzsāk militāras mācības
Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā Krievija netālu no Ukrainas robežas koncentrē lielus militāros spēkus.
Ukrainas un NATO valstu aplēses liecina, ka runa ir par karavīru skaitu ap 100 000. Ukrainas militārais izlūkdienests sagaida kaujas jau janvārī vai februārī.
Krievijas sociālo tīklu lietotāji pēdējā mēneša laikā publicējuši visai daudz video ar militārās tehnikas pārvietošanu pa ceļiem un sliedēm netālu no Ukrainas – pie Rostovas, Voroņežas, Kurskas, Brjanskas.
Tiek vesta dažāda tehnika – sākot ar tankiem, beidzot ar “Iskander” raķešu sistēmām.
Ļoti trauksmi ceļoši šajā laikā ir bijuši ASV valdības pārstāvji, kā arī NATO, ziņojot par stiprām aizdomām par iespējamu Krievijas militāru agresiju pret Ukrainu, kā arī brīdinot par šādas rīcības sekām.
Krievija ir noraidījusi šīs bažas un uzsvērusi, ka tai esot tiesības brīvi pārvietot savus karavīrus savā teritorijā.
Tikmēr Krievija 1.decembrī sākusi tradicionālās ziemas militārās mācības reģionā, kas robežojas ar Ukrainu, un poligonos tur izvietoti 10 000 karavīru.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka mācības notiks arī Ukrainai piederošajā Krimā, ko Krievija okupēja 2014. gadā un reģionā, kas robežojas ar Donbasu.
Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka mācības, kurās piedalīsies motorizētās kājnieku vienības, notiks vairāk nekā 30 poligonos vismaz sešos dažādos reģionos.
