Igaunijas eksprezidenti Kersti Kaljulaidu, iespējams, bīdīs par NATO ģenerālsekretāri

Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada septembra beigās, un viņa pēctecis jāizraugās nākamvasar. Jakubs Kulhāneks gan atteicās precizēt, kuri politiķi tiek piedāvāti kā Jensa Stoltenberga pēcteči, bet neoficiāli kļuvis zināms, ka viena no kandidātēm ir bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Čehijas ārlietu ministrs uzskata, ka Stoltenberga pēctecim NATO ģenerālsekretāra amatā vajadzētu būt no bloka “austrumu spārna” – valsts, kas Ziemeļatlantijas aliansē iestājās pēc dzelzs priekškara krišanas. To politiķis sacīja, komentējot Rīgā notiekošajā NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē aktualizētos jautājumus. "Būtu pareizi, ja jaunais ģenerālsekretārs tiks ievēlēts no šīs alianses daļas, ko dažreiz sauc par "austrumu spārnu"," teica Kulhāneks. Viņš atzina, ka "pirmie vārdi jau ir izskanējuši", neprecizējot, kuri tie ir.

Tallinas laikraksts “Postimees” raksta: “Igaunijai tā ir unikālā iespēja – pārņemt NATO vadību. Lai realizētu šo iespēju, Igaunijai ar pašreizējo premejeri Kaju Kallasu ir jāveic intensīva kampaņa Kersti Kaljulaidas atbalstam - Kallasai pie katras izdevības būtu jāstāsta, ka Kersti Kaljulaida ir labākā pasaulē.

Bet te rodas dilemma, jo Kallasa un Kaljulaida ir politiskie konkurenti. Būtībā tas nozīmē, ka Kallasai, kā arī reformistu aizsardzības ministram Lānam vajadzētu aģitēt par savu politisko sāncensi, pievēršot viņai visu uzmanību un izvirzot viņu priekšplānā”.

Laikā, kad Rīgā notika NATO ārlietu ministru sanāksme, Kaljulaida arī bija Latvijas galvaspilsētā. Viņa, protams, nesēdās pie galvenā sarunu galda, bet piedalījās arī visnotaļ respektablos satelītforumos, piemēram, Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā konferencē “NATO: Ielūkojoties nākamajā desmitgadē”. Par to viņa savā “Facebook” kontā ierakstījusi:

“Viesojos Rīgā - līdzās NATO samitam notika ļoti saturīga konference, kuras diskusijas bija par organizācijas nākotni. Pasaule ap mums nepārtraukti mainās, un tāpēc mums ir nepārtraukti jāapspriežas ar saviem sabiedrotajiem.

Man nepatīk nemitīgās runas par NATO veselību – tās it kā liecina, ka ar mūsu aliansi kaut kas nav kārtībā. Es nekad neesmu uztvērusi NATO kā pacientu, bet gan kā dalībvalstu asociāciju, kuras centrā ir transatlantiskā sadarbība, kopīgas militārās spējas un politiskā sadarbība un gatavība vajadzības gadījumā aizsargāt savas dalībvalstis. Es vienmēr ar prieku apspriežu jautājumus, kā tālāk attīstīt organizāciju, kā ņemt vērā visu dalībvalstu intereses, kā būt gatavam ne tikai šodienas, bet arī nākotnes draudiem. Tā bija arī Rīgā”.

Ja Kersti Kaljulaida tik tiešām kļūs par NATO ģenerālsekretāri, tad viņa būs pirmā no Baltijas valstu eksprezidentēm - dāmām, kura pēc savas prezidentūras ieņems nozīmīgu starptautisku politisku posteni. Iepriekšējām viņas baltiešu kolēģēm tas nav izdevies, jo savulaik runāja, ka Vaira Vīķe-Freiberga varētu kļūt par ANO ģenerālsekretāri, bet lietuviete Daļa Grībauskaite par Eiropas Padomes prezidenti.

Jāuzsver, ka pašreiz NATO viena no dominējošām domām ir, ka nākamajai ģenerālsekretārei jābūt sievietei no “austrumu bloka”. Un konkurence uz šo amatu varētu būt vērā ņemama, jo mums jau netrūkst izcilu dāmu – līdzās Kaljulaidai izskanējis arī Lietuvas eksprezidentes Grībauskaites un Horvātijas eksprezidentes Kolindas Grabaras-Kitarovičas vārds.