Marihuānas kafejnīcu simbols Amsterdamā mēģina izkļūt no narkotiku purva

Jau šā gada sākumā pilsētas mērs Femke Halsema nāca klajā ar priekšlikumu slēgt ārzemniekiem visus 166 kofīšopus, atļaujot tajos ieeju tikai Nīderlandes pilsoņiem. Tādējādi viņa cer samazināt narkotūrismu un radīt pilsētu, kas ir pievilcīga “ar skaistumu, daudzveidību, kultūras dažādību”, nevis narkotikām. Amsterdama pagaidām ieguldījusi 160 000 eiro cita veida tūrisma piedāvājumā – ielu mākslā, Eiropā augstākajās šūpolēs, kanālu attīrīšanā no atkritumiem.

Nozare satraucas

Amsterdamu ar 850 000 iedzīvotāju ik gadu apmeklē teju 20 miljoni tūristu, un daudzus interesē nevis Rembranta gleznas "Rijksmuseum" un gleznainie kanāli, bet tikai legāli uzpīpēt kāsi. Vietējie nepavisam nav sajūsmā par ārzemniekiem, kas klīst pa centru skurbulī un appīpējušies. Pilsētas budžetam no šiem viesiem liela labuma nav, jo naudu viņi pamatā tērē tikai alkoholam, narkotikām un lētai pārgulētavai.  

Nīderlandē gan kopš 2012. gada ir pakāpeniski ieviesti ierobežojumi marihuānas tirdzniecībai ārzemniekiem, tomēr likums atļauj pašvaldībām izlemt, cik stingri un vai vispār rīkoties.

Nozares pārstāvji, protams, nav mierā ar pašvaldības plāniem. “Ja mēs slēgsim durvis tūristiem, tad zaudēsim 80 procentus mūsu klientūras,” "Deutsche Welle" saka Eva Makgira, kofīšopa Reefer pārdevēja. “Holandieši nesēž kofīšopos, viņi nopērk marihuānu un iet mājās.”

Pāries uz ielām?

Marihuānas muzeja direktors Gerijs Galahers gan apšauba aizlieguma ieviešanu: “Viņi var izmainīt noteikumus, bet ne mūsu kultūru. Amsterdamai ir savs tēls, un tāds tas paliks.”

Turklāt esot liels risks, ka aizliegums izraisīs nelegālu tirdzniecību. Tas jau noticis mājsēdes laikā, kad slēgto zālītes krogu vietu ieņēma ielas tirgoņi, un jau pēc dažām dienām pašvaldība izlēma labāk atļaut strādāt kofīšopiem.

Galahers uzskata, ka lielāka jēga būtu pastiprināt likumsargu klātbūtni Amsterdamas centrā, un atgādina, ka līdz šim policija “pārāk bieži skatījusies uz to visu caur pirkstiem”.  

Varētu šķist, ka liberāla attieksme pret vieglajām narkotikām atslogo policijas darbu, ļaujot pievērsties nopietnākām lietām. Patiesie fakti liecina, ka tas ir aplams un pat bīstams uzskats.

Nopietna līmeņa noziedznieki Nīderlandē vairs nekrāmējas ar zālīti, bet tirgo kokaīnu un citas nopietnākas narkotikas, un valsts kļuvusi par svarīgāko tranzīta punktu Eiropā.

Politiskā ignorance

Nīderlandes politiķi gadiem ilgi ir ignorējuši narkobiznesa radītās problēmas. No 2005. līdz 2012. gadam policija pat neierosināja nevienu izmeklēšanu saistībā ar narkotikām, un šejienes likumsargiem pat nav narkotiku apkarošanas nodaļas, vēsta Vācijas izdevums "Der Spiegel". Politiķi uzskatīja, ka naudu labāk ieguldīt cīņā pret īpaši vardarbīgiem noziegumiem un naudas atmazgāšanu – tikai tas iet roku rokā ar narkobiznesu.

Nīderlande ir slavena ar pustukšiem cietumiem, kam iemesls ir arī tolerance pret noziedzību. Prokuroriem ieteikts pieprasīt tikai sešu līdz astoņu mēnešu cietumsodu par puskilograma līdz kilograma kokaīna un citu smago narkotiku kontrabandu. Pērn likumsargi notvēra kādu grupējumu un konfiscēja sešas tonnas kokaīna, bet tiesneši uzskatīja, ka pirmstiesas apcietinājums nav nepieciešams.

Slepkavo pēc pasūtījuma

Kriminālā situācija šajā valstī Rietumeiropā ir kļuvusi teju tikpat bīstama kā, piemēram, Ekvadoras galvaspilsētā Kito, kur šoruden noziedzības dēļ noteikts ārkārtas stāvoklis.

Narkobandas Nīderlandē jūtas tik droši, kas pastrādā slepkavību pēc slepkavības – nogalināti ir policisti, advokāti, žurnālisti un arī pilnīgi nejauši upuri. Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm, pēdējos desmit gados pasūtījuma uzbrukumos nošauti 189 cilvēki. Salīdzinājumam – Latvijā no 2001. līdz 2015. gadam reģistrētas 55 pasūtījuma slepkavības, turpmākajos gados vidēji pa vienai.

Jūlijā Amsterdamā nošāva Nīderlandē populāro kriminālreportieri Pīteru de Vrīsu, un ir aizdomas, ka slepkavību pasūtīja marokāņu mafijas "Mocro" boss Riduans Tagi, kurš noziedzīgo biznesu turpina kontrolēt arī no cietuma. 2019. gadā nošāva svarīga liecinieka advokātu Derku Vīrsumu.

Spēle ar uguni

Latvijā tikmēr laiku pa laikam izskan runas par marihuānas legalizāciju un narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. Septembra beigās, spriežot par ārstniecisko palīdzību narkomāniem, veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par!) vadītajā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomē pieminēta iespēja atcelt kriminālsodu par neliela daudzuma narkotiku lietošanu, glabāšanu un iegādi personiskām vajadzībām.

Dažam valdībā varētu būt pat biznesa interese – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (Attīstībai/Par!), pēc pagājušā gada deklarācijas, pieder akcijas par 3080 ASV dolāru (2690 eiro) Kanādas lielākajā marihuānas produktu ražotnē Canopy Growth Corp. Tomēr, kā liecina Nīderlandes piemērs, šī ir spēle ar uguni, kam pašlabuma dēļ, kam greizas politikas vārdā.

Brīvās gribas vietā robotika?

Valdības koalīcijā gan šajā jautājumā nav vienprātības. Novembrī  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā noritēja asas diskusijas.

Darba kārtībā bija iepazīšanās ar Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāna 2019.–2020. gadam izpildi. Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) aizsāka diskusiju par “ideoloģijas maiņu” pret narkotiku lietošanu.

“Tas, ka indivīds tiek skatīts kā upuris, nevis persona, kura atbildīga par savu dzīvi un izvēlēm, īsti pareizi nav,” spriež Rancāns. “Ja cilvēks izvēlējās kļūt par narkomānu un mēs viņam dosim visādas atlaides par to, kā viņš var pēc tam ārstēties, tas īsti pareizi, manuprāt, nav. (..) Mēs šobrīd ejam kosmosā un sakām, ka cilvēkam īsti nav brīvās gribas? (..) Man šobrīd šī diskusija liekas dīvaina, jo notiek narkotiku brīvās gribas devalvēšana līdz robotikas līmenim, proti, ja cilvēks dzīvo, tad bezmaz pašam nav nekādas atbildības par savām izvēlēm.”

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktors Jānis Hahelis turpretim uzsvēris, ka jāveicina ārstniecības pakalpojumu pieejamība, lai “pacients atgriežas dzīvē kā nelietotājs”, to attiecinot arī uz tabaku un alkoholu.