Atklāts jauns Covid paveids ar 32 mutācijām, kas varētu būt bīstamāks par delta variantu
Britu eksperti ir atklājuši jaunu Covid paveidu, kura mutāciju skaits pārsniedz iepriekšējo variantu skaitļus un kura izcelsme meklējama Āfrikā, vēsta medijs “Daily Mail”.
Līdz šim ir konstatēti tikai 10 jaunā paveida gadījumi, kas drīzumā varētu iegūt nosaukumu “Nu”.
Paveidam, kura zinātniskais nosaukums ir B.1.1.529, ir 32 mutācijas.
Profesors Toms Paskoks, Londonas Impērijas koledžas virusologs, kurš pirmais ievēroja šī jaunā paveida izplatību, aprakstīja varianta mutācijas kā “šausminošas”.
Līdz šim Botsvānā ir konstatētas trīs infekcijas, bet Dienvidāfrikā – sešas. Viens gadījums atklāts arī cilvēkam Hongkongā, kurš nesen atgriezies no Āfrikas kontinenta.
Londonas Universitātes ģenētikas profesors Fransuā Ballūss portālam “Daily Mail” stāstīja, ka jaunais paveids, iespējams, parādījies kādā slimniekā ar imūnsistēmas traucējumiem, piemēram, cilvēkā ar nediagnosticētu AIDS slimību.
Pacientos ar novājinātu imūnsistēmu infekcijas var uzturēties mēnešiem ilgi, jo organisms nespēj ar tām cīnīties. Tas sniedz vīrusiem laiku izveidot mutācijas.
Botsvānas variantā ir konstatētas K417N un E484A mutācijas, kuras ir līdzīgas Dienvidāfrikas beta varianta mutācijām. Tajā ir arī mutācijas N440K, kas atrodama delta un S477N no Ņujorkas varianta. Visas šīs mutācijas ir imūnas pret šobrīd pieejamajām vakcīnām.
Tāpat jaunajā paveidā ir atklāta mutācija N501Y, kas padara vīrusu pārnēsājamāku un iepriekš tika novērota tikai alpha un beta variantos.
Lielbritānijas premjerministra pārstāvis apgalvo, ka šis variants pagaidām nav uzskatāms par problēmu. Jaunais variants radījis bažas, galvenokārt, tā plašā mutāciju kopuma dēļ.
Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūras pārstāvis medijam skaidroja, ka aģentūra patstāvīgi uzrauga SARS-CoV-2 variantu statusus visā pasaulē. Tā kā vīrusi mēdz mutēties pēc nejaušības principa, jaunu mutāciju izveidošanās nav neierasta parādība.
