Francija uz politiskās skatuves sagaidījusi savu Trampu

Zemūrs ir politiskais komentētājs un esejists, kas kļuvis pazīstams ar saviem traktātiem par Francijas norietu. Pateicoties viņam, daudzi uzskati, kas savulaik tika uzlūkoti par tādiem, kas atrodas ārpus piedienības robežām, tagad tiek uztverti kā normāli. Pagātnē viņš ticis notiesāts par naida kurināšanu pret musulmaņiem, un šobrīd Zemūram atkal nācies stāties tiesas priekšā par to, ka tā dēvētos bez pavadības esošos nepilngadīgos nelegālos imigrantus viņš nosaucis par "zagļiem, slepkavām un izvarotājiem". Kopumā Zemūram ar šādām apsūdzībām tiesas zālē nācies cīnīties jau 16 reizes, tomēr vairumā gadījumu viņš šajās prāvās bijis uzvarētājs.

Saskaņā ar nesenajām aptaujām par iespējamo kandidātu popularitāti vadībā ir pašreizējais Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons, lai gan atbalstu viņam paudusi tikai ceturtdaļa francūžu. Tikmēr Zemūra iespējamo atbalstītāju skaits gandrīz jau pielīdzinājies Lepēnas potenciālo vēlētāju skaitam. Lai gan eksperti brīdina, ka pašreizējie aptauju rādītāji varētu izrādīties stipri gaisīgi, gadījumā, ja Zemūram izdosies saglabāt vai pat nostiprināt pašreizējās pozīcijas, viņam varētu izdoties izlauzties līdz vēlēšanu otrajai kārtai un aci pret aci stāties pretī Makronam.

Kampaņa jau sākusies

Šobrīd Zemūrs savas kārtējās grāmatas reklāmas tūres aizsegā apceļo Franciju un faktiski jau rīko savas priekšvēlēšanu kampaņas mītiņus. Pagājušajā nedēļā, viņam ierodoties Nantē, to sveica aptuveni 1700 cilvēku, no kuriem daļa bija tērpusies T kreklos ar uzrakstu "Zemmour 2022". Pilsētā, kura vēl pagājušajās vēlēšanās tika uzskatīta par vienu no pretestības bastioniem galēji labējiem, tagad pūlis ir gatavs uzgavilēt Zemūram, kad viņš, piesaucot nesenās pilsētnieku pieredzētās ielu apšaudes, paziņo: "Ikdienas dzīve Nantē ir mainījusies. Mēs ar to nesamierināsimies."

Tikmēr, atspoguļojot Francijas pašreizējo saspīlēto politisko gaisotni, galēji kreisie aktīvisti mēģināja ielauzties zālē, kur notika Zemūra rīkotā sanāksme. Viņi trieca pret policijas automašīnām no tuvējā lielveikala "patapinātos" iepirkuma ratiņus un plēsa no sienām sava ideoloģiskā pretinieka plakātus. Viss noslēdzās ar "McDonald" restorāna spēļu laukumā "aizstāvēšanu", kad policija ķērās pie asaru gāzes, lai protestētājus nomierinātu.

Zemūra oponenti norāda, ka viņš izmanto tās pašas metodes un tos pašus vēlētāju noskaņojumus, kas 2016.gadā ļāva Donaldam Trampam uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās. Viņš pastāvīgi piesaista mediju uzmanību ar tādiem provokatīviem vēstījumiem kā prasības aizliegt "ārzemnieciski skanošos" personvārdus un apturēt imigrantu "invāziju" vai paziņojumiem, ka "islāmiskā kolonizācija" vairo noziedzību, kas daļu Francijas padarījusi jau par "neapdzīvojamu", kā arī aicinājumiem atjaunot kādreizējo valsts varenību.

Taču atšķirībā no Trampa un Lepēnas Zemūrs sevi pasniedz kā intelektuāli. Viņš cenšas izteikties eleganti, citē dzejniekus, zinātniekus un kādreizējos politiķus. Savos garajos monologos iespējamais prezidenta kandidāts iekļauj plašas vēsturiskas atkāpes un sludina drūmu, lai gan brīžiem pretrunīgu, pasaules uzskatu. "Tas līdzinās Trampa "Padarīsim Ameriku atkal varenu"," sarunā ar laikrakstu "The Washington Post" saka franču vēsturnieks un Zemūra kritiķis Patriks Veils. "Viņš manipulē ar Francijas vēsturi."

Holokausta revīzija

Veils, piemēram, norāda uz Zemūra apgalvojumu, ka Višī marionešu režīms, kas tika izveidots pēc Francijas sakāves Otrā pasaules kara sākotnējā fāzē un īstenoja kolaboracionisma politiku ar nacistisko Vāciju, esot aizstāvējis franču ebrejus. Tie 76 000 ebreju, kas tika deportēti uz nacistu koncentrācijas nometnēm, bija ārvalstnieki, kuri dzīvoja Francijā. Viņi tika upurēti, lai glābtu franču ebrejus, norāda Zemūrs.

Veils atzīst, ka Francijā sākotnēji patvērumu bija raduši daudzi ebreji no citām Eiropas valstīm, taču, viņš norāda, ir pietiekami daudz pierādījumu, ka Višī valdība antisemītiskos likumus tiecās piemērot visiem ebrejiem neatkarīgi no to pilsonības un labprāt sadarbojās ar nacistiem ebreju aizturēšanā un nosūtīšanā uz nāves nometnēm. Višī režīma vadonis maršals Filips Petēns nav tas, kurš būtu atzīstams par ebreju glābēju, uzsver vēsturnieks.

Arī Lepēnas vadītajai Nacionālajai apvienībai ir sava holokausta revizionisma vēsture, kas to padarījusi par nepieņemamu daļai Francijas vēlētāju. Taču, ņemot vērā, ka Zemūrs pats ir ebrejs, kura vecāki vēl pirms Alžīrijas neatkarības kara pārcēlušies no toreizējās Francijas kolonijas uz vienu no Parīzes priekšpilsētām, viņam izdevies savulaik marginālos uzskatus padarīt par pieņemamiem plašākā sabiedrībā.

Vēsturnieks un Francijas bijušā līdera Šarla de Golla biogrāfijas autors Džulians Džeksons uzskata, ka tas ir "ļoti, ļoti bīstami", jo Zemūrs cenšas attaisnot diskrimināciju. Pagājušā gadsimta 30.gados "ļaudis par ebrejiem runāja tā kā šodien par musulmaņiem", sarunā ar "The Financial Times" norāda Džeksons.

Francijas islamizācija

Vēl 2018. gadā, sniedzot interviju "The Washington Post", Zemūrs runāja par "pilsoņkaru" starp tiem, "kuri nevēlas atmest Francijas identitāti, kas ir kristiešu un balto identitāte", un tiem, kuri pieņem "Francijas islamizāciju". Taču vēsturnieks Simons Epšteins, kuru Zemūrs labprāt citē, nesen apsūdzējis viņu "tieksmē uz pārspīlētiem un nepatiesiem" apgalvojumiem, kā arī centienos piedēvēt vēsturniekam secinājumus, "kas ir viņa, ne mani".

Tomēr kāda no nesenajām aptaujām liecina, ka 61% francūžu sliecas piekrist Zemūram, ka musulmaņu imigrācijas dēļ Eiropas baltādainajiem kristiešiem draud izmiršana, un daudzus vēlētājus, šķiet, biedē Zemūra pareģojumi par pilsoņkaru un par Francijas pārtapšanu islāma republikā. "Franču tautai, tās ierašām, tās vēsturei, tās civilizācijai" draud eksistenciālas briesmas, brīdina iespējamais prezidenta amata kandidāts.

13.novembrī, pieminot kārtējo gadadienu kopš 2015.gadā Parīzē islāmistu sarīkotā slaktiņa, līdzīgi citiem politiķiem, Zemūrs apmeklēja koncertzāli "Bataclan". Taču atšķirībā no citiem viņš uzstājās arī ar runu, kurā traģisko uzbrukumu tieši saistīja ar imigrāciju. Viņš norādīja, ka toreizējais prezidents Fransuā Olands "zināja, ka starp migrantiem ir iefiltrēti teroristi (..), taču viņš pieņēma pilnīgi noziedzīgu lēmumu atstāt robežas atvērtas".

Šī viņa izrunāšanās izpelnījās ne tikai kritiku no to politiķu puses, kas pārstāv tradicionālās partijas, bet pat Lepēnas nosodījumu. Tajā pašā laikā viņa izlēciens deva Zemūram divas dienas ilgu mediju uzmanību.

Pašiem savs Tramps

Zemūra popularitātes kāpums aptaujās pārsteidzis pat dažus Francijas politikas lietpratējus. "Pirms dažiem mēnešiem kādam būtu bijis grūti iedomāties, ka varētu atrasties politiskā telpa cilvēkiem, kas ir vēl radikālāki nekā Lepēna," "The Washington Post" atzīst Grenobles Politisko pētījumu institūta pētnieks Tristans Gerā.

Savukārt Lilles Politisko pētījumu institūta direktors Pjērs Metjū uzskata, ka Zemūra popularitāti vairojuši Lepēnas centieni padarīt savu partiju pieņemamāku plašākai sabiedrībai, kas radījuši neapmierinātību daļā tās tradicionālo atbalstītāju. Zemūram par labu nācis arī "patiesu līderu trūkums" tradicionālo labējo aprindās. Tomēr Metjū norāda, ka Zemūram ir grūtības veidot ap sevi domubiedru loku un ka tas varētu iedragāt viņa politiskās ambīcijas.

Arī daļa viņa potenciālo sāncenšu cer, ka Zemūrs aptaujās sāks atpalikt, kad viņam nāksies formulēt konkrētu priekšvēlēšanu programmu dažādos jautājumos. Grūtības viņa ceļā var radīt arī tiesāšanās, jo Zemūra advokāta mēģinājumi atlikt pašreizējo prāvu par tā dēvēto naida runu uz laiku pēc vēlēšanām bijuši neveiksmīgi.

Tomēr vētrainie aplausi Zemūra organizētajās sanāksmēs liecina, ka uzrunas Trampa stilā, kas turklāt ietērptas intelektuālā apvalkā, Francijā joprojām var būt iedarbīgs instruments. "Zemūra politiskās nostādnes ir daudz radikālākas nekā Lepēnai, taču tajā pašā laikā viņš piesaista daudz lielāku atbalstu tradicionālo labējo spektrā," kas līdz šim vairījušies no Lepēnas, atzīst Metjū.

Pētījumā, kuru nesen veicis kreisi orientētais Žana Žoresa fonds, konstatēts, ka katrs ceturtais Zemūra atbalstītājs, kas gatavojas piedalīties vēlēšanās, savulaik balsojis par Fransuā Fijonu, kurš ieņēma premjerministra amatu konservatīvā prezidenta Nikolā Sarkozī administrācijā. Kā liecina dažas aptaujas, ja Zemūram vēlēšanu otrajā kārtā ar Makronu nāktos sacensties šobrīd, viņš varētu iegūt līdz pat 45% balsu.

Vienā no savām grāmatām "Francijas pašnāvība" Zemūrs brīdina par kristīgās valsts norietu imigrācijas, feminisma un liberālisma rezultātā. "Viņš aizskar visai dziļi sakņotu sāpi," laikrakstam "The Financial Times" atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Fransuā Ksavjē Bellamī, kurš pārstāv konservatīvo Republikāņu partiju. "Tas ir pesimistisks redzējums, ja vēlaties, sakāvniecisks, taču ne nepamatots."

Savukārt Zemūra pēdējā grāmata "Francija nav teikusi savu pēdējo vārdu" pirmajās trijās nedēļās pēc tās publicēšanas pārdota 160 000 eksemplāru, kamēr, piemēram, bijušā prezidenta Olanda grāmatu 2018. gadā pirmajās trīs nedēļas iegādājās tikai 100 000 francūžu.

Nevienam citam prezidenta vēlēšanu kandidātam vai iespējamajam kandidātam sociālās saziņas vietnē "Facebook" oktobrī nav bijusi tik liela atsaucība kā Zemūram, kuram tīmeklī atbalstu sniedz neliela, gados jauna atbalstītāju armija, kas sevi dēvē par "Génération Z" ("Z paaudze"). "Mūsu lielā priekšrocība ir tas, ka esam izpratuši, kā politika funkcionē internetā," "The Washington Post" stāsta 26 gadus vecais Zemūra atbalstītājs Matjē Luvs, kurš gan joprojām ir saistīts arī ar Republikāņu partiju. Luvs atzīst, ka viņu jau sen saista Zemūra "spēja ietērpt Francijas problēmas vārdos, nebaidoties no kreiso moralizēšanas".

Zemūrs ir atteicies no savas slejas labēji orientētajā laikrakstā "Le Figaro". Žēlojoties par noteikumiem, kas regulē politiķu piekļuvi medijiem, viņam nācies atteikties arī no raidījuma televīzijas kanālā "CNews", ko daudzi dēvē par Francijas "Fox News".

Tomēr, tāpat kā Trampam, viņam netrūkst mediju uzmanības. Septembrī franču raidorganizācijas Zemūru pieminējušas vairāk nekā divkārt biežāk kā Lepēnu. Rodas iespaids, ka raidorganizācijas gan uzkurina interesi par Zemūru, gan profitē uz tās rēķina. Oktobrī 150 franču žurnālisti parakstīja atklātu vēstuli, kurā aicināja savus kolēģus pārtraukt "līdzdalību naidā".

Arī Lepēna neslēpj savu nepatiku, ka Zemūrs laupa viņai mediju uzmanību. "Zemūrs ir brokastīs, pusdienās un vakariņās," aģentūrai AFP žēlojas Nacionālās apvienības līdere. "Tas ir neticami. Veids, kādā viņš monopolizējis medijus, ir absolūti nepieredzēts."

Tikmēr, runājot ar Nantes mītiņa dalībniekiem, "The Washington Post" konstatējis, ka viņi ir gatavi ignorēt lietas, kas Zemūra vēstījumā tiem varētu nepatikt. Tā 76 gadus vecā pensionāre Sesila Erisa apgalvo, ka Zemūrs viņai "ļoti patīk", lai gan viņa nepiekrīt iespējamā kandidāta prasībai apturēt legālo imigrāciju.

Savukārt 35 gadus vecais Romēns, kurš atteicās atklāt savu uzvārdu, saka, ka sociālos un ekonomiskos jautājumos sliecas atbalstīt kreisos, taču gatavojas balsot par Zemūru, lai apturētu imigrāciju un mazinātu "politkorektuma" ietekmi uz Francijas diskursu.

Pat uz motocikla sēdošais 18 gadus vecais Tibo, kas bija ieradies, lai protestētu pret Zemūra uzstāšanos, atzīst, ka var daļēji saprast viņa pievilcību. "Mēs kādreiz bijām ļoti vareni, un tagad ļaudīm grūti pieņemt, ka viņi ir tikai vēl viena maza valstiņa," saka Tibo, kurš arī nevēlējās atklāt savu uzvārdu. "Tomēr Francija ir enerģijas pilna multikulturāla valsts. Tam jākļūst par vadošo principu."

Avoti: "The Washington Post", "The Guardian", "The Financial Times", AFP.