Grieķijā notiek referendums par starptautisko aizdevēju prasībām. FOTO

Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, kuru rezultāti publicēti piektdienas vakarā, liecināja, ka valstī, kurā ir 11 miljoni iedzīvotāju, nav vienprātības šajā jautājumā un par un pret balsot gatavo īpatsvars ir apmēram vienāds.

Referendumā tiek uzdots jautājums, kurš ir daudz kritizēts kā juridiski nekorekts, sarežģīts un mulsinošs: "Vai būtu jāpieņem vienošanās plāns, ko eiro grupai 25.06.15. iesniedza Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds, un, kurā ir divas daļas, kas ir to apvienotais priekšlikums? Pirmā dokumenta nosaukums ir "Reformas pašreizējas programmas pabeigšanai un pēc tās" un otra - "Sākotnējā parāda ilgtspējas analīze". Balsotajiem jāatzīmē viena no divām atbildēm - "jā" vai "nē".

Balsošanas iecirkņi ir atvērti no pulksten 7 līdz 19 pēc vietējā laika, kas ir vienāds ar Latvijas laiku.

Lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu, vismaz 40% no 9,9 miljoniem balsstiesīgo Grieķijas vēlētāju ir jāizdara sava izvēle. Šonedēļ veiktā aptaujā 86% respondentu pauda gatavību piedalīties referendumā, kura izmaksas sasniedz 20 miljonus eiro.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ir atzinis, ka gadījumā, ja vairākums referenduma dalībnieku nobalsos "par", radikāli kreisā premjera Alekša Cipra valdība būs spiesta atkāpties.

Tikmēr Grieķijas iedzīvotāji, bažījoties par kapitāla kontroles izraisītu pārtikas un medikamentu trūkumu, steidz sagādāt nepieciešamākās lietas.

Tāpat pieaug spekulācijas par to, vai un kad bankas, kas pirmdien tika slēgtas, tiks atvērtas.

Daudzi uzņēmumi ir atzinuši, ka ir bijuši spiesti lūgt darbiniekus doties bezalgas atvaļinājumā, daži veikali atsakās pieņemt bankas karšu maksājumus, cenšoties izveidot skaidras naudas uzkrājumus. Tāpat izskanējis, ka dažas kompānijas maksā darbiniekiem ar kuponiem, kurus var izmantot vietējos lielveikalos.

Grieķijas parādu krīze, kas turpinājusies jau vairākus gadus, saasinājās pēdējos mēnešos, kas Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji mēģināja vienoties par reformu programmu, lai Grieķija varētu saņemt pēdējo maksājumu 7,2 miljardu eiro apmērā no starptautiskā aizdevuma pirms aizdevuma programmas termiņa beigām šā gada 30.jūnijā.

Krīzi vēl vairāk saasināja Cipra izsludinātais referendums pēc tam, kad pagājušajā nedēļas nogalē sarunas ar aizdevējiem nevainagojās panākumiem.

Cipra mērķtiecīgie manevri saniknoja starptautiskos aizdevējus, tādēļ sarunas par aizdevumu pārtrūka dažas dienas, pirms Grieķijai bija jāatmaksā Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,5 miljardi eiro.

Bez nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem Grieķijas valdība nespēja izpildīt savas saistības pret SVF un pirmdien noteica kapitāla kontroles pasākumus un slēdza bankas, lai novērstu masveida naudas līdzekļu izņemšanu, ko bija sākuši Grieķijas iedzīvotāji.

Neskatoties uz to, Ciprs piektdienas vakarā mītiņā Atēnās tika sveikts kā varonis. Viņš aicināja sabiedrību referendumā balsot pret starptautisko aizdevēju programmu, sakot, ka tas stiprinās valdības pozīciju tālākās sarunās.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) līderi ir brīdinājuši, ka gadījumā, ja Grieķijas iedzīvotāji referendumā noraidīs starptautisko aizdevēju piedāvājumu, Grieķijai varētu nākties atstāt eiro zonu. Ciprs un finanšu ministrs Varufakis ir apsūdzējuši ES līderus par baiļu sēšanu Grieķijas iedzīvotājos.

Sestdien publicētā intervijā Varufakis apsūdzēja Grieķijas starptautiskos aizdevējus terorismā.

Pieaugot saspīlējumam, viņam bija jānoliedz biznesa laikraksta "Financial Times" vēstītais, ka Grieķijas noguldītājiem varētu atņemt 30% bankās esošo līdzekļu, lai stiprinātu banku sistēmu. Varufakis paziņoja, ka tās ir "ļaunprātīgas baumas".

Kopš kapitāla kontroles ieviešanas daudzi Grieķijas iedzīvotāji ir pauduši gatavību atbalstīt starptautisko aizdevēju prasības.

Ciprs ir uzstājis, ka referendumam vajadzētu likt starptautiskajiem aizdevējiem pieņemt viņa galveno prasību par jaunu parāda mīkstināšanas kārtu, lai Grieķija nepiedzīvotu finanšu krahu un, iespējams, haotisku aiziešanu no eiro zonas.

Tomēr kritiķi sūdzas, ka referendumā aplūkotais jautājums nav reāls, jo aizdevuma programma, par kuru vēlētājiem jāizsaka viedoklis, noslēdzās otrdien.

Eiropas līderi arī bažījas, ka Grieķijas referendums ietekmēs ne tikai šīs valsts nākotni, jo galēji kreisi noskaņotās un eiroskeptiskās partijas visā ES to izmanto, lai vērstos pret eiro.

Vienlaikus ir valstis, kurās pieaug nosodījums Grieķijas rīcībai pret savu saistību izpildi, lai gan solidaritātes ar Grieķiju mītiņi ir organizēti tādās pilsētās kā Barselona, Dublina, Lisabona un Londona.

Grieķija  vairākās kārtās no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības valstu valdībām ir aizņēmusies kopumā 240 miljardus eiro.

Kreditoru izvirzītās prasības Grieķijai

Grieķijas valdība pagājušajā nedēļā noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, paziņodama, ka šīs prasības izraisītu recesiju un piedāvātā summa nav pietiekama.

Taču trešdien Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja, ka valdība tagad ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem.

Piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām starptautisko kreditoru izteiktajām prasībām, kuru izveidē ņemti vērā Grieķijas valdības priekšlikumi, kas izteikti četrās jūnijā notikušajās sanāksmēs ar aizdevējiem.

Kreditori aicina Grieķijas valdību pieņemt šā gada budžeta papildinājumus un izstrādāt 2016.-2019.gada vidēja termiņa fiskālo stratēģiju, kuru atbalstītu būtiski un uzticami pasākumi. Jaunā fiskālā bāze tiek noteikta ar priekšnosacījumu, ka pamatbudžetā, kas neietver parādsaistību maksājumus, šogad tiks reģistrēts pārpalikums 1% no IKP apmērā, nākamgad tas veidos 2%, bet 2017. un 2018.gadā sasniegs attiecīgi 3% un 3,5% no IKP. Budžeta atbalstīšanas pasākumu paketē ietvertas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reformas, citu nodokļu politiku pasākumi, pensiju sistēmas reformas, valsts pārvaldes reformas, reformas, lai cīnītos ar nepilnīgu nodokļu iekasēšanu, un citas.

- PVN reforma

Jaunā PVN sistēma nodrošinās vienotu likmi 23% apmērā, kas ietvers restorānus un ēdināšanu, samazinātu procentu likmi 13% apmērā pamata pārtikas produktiem, enerģijai, viesnīcām un ūdens apgādei, kā arī būtiski samazinātu procentu likmi 6% apmērā medikamentiem, grāmatām un teātriem. Tāpat paredzēts restrukturizēt nodokļu atvieglojumus, lai paplašinātu to bāzi, kā arī paaugstināt apdrošināšanas nodokli un likvidēt nodokļu atlaides, tostarp salām.

PVN likmes paaugstināšana varētu tikt pārskatīta 2016.gada beigās ar nosacījumu, ka valsts iekasējusi līdzvērtīgus papildu ienākumus ar pasākumiem, kas īstenoti pret nodokļu nemaksāšanu un lai uzlabotu PVN iekasēšanu.

Kreditori paredz Grieķijas varasiestādēm īstenot pasākumus, lai likvidētu iespējamību izvairīties no ienākuma nodokļa nemaksāšanas, palielinātu uzņēmumu ienākuma nodokli 2015.gadā un pieprasītu avansa maksājumus 100% apmērā no uzņēmuma ienākuma, kā arī privātā biznesa ienākuma nodoklim līdz 2016.gada beigām.

Tāpat paredzēts lauksaimniekiem likvidēt subsīdijas dīzeļeļļai un ieviest pasākumus, lai 2016.gada budžetā uz pusi samazinātu kurināmās eļļas subsīdiju izdevumus.

Jāpielāgo nekustamā īpašuma nodokļa likmes, ja nepieciešams, lai nodrošinātu šī nodokļa ienākumus šogad un nākamgad 2,65 miljardu eiro apmērā.

Jāievieš ienākumu nodokļa un nodokļa procedūru reformas, kā arī jauns krimināllikums attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu un krāpniecību, lai modernizētu un paplašinātu nodokļu krāpniecības un nemaksāšanas definēšanu.

Starptautiskie aizdevēji arī nosaka, ka Grieķijai nepieciešams paaugstināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi no 26% uz 28%, ieviest nodokli reklāmām televīzijā, paplašināt luksusa nodokļa piemērošanu atpūtas kuģiem, kuru garums pārsniedz desmit metrus, kā arī paaugstināt šī nodokļa likmi no 10% uz 13%. Grieķijai arī tiek pieprasīts īstenot izsoles procesu 4G un 5G tīklu licenču izsniegšanai.

Tāpat kreditori pieprasa Grieķijai samazināt militāro izdevumu griestus par 400 miljoniem eiro.

- Pensiju sistēmas reformas

Kreditori pieprasa Grieķijai pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 67 gadiem, kā arī nekavējoties ieviest jaunas soda sankcijas un pasākumus, kas atturētu cilvēkus doties priekšlaicīgā pensijā. Tāpat paredzēts noteikt lielākus naudassodus cilvēkiem, kas devušies priekšlaicīgā pensijā un izņem līdzekļus no sociālā apdrošinājuma fonda.

Grieķiem arī nepieciešams nodrošināt, ka visi papildu pensiju fondi finansējumu sev nodrošina tikai paši, kā arī visiem pensionāriem līdz 2019.gada beigām likvidēt "solidaritātes subsīdijas". Grieķijas valdībai nāktos arī palielināt pensionāru veselības aprūpes iemaksas no 4% uz 6%.

Aizdevēji nosaka Grieķijai atvērt aizsargāto profesiju - inženieru, notāru, aktuāru, tiesu izpildītāju - tirgu, kā arī liberalizēt tirgu tūrisma naktsmītnēm un prāmju transportam. Nepieciešams samazināt birokrātiju, tostarp licencēšanas prasībām, investīcijām un zemu risku darbībām, kā arī ieviest gāzes tirgus reformas. Grieķijai arī nāktos īstenot neatgriezeniskus pasākumus, lai privatizētu enerģijas sadales operatoru ADMIE.

- Privatizācija

Grieķijas privatizācijas fonda HRADF direktoru valde apstiprinās tā aktīvu attīstības plānu, kas ietvers privatizācijai visus fonda īpašumā esošos aktīvus, un valdes šo plānu īstenos. Lai veicinātu izsoļu konkursu noslēgšanos, varasiestādes noslēgs visas valdībā neizlemtās darbības, tostarp tās, ka nepieciešamas reģionālo lidostu, valsts vilcienu operatora "Trainose", lielceļa "Egnatia", Pireju un Saloniku ostu privatizēšanai.