Izskan bažas par drošu Bosnijas un Hercegovinas nākotni

Visu šo kņadu pamatā sacēlis viens cilvēks - Milorads Dodiks, serbu pārstāvis Bosnijas un Hercegovinas trīspusējā prezidentūrā. Īpaši pēdējās nedēļās viņš, šķiet, darījis visu, lai iznīcinātu jebko, kas veido priekšstatu par valsts vienotību. Tas gan nav nekas sevišķi grūts valstī, kuru joprojām šķeļ dziļas etniskās un reliģiskās plaisas un kuras institūcijas bieži izrādās nespējīgas funkcionēt.

Bosnija un Hercegovina pēc pilsoņkara pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

Dodika kampaņa

Dodiks draud, ka Serbijas Republika pārtrauks darbību tādās federālajās institūcijās kā nodokļu ieņēmumu pārvalde, zāļu aģentūra un, pats svarīgākais, bruņotie spēki. Viņš paziņojis, ka līdz novembra beigām Serbu Republikas parlaments pieņems lēmumu par atsevišķas serbu armijas izveidi. Lai gan tā vēl nav gluži atdalīšanās no Bosnijas un Hercegovinas, taču iespējamā etnisko serbu armijas atjaunošana daudzos bosniešos izsauc milzu bažas. Tikmēr jau tā vājā centrālā valdība savu faktisko varu zaudēs vēl lielākā mērā.

Augstākais starptautiskais pārstāvis Bosnijā un Hercegovinā Kristiāns Šmits savā ziņojumā ANO atzinis, ka Dodika ieceres rada valsts pastāvēšanai "eksistenciālus draudus". "Tālākas šķelšanās un konflikta iespējas ir ļoti reālas," brīdina Šmits. Viņš norādījis, ka vienpusēja izstāšanās no kopīgajām valsts institūcijām saskaņā ar pastāvošo Bosnijas un Hercegovinas konstitūciju nav tiesiski iespējama un apdraudēs valsts funkcionēšanu.

Tomēr Šmita viedoklis diez vai ietekmēs Dodiku, kurš vairākkārt ir paziņojis, ka neatzīst starptautiskās sabiedrības augstākā pārstāvja pilnvaras. Patiesībā kārtējās Dodika ofensīvas sākās tad, kad Šmita priekštecis šajā amatā Valentīns Incko jūlijā izmantoja savas īpašās pilnvaras, lai papildinātu Bosnijas un Hercegovinas kriminālkodeksu ar genocīda nolieguma un kara noziegumu slavināšanas aizliegumu. Uz to Serbu Republika reaģēja ar paziņojumu, ka boikotēs visas federālās institūcijas, tādējādi faktiski paralizējot to darbību. Serbu Republikas parlaments pieņēma arī likumu, ar kuru tika liegta valsts kriminālkodeksa grozījumu piemērošana republikas teritorijā. Dodiks Šmita ziņojumu jau nosaucis par "propagandas pamfletu", kas sarakstīts "par labu Bosnijas musulmaņiem". "Ja mēs esam separātisti, tad viņš [Šmits] ir okupants," piebildis serbu līderis.

Dodiks ilgstoši izmantojis draudus par Serbu Republikas atdalīšanos no Bosnijas un Hercegovinas, lai panāktu zināmu piekāpšanos no ASV un Eiropas Savienības (ES). Tā, piemēram, 2009. gadā draudi uzsākt atdalīšanos nesa piekāpšanos no rietumvalstu puses jautājumā par starptautisko tiesnešu un prokuroru darbību Bosnijā un Hercegovinā, un viņu pilnvaras organizētās noziedzības un korupcijas lietu izmeklēšanā tika atsauktas.

Pašreizējās kampaņas mērķis acīmredzot ir likvidēt starptautiskās uzraudzības institūcijas, kas aizsargā Bosnijas un Hercegovinas suverenitāti un tika izveidotas saskaņā ar 1995.gadā noslēgto Deitonas miera līgumu, ar kuru tika izbeigts asiņainais pilsoņkarš. Pirmkārt, tas ir starptautiskās sabiedrības augstākā pārstāvja amats, kam, domājams, sekos trīs starptautiskie tiesneši, kurus darbā Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālajā tiesā iecēlusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Bosnija secesionisma draudu ēnā

Pieredzējušiem Balkānu lietu ekspertiem pašreizējās dramatiskajās darbībās nav grūti saskatīt vienīgi kārtējo epizodi jau desmitgadi ilgstošajā Dodika draudu kaskādē, kam neizbēgami jāseko zināmam atslābumam. Taču pašiem bosniešiem, īpaši tiem, kam pašiem nācies piedzīvot asiņaino pilsoņkaru, kas prasīja vismaz 100 000 dzīvību, šādi mediju virsraksti un nacionālistiskā retorika izsauc instinktīvu reakciju.

"Vairums ļaužu ir līdz nāvei nobiedēti un domā par šīs valsts atstāšanu uz visiem laikiem," atzīst Sarajevā pazīstamā ekonomiste un žurnāliste Svetlana Ceniča. "Vairums cilvēku saka: "Nepieredzēsiet, ka es uzvelku uniformu, lai cīnītos un ciestu kāda citā dēļ." Viņi nevēlas upurēt savus bērnus. Nekad vairs." Pret Dodiku Ceniča izjūt vienīgi nicinājumu. Pati būdama bijusī Serbu Republikas ierēdne, viņa serbu līderī saskata gļēvuli, kura galvenais mērķis ir vienīgi vara.

Savukārt pensionēto socioloģijas profesori Azru Zorniču vairāk satrauc starptautiskā reakcija. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņa strādāja ANO bēgļu pārvaldē un kvēli iestājās pret etnisko norobežošanos. Viņa veiksmīgi pārstāvēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā ļaudis, kas sevi identificēja kā bosniešus, nevis kā piederīgos pie kādas no trim Bosnijas un Hercegovinas lielākajām etnoreliģiskajām grupām. "Pilsoņus mulsina, kā rīkojas starptautiskā sabiedrība, kas atbalsta un atalgo valsts grāvējus," norāda Zorniča. "Viņus šausmina ziņas par karu un valsts sadalīšanos un satrauc ANO Drošības padomes pakļaušanās Krievijas šantāžai."

Viņas bažas par Krievijas lomu raisīja tobrīd vēl ritošās debates ANO Drošības padomē par ES vadītās miera uzturētāju misijas (EUFOR) mandāta pagarināšanu. Maskava ļāva noprast, ka tā var izmantot savas veto tiesības, ja vien no attiecīgās rezolūcijas nebūs svītrota atsauce uz starptautiskās sabiedrības augstāko pārstāvi, kura amatu Maskava pieprasa likvidēt kā "neobjektīvu" jau kopš 2019.gada.

Lai gan EUFOR mandāts trešdienas vakarā tomēr pagarināts, par balsojot visiem 15 Drošības padomes locekļiem, Šmits, kura iecelšanu amatā Maskava tā arī nav atzinusi, uz sēdi sniegt ziņojumu netika uzaicināts, un daudzi šajā apstāklī atkal saskatījuši centienus pielabināties Krievijai.

Zorničas raizēm piebalso arī domnīcas "Demokrātiskās politikas padome" pētnieks Tobijs Fogels. Viņš gan Bosnijas sašķelšanos vai nopietna konflikta izcelšanos neuzskata par ticamu, taču brīdina, ka kompromisiem ANO Drošības padomē var būt ilgtermiņa sekas. "Ja ANO Drošības padome izlaidīs atsauci uz augstāko pārstāvi, tas ļaus Bosnijas serbiem izsludināt uzvaru," norāda Fogels. "Viņi būs atbrīvojušies no pēdējās aizsardzības līnijas pret to secesionisma ambīcijām. Vai viņi ir patiesi secesionisti vai tikai izliekas, nav svarīgi."

Pēc Fogela domām, Šmita loma tiks būtiski vājināta, ļaujot noprast, ka ASV, Lielbritānija un Francija vairs neatbalsta starptautiskās sabiedrības augstāko pārstāvi un tā pilnvaras.

Avoti: BBC, AFP, RFE-RL, "Foreign Policy", "bne IntelliNews".