Apbalvojumu drudzis Krievijas armijā

Tiesa gan, to izgatavošana izmaksā diezgan dārgi, tādēļ iespējams, ka tie ir arī zināms peļņas avots.

Aizsardzības ministra Sergeja Šoigu rekordi

Radio “Svoboda” žurnālisti pētījumā ir noskaidrojuši, ka, sākot no 2013. gada, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir parakstījis pavēles par vairāk nekā simts dažādu medaļu un goda zīmju izveidošanu. Savulaik, būdams Ārkārtējo situāciju ministrijas vadītājs, viņš arī tur dažu gadu laikā bija izveidojis aptuveni četrdesmit jaunus apbalvojumus. Šobrīd Krievijas Aizsardzības ministrijā ir aptuveni 250 dažādu apbalvojumu, bet, skaitot kopā ar dažādiem tās pārraudzībā esošajiem resoriem, to skaits jau pārsniedz četrus simtus.

Jāatzīmē gan, ka arī pats sevi viņš nav apdalījis un, ņemot vērā, ka ģenerālis ir viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzticamākajiem atbalstītājiem, Šoigu ir saņēmis arī visai daudz valsts līmeņa apbalvojumu. Kā cilvēks, kurš pats nekad nav dienējis armijā, Šoigu ir armijas ģenerālis, Krievijas Varoņa nosaukuma īpašnieks – pavisam viņam ir septiņi valsts augstākie apbalvojumi. Valsts svētku un citu svinīgu dienu laikā viņš pie krūts piesprauž vairāk nekā divdesmit apbalvojumu, un to starpā ir arī medaļas “Par nopelniem Viskrievijas tautas skaitīšanā”, “Piemiņa Kazaņas 1000 gadiem”, “Piemiņa Maskavas 850 gadiem”, “Piemiņa Pēterburgas 300 gadiem”, kā arī “Par Krimas atgriešanu Krievijas sastāvā”. Bez tā viņam piešķirti vairāk nekā desmit dažādi reģionu, kā arī Krievijas pareizticīgo baznīcas augstāko apbalvojumu.

Apbalvojot sevi, viņš neaizmirst arī citus, tāpēc nodibināti dažādi apbalvojumi, kurus karaskolu audzēkņi var sākt saņemt jau pusaudža vecumā, par kara augstskolu kursantiem nemaz nerunājot. Speciāli šim nolūkam radīti pieci dažādi apbalvojumi “Par piedalīšanos Lielā Tēvijas kara uzvarai veltītajā parādē”. Teorētiski Suvorova kara skolas audzēknis, izejot pilnu apmācības kursu, pabeidzot arī augstākās militārās apmācības iestādi, regulāri piedaloties parādēs, var palepoties jau ar astoņām medaļām.

Nav apbižoti arī citu armijas resoru pārstāvji un ir vesela rinda medaļu un goda zīmju, kuru nosaukumi ir pat visai smieklīgi. Piemēram – “Simts gadi armijas tirdzniecībai” (arī Latvijā savulaik bija Vojentorg veikali), “Par nopelniem izstāžu darbā”, “300 gadi armijas aizmugures dienestam”, “Par labu dienestu Krievijas bankas lauka filiālēs”, “Par nopelniem AM Darba pārvaldes un civilā personāla algu nodrošināšanā”, kā arī “300 gadi bruņoto spēku pārtikas apgādes dienestam”. Kā pēdējā nodibināta arī medaļa “Par cīņu ar Covid -19 pandēmiju”.

Parādījies arī liels skaits medaļu, pēc kurām tagad ārzemju izlūkdienesti bez grūtībām var noteikt tās īpašnieka piederību, piemēram, visai slepeniem armijas resoriem. “Par izcilību Krievijas Federācijas valsts noslēpuma aizsardzībā”, “ Par dienestu Krievijas Federācijas nacionālās aizsardzības centrā” vai “Par labu dežurēšanu stratēģiskā raķešu karaspēka vadības centrā”.

Ir vēl vairāk nekā divdesmit dažādu medaļu, kuras nosauktas konkrētu personu vārdos. Kara laikā bija apbalvojumi, kuri nēsāja patiešām izcilu Krievijas karavadoņu kā Suvorova vai Nahimova vārdus, un tos piešķīra vien augstākā ranga virsniekiem par izcilām kaujas operācijām.

Tagad var saņemt medaļu “Ģenerālleitnants Karpinskis”, kurš izrādās ir bijis materiālās apgādes pārvaldes vadītājs vēl Leonīda Brežņeva laikā. Savukārt armijas celtniekiem piešķir medaļu “ Inženieru karaspēka maršals Šestopalpovs”, ko var saņemt par “inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu kapitālā remonta veikšanas laikā”.

Visnelāgāk gan izskatās medaļa “Armijas ģenerālis Komarovskis”, ko piešķir AM Dzīvokļu pārvaldes darbiniekiem. Minētais ģenerālis savu karjeru sāka Gulaga nometnēs un bija viens no kanāla Maskava – Volga celtniecības vadītājiem. Tur pēc dažādiem aprēķiniem gāja bojā aptuveni viens miljons ieslodzīto, bet Komarovskis saņēma Ļeņina ordeni. Arī turpmākos gadus viņš vadīja Galveno nometņu rūpniecības objektu celtniecības pārvaldi, kas ieslodzīto darbu izmantoja arī pēc Staļina nāves.

2021. gada 5. maijā tika nodibināta medaļa “Konstantīns Simonovs”, ar to tiek apbalvoti AM informācijas departamenta un dažādu komunikācija, kā arī mediju darbinieki. Atgādināsim, ka Simonovs bija slavens rakstnieks – daudzu grāmatu autors, taču sešdesmitajos gados izpelnījās tā laika PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova dusmas, jo Rakstnieku savienības kongresā publiski aicināja kolēģus viņu darbos slavināt Josifu Staļinu.

Apbalvojumu apjoms ir grandiozs

Krievijas žurnālisti ir izpētījuši, ka tikai AM vien 2016. gadā ir pasūtījusi izgatavošanai vairāk nekā 200 tūkstošus apbalvojumu, 2017. gadā – 175 tūkstošus, bet 2018. gadā – 570 tūkstošus medaļu un goda zīmju. Tiesa gan, no 2019. gada pasūtījumu apjomi un izmaksas ir padarītas par slepenu informāciju, taču diez vai šie skaitļi ir gājuši mazumā.

Te arī jāatzīmē, ka visai liels apbalvojumu skaits ir arī citiem Krievijas pusmilitārajiem un represīvajiem resoriem – ieskaitot Nacionālo gvardi, Iekšlietu ministriju, Prokuratūru un visus iespējamos slepenos dienestus. To kopējo skaitu ir grūti noskaidrot, taču, visticamāk, to kopējais skaits tuvojas tūkstotim.

Par to izmaksām var spriest pēc konkrēta AM pasūtījuma – 2018. gadā 34 tūkstoši medaļu “Par parādi” izmaksāja vairāk nekā 9 miljonus rubļu (120 tūkstoši eiro). Kaut arī medaļas ir ļoti vājas kvalitātes un izmaksā vien 3 līdz 5 eiro gabalā, to kopējais izsniegtais skaits ir visai pamatīgs. Interesanti arī, ka jebkādas medaļas saņemšana Krievijā tās īpašniekam dod tiesības uz goda nosaukumu “Darba veterāns”, bet tas savukārt ļauj pretendēt un dažādiem atvieglojumiem, kā arī paaugstinātu pensiju.

Tomēr saprotot, ka Krievijas armijas virsnieki drīz var sākt izskatīties pēc Ziemeļkorejas ģenerāļiem, kuri saņemtos apbalvojumus vietas trūkuma dēļ sprauž pie biksēm, Šoigu 2019. gadā bija spiests izdot rīkojumu, ar kuru ikdienā tiek ierobežota apbalvojumu nēsāšana līdz 10 lentītēm - pa piecām divās rindās. Toties svētku dienās virsnieki joprojām varēs izpausties pēc pilnas programmas.