Ekonomisti saņem Nobela prēmiju par būtiskiem dzīves eksperimentiem
Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta Deividam Kārdam par viņa empīrisko devumu darba ekonomikā un Džošua Angristam un Gvido Imbensam par viņu ieguldījumu cēlonisko attiecību analīzē.
Visi trīs laureāti strādā ASV augstskolās – kanādietis Kārds Kalifornijas universitātē Bērklijā, ASV un Izraēlas dubultpilsonis Angrists – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, Nīderlandes un ASV dubultpilsonis Imbenss – Stenforda universitātē.
Jauna pieeja
Viņi “snieguši mums jaunu izpratni par darba tirgu un parādījuši, kādus secinājumus par cēloni un sekām var izdarīt no dabiskajiem eksperimentiem. Viņu pieeja tiek izmantota arī citās jomās un ir revolucionarizējusi empīriskos pētījumus,” teikts akadēmijas paziņojumā.
Kārds analizējis darba ekonomikas ietekmi uz minimālajām algām, imigrāciju un izglītību, izmantojot dabiskus eksperimentus. Angrists un Imbenss atrisinājuši metodoloģiskas problēmas, demonstrējot, kā precīzi secinājumi par cēloņiem un sekām iegūstami no reālās dzīves situācijām, kas līdzinās nejaušiem eksperimentiem.
Kārds jau 90. gados pētīja dažādus stereotipus, saistītus ar darba tirgu. Viņam izdevās pierādīt, ka minimālās algas palielināšana ne vienmēr noved pie mazāka skaita darba vietu. Tā bija pieņemts uzskatīt, domājot, ka, maksājot vairāk, nevarēs algot tik daudz darbinieku.
Laboratorijas vietā īstā dzīve
Pētnieks kopā ar 2019. gadā aizsaulē aizgājušo kolēģi Alanu Krīgeru par pamatu ņēma datus no diviem ASV kaimiņštatiem – Ņūdžersijas un Pensilvānijas. Pirmajā 1992. gadā minimālo stundas likmi palielināja no 4,25 līdz 5,05 dolāriem. Pensilvānijā viss palika pa vecam.
Ekonomisti izrēķināja atšķirību starp nodarbinātības rādītājiem Ņūdžersijā pirms un pēc minimālās algas izmaiņām un tad to pašu Pensilvānijā.
Citā pētījumā Kārds noskaidroja, ka kubiešu imigrantu masveida apmešanās Maiami nav radījusi ne algu kritumu, ne bezdarba pieaugumu, salīdzinot ar līdzīgām vietām.
Šie pētījumi apgāž priekšstatu, ka atšķirībā no fizikas, ķīmijas vai bioloģijas ekonomikā nav iespējams veikt kontrolētus eksperimentus ar ticamiem secinājumiem. Tas pat ir jādara, laikus izvērtējot sekas jaunam nodoklim, pabalstiem vai pensijas vecuma celšanai.
Ilgāk mācās, vairāk pelna
Angrists kopā ar Alanu Krīgeru atklājuši izglītības ietekmi uz ienākumiem. Atkarībā no pavalsts amerikāņu bērni var beigt skolu 16 vai 17 gados. Saskaņā ar kopumā valstī noteikto visi vienā noteiktā gadā dzimušie mācības pirmajā klasē sāk kopā.
Tie, kas dzimuši vēlāk, var pabeigt vidusskolu pat divus gadus agrāk par vienaudžiem, kas dzimuši dažus mēnešus agrāk.
Ekonomisti izpētīja, kā tas ietekmē absolventu ienākumus lielajā dzīvē. Atklājās, ka tie, kas mācījušies ilgāk, pelna vidēji vairāk, un atšķirība var sasniegt deviņus procentus.
1994. gadā Angrists kopā ar Imbensu pierādīja, ka ekonomikā cēloņus un sekas var skatīt matemātiski un turklāt nošķirt nepārprotamus rezultātus no nejaušību ietekmes. Visu trīs ekonomistu darbi papildina cits citu, un Nobela prēmiju saņemtu arī Krīgers, ja vēl būtu viņu vidū. Prēmijas lielums ir desmit miljoni zviedru kronu (apmēram miljons eiro). Pusi saņems Kārds, otru pusi sadalīs abi viņa kolēģi.
Nobela prēmijas piešķirs pēc nopelniem, nevis dzimuma
Nobela prēmijām nebūs dzimumu kvotas, paziņojis Zviedrijas Zinātņu akadēmijas sekretārs Jērans Hansons.
Viņš uzsver, ka akadēmija vēlas, lai cilvēki iegūst balvu, jo izdarījuši visnozīmīgāko atklājumu, nevis dzimuma vai etniskās piederības dēļ. “Galu galā mēs piešķirsim balvu tiem, kuri tiek uzskatīti par cienīgākajiem, tiem, kas ir devuši vissvarīgāko ieguldījumu,” paudis Hansons.
Filipīnu žurnāliste Marija Resa ir vienīgā sieviete, kas šogad ieguva Nobela balvu. Viņai piešķirta Miera prēmija kopā ar Krievijas laikraksta Novaja Gazeta galveno redaktoru Dmitriju Muratovu par viņu centieniem nosargāt vārda brīvību.
“Ir skumji, ka ir tik maz sieviešu Nobela prēmijas laureātu, un tas atspoguļo netaisnīgos apstākļus sabiedrībā, jo īpaši iepriekšējos gados,” vienlaikus atzinis Hansons, uzsverot, ka ir vēl daudz darāmā.
“Paturiet prātā, ka tikai aptuveni 10% profesoru dabaszinātnēs Rietumeiropā un Ziemeļamerikā ir sievietes un Austrumāzijā pat mazāk,” norāda Hansons. “Mums ir nepieciešama citāda attieksme pret sievietēm, kas iesaistās zinātnē, (..) lai viņām būtu iespēja izdarīt šos atklājumus, kas tiek apbalvoti.”
Latvijā ir Eiropas Savienībā otrais augstākais sieviešu īpatsvars zinātnē un inženierijā – 2019. gadā 53%, kamēr blokā vidēji 41 procents. Pirmā bijusi Lietuva ar 55 procentiem.
