Bolīvijā ar asaru gāzi izkliedēti protesti pret galēji kreisā Arses valdību
Bolīvijas opozīcija pirmdien nobloķējusi ielas valsts lielākajās pilsētās, protestējot pret galēji kreisā prezidenta Luisa Arses valdību, ko viņi apsūdz politiskās vajāšanās.
Policija izmantoja asaru gāzi, lai izklīdinātu pūļus Lapsā un Kočabambā.
Arsem, kurš prezidenta amatu ieņem gadu, šie ir pirmie protesti, kurus uzkurinājuši viņa oponenti, kas apsūdz prezidentu politisko konkurentu vajāšanā.
Protestētāji cita starpā pieprasa atbrīvot no ieslodzījuma bijušo valsts vadītāju Žanīni Anjesu, kas apsūdzēta apvērsuma organizēšanā 2019. gadā, lai gāztu toreizējo prezidentu Evo Moralesu.
Lielākās demonstrācijas pirmdien notika Lapasā, Kočabambā, Santakrusā de la Sjerrā un Tarihā.
Lapasā protesta gājienu vadīja mazumtirdzniecības nozares arodbiedrības, kas, lai gan neietilpst opozīcijas blokā, noraida ierosināto jauno likumu, kas ļautu valdībai bez tiesas rīkojuma izmeklēt jebkura pilsoņa aktīvus.
Likumprojekts liktu arī advokātiem un žurnālistiem atklāt klientu informāciju.
Jurists Viljams Baskops norādīja, ka saskaņā ar likumprojektu visi pilsoņu aktīvi tiek turēti aizdomās, kas ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju.
Lapasas centrā policija izmantoja asaru gāzi, lai noslēgtu ielas, bažījoties, ka iespējamas protestētāju un valdības lojālistu sadursmes.
Arī Kočabambā policija izmantoja asaru gāzi un aizturēja vismaz divus cilvēkus, bet Santakrusu de la Sjerru protesti pilnībā paralizēja.
Protestētāji arī pieprasa, lai tiek atbrīvoti Lapasas un Kočabambas mēri un Santakrusas de la Sjerras gubernators, kā arī bijušie prezidenti Karloss Mesa un Horhe Kiroga.
Opozīcija apgalvo, ka valdošā partija apsūdz viņus dumpja organizēšanā pret Moralesu.
Moraless 2019. gada 10. novembrī atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts, kad bija zaudējis drošības spēku atbalstu pēc trīs nedēļas ilgiem protestiem pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem, saskaņā ar kuriem viņš esot uzvarējis jau pirmajā kārtā.
Pēc Moralesa aizbēgšanas no valsts Senāta viceprezidente Žanīne Anjesa pārņēma varu kā pagaidu prezidente. Viņa bija pie varas no 2019. gada 12. novembra līdz 2020. gada 8. novembrim, kad viņu nomainīja prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Luiss Arse no Moralesa partijas "Kustība uz sociālismu" (MAS).
Šogad martā Anjesa tika aizturēta saistībā ar 2019.gada politisko krīzi.
