Eirozonas finanšu ministri izvirza Grieķijai vairākus stingrus noteikumus

Kā liecina Eirogrupas dokumenta projekts, kas svētdien nodots apspriešanai 19 eirozonas valstu līderiem un nonācis arī ziņu aģentūras AFP rīcībā, palīdzības apmēri varētu sasniegt 82 līdz 86 miljardus eiro.

Eirogrupa cita starpā paredzējusi arī iespēju, ka Grieķijai nāksies uz laiku atstāt eirozonu, ja vienošanos ar Atēnām neizdosies panākt.

"Gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, Grieķijai būtu jāpiedāvā ātras sarunas par pagaidu aiziešanu no eirozonas ar iespējamu parādu restrukturēšanu," teikts eirozonas finanšu ministru dokumenta projektā, bet šī piebilde atstāta iekavās, kas nozīmē, ka tā nav vienprātīgi pieņemta un tiek nodota izlemšanai eirozonas līderiem.

Sestdien kāds ziņu avots Eiropā aģentūrai AFP izteicās, ka Vācija izstrādājusi "iekšējai lietošanai paredzētu dokumentu", kas paredz Grieķijas izstāšanos no eirozonas uz pieciem gadiem, ja tā neuzlabos pašreizējos priekšlikumus finansiālās palīdzības saņemšanai, bet Eirogrupas dokumenta projektā nekāds iespējamais izstāšanās ilgums nav pieminēts.

Kā pēc Eirogrupas apspriedes paziņoja Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs, Grieķijai izvirzītas četras galvenās prasības, kas jāapstiprina valdībai un parlamentam, tostarp attiecībā uz nodarbinātību, pensijām, nodokļiem, privatizāciju un privatizācijas fondiem.

Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms piebilda, ka "vēl pāris lielu jautājumu" atstāti valdību vadītāju lemšanai, bet sīkākus paskaidrojumus nesniedza.

Svētdienas pievakarē, pēc divas dienas ilgas Eirogrupas apspriedes, Briselē sākās eirozonas samits. Kā žurnālistiem pirms tā uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele, vienošanās par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu Grieķijai "netiks slēgta par katru cenu".

Viņa norādīja, ka "svarīgākā valūta" šajās sarunās būs jautājums par to, vai Atēnu valdībai var uzticēties, un prognozēja smagas sarunas.

Austrijas finanšu ministrs Hanss Jergs Šellings paziņoja, ka Grieķijas parlamentam jau pirmdien būtu jānobalso par Eirogrupas izvirzītajiem noteikumiem.

Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtvelds izteicās, ka Eirogrupā panākta vienošanās par 90% risināmo jautājumu, pārējo atstājot eirozonas valstu līderu lemšanai.

Francijas prezidents Fransuā Olands pirms samita paziņoja, ka Francija darīs visu iespējamo, lai vienošanās tiktu panākta jau svētdien. "Likme ir tāda - zināt, vai Grieķija rīt būs eirozonā. Francija darīs visu, lai šovakar panāktu, ka Grieķijai, ja noteikumi tiek izpildīti, tiek atļauts palikt eirozonā un lai eirozona var virzīties uz priekšu," viņš sacīja.

Olands noraidīja ideju, ka Grieķija varētu uz laiku pamest eirozonu, kas, viņa vārdiem runājot, "Eiropai nozīmētu atpakaļgaitu".

Savukārt Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, ierodoties uz samitu, paziņoja, ka vēlas "godīgu kompromisu" un vienošanos šovakar uzskata par iespējamu, "ja to vēlēsies visas puses".

Jau ziņots, ka svētdien pēc 19 eirozonas līderu apspriedes bija paredzēta arī 28 Eiropas Savienības dalībvalstu līderu apspriede, bet Eiropadomes prezidents Donalds Tusks priekšpusdienā paziņoja, ka to atliek.

Kā svētdienas vakarā paziņojis avots Grieķijas valdībā, Eirogrupas izstrādātais plāns Atēnām uzskatāms par "ļoti sliktu", tomēr Grieķija nevar atļauties novilcināt sarunu sākumu. "Mēs cenšamies atrast risinājumu," norādījis šis avots.

Lai kāds būtu Briseles sarunu iznākums, Grieķiju gaida pieaugoša iekšpolitiskā spriedze, iezīmējoties nesaskaņām premjera radikālās partijas "Syriza" rindās. Naktī uz sestdienu notikušajā balsojumā par reformu plānu, kuru Cipra valdība piedāvājusi Eiropas Savienībai, premjeru neatbalstīja 17 no 149 no "Syriza" deputātiem, tomēr ar opozīcijas palīdzību Cipram izdevās iegūt mandātu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Vēl 15 šīs partijas deputāti, kas minētajā balsojumā Cipru vēl atbalstīja, sestdien nosūtījuši viņam vēstuli, kurā norāda, ka turpmākajos balsojumos par kreditoru prasībām premjers ar viņu atbalstu vairs nevar rēķināties.

Grieķijas mediji šai situācijā min tikai trīs risinājumus - jaunas vēlēšanas, nacionālās vienotības valdības izveidošanu vai ultimatīvas prasības "Syriza" deputātiem.

Laikraksts "Kathimerini" spriež, ka "Ciprs "izdarījis pareizo izvēli no valsts viedokļa, bet upurējis savu partiju." "Vienīgais risinājums ir izveidot jaunu valdību, kas spētu garantēt valstij nākotni Eiropā," tas secina.

Izdevums "To Vima" raksta, ka 32 dumpīgie deputāti, "kas ir pret jebkādu vienošanos ar kreditoriem un nodevušies šantāžai", rada nepieciešamību pēc nacionālās vienotības valdības veidošanas.

Grieķijas ekonomikas ministrs Georgs Statakis "Syriza" dumpiniekiem sestdien nosūtījis vēstuli, kurā raksta: "Ja deputāts nepiekrīt valdības politikai, viņam jāpakļaujas noteikumiem, bet ja domstarpības ir dziļas, jāatsakās no mandāta."

LETA / Foto: AFP/LETA