Kas notiek Krievijā? Kremļa pirmās parlamenta vēlēšanas bez opozīcijas

Apātija

Gadu kopš Krievijas jaunākajā vēsturē izvērstajām vērienīgākajām represijām pret opozīciju, prezidenta Vladimira Putina partijai "Vienotā Krievija" aptaujās klājas vāji un varasiestādes dara visu iespējamo, lai veicinātu interesi par vēlēšanām, kas notiek trīs dienas - no piektdienas līdz svētdienai. Maskavā plakāti sola "miljonu balvu" vēlētājiem, kuri vēlēšanās balsos elektroniski, par ko gan daži eksperti brīdina, ka ar elektronisko balsošanu ir iespējams manipulēt, lai rezultātus sagrozītu par labu "Vienotajai Krievijai", kurai Maskavā vēsturiski bijuši slikti rezultāti. Balsotājiem tiek solītas naudas balvas, automašīnas, dzīvokļi, taču kampaņas ir bijušas blāvas, debates notiek tikai televīzijā vakaros, un daudzi vēlētāji Maskavā neizrāda entuziasmu.

"Mums nav īstas izvēles, mēs visi to zinām un mēs visi to redzam," saka 29 gadus vecais teātra apgaismojuma tehniķis Grigorijs Matvejevs. "Esmu bijis daudzkārt (balsot), bet tas nav nekas cits kā farss."

Krievijas iedzīvotāju dzīves līmenis pēdējā desmitgadē ir nepārtraukti krities, un to vēl papildinājusi pandēmijas izraisīta ekonomiskā lejupslīde. Kopš 2013. gada iedzīvotāju ienākumi ir samazinājušies par 10%, cenas pieaug, un augustā inflācija sasniedza 6,7%. Valsts aģentūras "VTsIOM" nesen veiktās aptaujas liecina, ka mazāk nekā 30% Krievijas iedzīvotāju plāno balsot par "Vienoto Krieviju", salīdzinot ar 40-45% nedēļās pirms pēdējām parlamenta vēlēšanām 2016. gadā. Taču sagaidāms, ka "Vienotā Krievija" saglabās savu divu trešdaļu vairākumu Valsts domē, un tas ir pietiekami, lai mainītu konstitūciju, kā tas tika darīts pērn ar reformām, kas ļāva Putinam pagarināt savu varu līdz 2036.gadam. Parlamentā tāpat sagaidāmi deputāti no Kremlim pilnībā lojālās komunistu partijas, Vladimira Žirinovska LDPR un partijas "Taisnīgā Krievija".

Šīs nav vēlēšanas

Cietumā ieslodzītā Kremļa galvenā pretinieka Alekseja Navaļnija galvenajam līdzgaitniekam Leonīdam Volkovam spriedums ir vienkāršs: "Šīs nav vēlēšanas. Viņi izslēdza ikvienu no sacensībām, padarīja neiespējamu citu kandidātu piedalīšanos. (..) Tās pēc definīcijas nav konkurējošas vēlēšanas," sacīja trimdā dzīvojošais Volkovs.

Gads pirms balsojuma ir bijis viens no represīvākajiem Putina valdīšanas divās desmitgadēs. Pēc saindēšanas 2020.gada augustā ar nervus paralizējošo līdzekli "Novičok" Navaļnijs janvārī atgriezās no ārstēšanās Vācijā un tika nekavējoties arestēts, pēc tam ieslodzīts uz divarpus gadiem. Viņa organizāciju tīkls tika aizliegts kā "ekstrēmistisks", daudzi viņa sabiedrotie arestēti un daudzi līdzgaitnieki aizbēguši no valsts. Varasiestādes arī pastiprinājušas spiedienu uz neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, daudziem piekarinot birku "ārvalstu aģents", kas stipri ierobežo viņu darbu.

Pēdējos mēnešos Krievijā varasiestādes izvērsušas nepieredzētu opozīcijas apspiešanu, lai pārliecinātos, ka vispazīstamākie un skaļākie Kremļa kritiķi nekandidē.

Viens no redzamākajiem Kremļa kritiķiem, bijušais likumdevējs Dmitrijs Gudkovs jūnijā tika īsi aizturēts par apsūdzībām krāpšanā. Gudkovs bija plānojis kandidēt vienā no Maskavas rajoniem pret kandidātu no "Vienotās Krievijas", taču varasiestādes viņu izslēdza no sacensības. "Viņi aizturēja manu tanti, atrada kaut kādu it kā sešus gadus vecu parādu, ko viņa bija parādā par īrētu pagrabu, pievienoja mani šai lietai, aizturēja mūs abus uz divām dienām un lika saprast, ka, ja es neizstāšos no vēlēšanām un nepametīšu valsti, viņi mani un manu tanti ieslodzīs cietumā," sacīja Gudkovs, kurš drīz pēc tam devās prom no Krievijas.

Varasiestādes arī ieslodzījušas trimdā dzīvojošā Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska finansētās opozīcijas kustības "Atvērtā Krievija" bijušo izpilddirektoru Andreju Pivovarovu. Jūnija sākumā Sanktpēterburgas lidostā Polijas aviokompānijas LOT lidmašīnai, kurai bija paredzēts izlidot uz Varšavu un kas jau bija sasniegusi skrejceļu, tika dots rīkojums atlikt izlidošanu. Lidmašīnā iekāpa policisti un aizturēja Pivovarovu. Varasiestādes paziņojušas, ka Pivovarovs apsūdzēts par dalību "nevēlamā organizācijā" saistībā ar agrāko darbību likvidētās opozīcijas organizācijas "Atvērtā Krievija" izpilddirektora amatā. Ja viņš tiks atzīts par vainīgu, viņam var tikt piespriests līdz sešiem gadiem ilgs cietumsods. Pivovarovam gan atļauts piedalīties vēlēšanās no liberālās partijas "Jabloko", lai gan vēlēšanu dienā viņš būs aiz restēm Krasnodarā. Sabiedrotie saka, ka uzvarēt viņam būs gandrīz neiespējami.

"Viņi iznīcināja visus, kas bija kaut kādā veidā redzami kā potenciālie politiskie spēlētāji," sacīja cilvēktiesību aktīviste Marina Litvinoviča. Pēc viņas teiktā, ir grūti apzināties, ka jebkurā brīdī "jums var liegt piedalīties vēlēšanās vai rīt var notikt reids, vai tikt ierosināta kriminālizmeklēšana".

Opozīcijas grupas atzīst, ka Kremlis ir atstājis tām maz iespēju vai resursu, bet joprojām cer graut "Vienotās Krievijas" dominēšanu Valsts domē. "Mēs joprojām vēlamies atņemt daudz vietu "Vienotajai Krievijai", lai daudzi (varasiestāžu) neapstiprināti kandidāti kļūtu par Valsts domes deputātiem un reģionālo likumdevēju locekļiem," sacīja Volkovs.

"Gudrās balsošanas" taktika

Represijas pret Navaļniju un opozīciju kopumā tika izvērstas īpaši aktīvi pēc tam, kad Putinu atbalstošās partijas cieta zaudējumus vietējās vēlēšanās Navaļnija "Gudrās balsošanas" dēļ, kuru viņš uzsāka pēc aizlieguma viņa sabiedrotajiem un citiem opozicionāriem piedalīties daudzās vietējās vēlēšanās. Taktika aicina vēlētājus atbalstīt vienu kandidātu, kurš, visticamāk, uzvarēs kandidātu no valdošās partijas, un ar tās palīdzību ar Kremli saistītie kandidāti 2019.gadā Maskavas domē zaudēja vietas. Navaļnija komanda aicina vēlētājus līdzīgi rīkoties arī šogad, taču daudziem alternatīviem kandidātiem ir liegts kandidēt, un kampaņas popularizēšanai izveidotā vietne ir bloķēta. "Kremlis kā traks cīnās pret gudro balsošanu, jo ir apzinājies iespējamo ietekmi (..), un viņi ļoti labi apzinās, ka tā varētu būt milzīga," sacīja Volkovs.

Kremlis arī pieprasījis ASV tehnoloģiju kompānijām "Apple" un "Google" dzēst Navaļnija aplikāciju pirms vēlēšanām un paziņojis, ka atteikšanos tā rīkoties var uzskatīt par iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās. Krievijas informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas uzraudzības dienests "Roskomnadzor" arī pastiprinājis spiedienu pret ASV interneta kompānijām, norādot, ka tās var saukt pie kriminālatbildības, ja tās atteiksies pakļauties Krievijas likumiem un nedzēsīs ar Navaļniju saistītās vietnes un lietotnes.

Putina skats uz 2024. gadu

Vēlēšanām ir izšķiroša nozīme Kremļa izpratnē, jo tas vēlas pilnīgu kontroli pār nākamo parlamentu, norāda opozīcijas politiķi un politikas analītiķi. Šogad ievēlētā Valsts dome strādās 2024. gadā, kad beigsies Putina pašreizējais pilnvaru termiņš un viņam būs jālemj par kandidēšanu uz pārvēlēšanu vai citas stratēģijas izvēli, lai paliktu pie varas.

"Putinam patīk saglabāt nenoteiktību un pieņemt lēmumus pēdējā brīdī," saka politiskais analītiķis Abass Gaļamovs. "Neviens līdz pēdējai minūtei neuzzinās, ko viņš darīs 2024. gadā. Vai viņš atkal kandidēs pats vai izvirzīs pēcteci? Vai tā būs kārtējā konstitucionālā reforma, vai būs jāapstiprina jauns kabinets, vai jāmaina vēlēšanu likumi? Putinam ir jābūt atvērtiem visiem ceļiem, viņam jājūt, ka viņa iespējas nekas neierobežo. Lai to panāktu, parlamentam jābūt absolūti paklausīgam."

Tikpat svarīgi ir novērst jebkādu risku, ka likumdevēji 2024.gadā varētu atbalstīt iespējamos protestus, jo tieši ievēlēta institūcija, kas kopā ar demonstrantiem iebilst pret Kremli, varētu pacelt konfliktu pavisam citā līmenī, sacīja Gaļamovs.

Runājot par Valsts domes vēlēšanām, arī Hodorkovskis izteicies, ka būtu pareizāk nesaukt tās šai vārdā, jo opozīcijai faktiski liegta iespēja tajās piedalīties. "Putinam Valsts domes sastāvs ir svarīgs vienīgi tādā ziņā, ka 2024. gadā, reālajā varas nodošanas brīdī, šī Valsts dome būs viena no nedaudzajām, viņa skatījumā leģitīmajām politiskajām struktūrām," sacījis pazīstamais Kremļa kritiķis. "Tādēļ viņam ir ļoti svarīgi kontrolēt šo Valsts domi. Kad saku "varas nodošana", domāju, ka tā, visticamāk, būs varas nodošana no Putina pašam Putinam, turklāt no tāda Putina, kuram pašlaik vēl ir zināma leģitimitāte, tādam Putinam, kuram pēc 2024.gada vairs nebūs nekādas leģitimitātes," norādījis Hodorkovskis, piebilstot, ka Putins "nevis vienkārši pārkāpis, bet pilnībā ignorējis konstitūciju, veicot grozījumus, kuri ļauj viņam palikt pie varas".

Hodorkovskis pats nebalsošot, "jo tas ir bezjēdzīgi".

Avoti: AFP, AP, DPA, DW.