Kuveitas smiltīs atrodas viena no pasaulē lielākajām riepu kapsētām. Valsts uzsākusi utilizācijas procesu

Masīvā izgāztuve atradās 7 kilometru attālumā no apdzīvotas vietas. Iedzīvotājus satrauca periodiski ugunsgrēki, kas izcēlās riepu kapsētā un izplatīja toksiskus dūmus.

Kuveita riepu kapsētas vietā ieplānojusi uzbūvēt 25 000 jaunu māju. Valsts šomēnes pabeidza riepu pārvietošanu uz netālu no Saūda Arābijas robežas esošo al-Salmi, kur uzsākti pārstrādes centieni.

Rūpnīcas, ko pārvalda pārstrādes uzņēmums „EPSCO Global General Trading”, darbinieki šķiro un sasmalcina pamestās riepas, bet pēc tam tās tiek pārvērstas par gumijas flīzēm.

"Rūpnīca palīdz sabiedrībai, parūpējoties par vecām riepām un pārvēršot tās patēriņa precēs," sacīja EPSCO partneris un izpilddirektors Alaa Hasans, piebilstot, ka uzņēmums eksportē produkciju arī uz kaimiņvalstīm Persijā un Āzijā.

EPSCO rūpnīca darbu sāka 2021.gada janvārī un gada laikā var pārstrādāt līdz 3 miljoniem riepu.

Vecas riepas ir liela vides problēma visā pasaulē, jo tās aizņem lielas teritorijas un laika gaitā var izdalīt ķīmiskas vielas.

Naftas bagātajā Kuveitā, kas ir OPEC dalībvalsts un kurā dzīvo ap 4.5 miljoni iedzīvotāju, 2019.gadā bija aptuveni 2.4 miljoni transportlīdzekļu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad Kuveitā bija par nepilnu miljonu mazāk transportlīdzekļu – 1,5 miljoni.

Valdība cer, ka al-Salmi kļūs par riepu pārstrādes centru un pilsētā atvērs vēl vairākas rūpnīcas.

Al Khair grupa uz pārstrādes rūpnīcu transportējusi vairāk nekā pusi no visām riepām, izmantojot līdz 500 kravas automašīnām dienām. Uzņēmums plāno atvērt savu rūpnīcu, lai dedzinātu riepas, izmantojot procesu, ko sauc par pirolīzi.

Kas ir pirolīze

Riepu pirolīze ir zināma jau vairākus gadus, bet pašlaik tā gūst arvien lielāku ievērību un kļūst par vienu no labākajām alternatīvām riepu termiskai pārstrādei. To uzskata par ekonomiski pievilcīgāko un dzīvotspējīgāko tehnoloģisko ceļu riepu pārstrādei, jo procesā iegūtajiem materiāliem - melnajai oglei, eļļai, gāzei un tēraudam - piemīt augsts atkārtotas izmantošanas potenciāls.

Pirolīze vispārīgi nozīme organiska vai neorganiska materiāla karsēšanu bezskābekļa vidē. Pirolīzes procesa temperatūra var variet 400 - 800 °C robežās atkarībā no vēlamās galaproduktu proporcijas. Pie zemākas temperatūras parasti iegūst vairāk pirolīzes eļļu, savukārt pie augstākas temperatūras iegūst vairāk gāzi. Tāpēc pirolīzes procesu var raksturot kā ļoti elastīgu, jo parametrus un procesa apstākļus iespējams viegli mainīt vēlamās galaproduktu proporcijas ieguvei. Pirolīzes procesa termiskā efektivitāte ir aptuveni 70% un var pieaugt līdz 90%, ja galaprodukti tiek izmantoti ka kurināmais.