Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
No 11. oktobra Igaunijā būs jauns Valsts prezidents – Alars Kariss. (Foto: Veiko Pesur/Rīgikogu)

Kas ir jaunais Igaunijas prezidents Alars Kariss? Ko slēpj viņa biogrāfija 11

Pasaulē
1. septembrī 05:13 2021. gada 1. septembrī 05:13
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Ar otro piegājienu Igaunijas parlaments (Rīgikogu) augusta pēdējā dienā par mūsu kaimiņvalsts prezidentu ievēlēja Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu, kurš pie valsts stūres pēc savām iepriekš izteiktām prognozēm stāsies laikā, kad Igaunijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, būs jāsamierinās ar ievērojamu atbalsta no Eiropas Savienības samazināšanos.

Te gan jāsaka, ka viņš arī nesaņēma diez ko lielu igauņu parlamentāriešu atbalstu (Igaunijā tāpat kā Latvijā prezidentu ievēl parlaments). Pirmajā vēlēšanu kārtā 30. augustā viņš saņēma tikai 63 deputātu balsis no nepieciešamajām divām trešdaļām jeb 68 parlamentāriešu balsīm. Nākamajā dienā par Reformu partijas un Centra partijas izvirzīto kandidātu Karisu savas balsis jau atdeva 72 Rīgikogu deputāti.

63 gadus vecais jaunais Igaunijas prezidents, kuram sava amata pienākumi būs jāsāk pildīt 11. oktobrī, mūsu kaimiņzemē ir pazīstama persona, bet līdz šim nekādos politiskos vai kriminālos skandālos nav iesaistījies, kā, piemēram, viņa vectēvs, kuram 1921. gadā piesprieda nāvessodu par zirga zādzību un kāda zemnieka noslepkavošanu.

Vēl padomju laikos Alars Kariss absolvēja Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, iegūstot biologa specialitāti, specializējoties ģenētikā. Jāteic, ka arī pašreizējā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir bioloģe, bet pēc Tartu Universitātes absolvēšanas specializējusies pavisam citā jomā - ornitoloģijā.

No 1987. līdz 1992. gadam Alars Kariss strādāja Igaunijas biocentrā, bet pēc valsts neatkarības atgūšanas papildināja izglītību vairākās Eiropas augstskolās - Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē. 1999. gadā viņš kļuva par Tartu Universitātes profesoru. No 2003. līdz 2007.gadam bijis Dabaszinātņu universitātes rektors, bet no 2007. līdz 2012. gadam - Tartu Universitātes rektors.

Pēc tam viņš kļuva par Igaunijas valsts kontrolieri. 2018. gadā, atstājot valsts galvenā kontroliera amatu, viņš prognozēja, ka no šī gada Baltijas valstīm jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem:

„Mēs nevaram un nedrīkstam mūžīgi ar pretenciozām cerībām raudzīties uz spēcīgākajām ES valstīm, tās uzskatot par ienākumu avotu, ka mums no kāda jāsaņem nauda. Dzīvotspējīgai un spēcīgai valstij jāveido sava funkcionalitāte uz līdzekļiem, kurus varam nopelnīt ar savām rokām un smadzenēm,” sacīja bijušais Igaunijas valsts kontrolieris Alars Kariss, atstājot amatu un to nododot savam pēctecim.

Igaunijas Valsts kontroles, kuru vadīja Alars Kariss. ziņojumā bija teikts, ka 2021. gadā Igaunijai nāksies rēķināties, ka turpmāk par 40% samazināsies subsīdijas, ko tā saņems no Eiropas Savienības.

Pēc valsts kontroliera amata atstāšanas viņš kopš 2018. gada ir Igaunijas Nacionālā muzeja direktors, šai laikā arī īpašu uzmanību pievērsis Latvijas vēsturei, pārsvarā interesējoties par igauņu nācijai daudz tuvāko lībiešu likteni. To novērtējusi arī Latvijas valsts, viņam 2019. gadā piešķirot Atzinības krusta III šķiru.

Pēc stāšanās jaunajā amatā Alars Kariss it nebūt neatvadīsies no muzejnieku problēmām, jo ar tām cieši saistīta viņa sieva Sirje Karisa, kura bijusi Igaunijas Vēstures muzeja direktore, bet pašlaik vada Tartu pilsētas muzeju. Pārim ir divi pieauguši dēli un meita, kā arī pieci mazbērni.

Alara Karisa biogrāfijā nav tumšu pleķu, ja vien neskaita viņa vectēva Oskara Kreisona izdarīto noziegumu, par kuru viņam 1921. gada oktobrī piesprieda nāvessodu. Par krodzinieka dēla Oskara Kreisona un viņa līdzzinātāja Johanesa Hormi pastrādāto 1920. gada 6. novembrī rakstīja laikraksts „Tallina Teateja”.

Abi jaunie vīrieši noslepkavoja kādu zemnieku, viņam nolaupot zirgu un citas mantas. Nākamais Igaunijas prezidents toreiz vēl nebija dzimis – viņš pasaulē nāca tikai pēc 38 gadiem – 1958. gadā un, protams, nenes atbildību par sava vectēva grēkiem.

Saistītās ziņas

Igaunijas prezidenta amatā ievēlēts 63 gadus vecais Alars Kariss 2
Igaunijas parlamentam neizdodas ievēlēt jaunu valsts prezidentu
Igaunijā savākti vairāk nekā 12 000 paraksti par Kaljulaidas ievēlēšanu uz otro prezidenta pilnvaru termiņu, liecina aptauja

Par savām galvenajām prioritātēm prezidenta postenī viņš nosaucis izglītību, zinātni un inovācijas. „Mums varētu būt izglītota un gudra tauta,” pēc ievēlēšanas valsts pirmās personas amatā teica Alars Kariss, piebilstot, ka šis mērķis varētu kļūt par vienu no galvenajiem vadmotīviem viņa darbā.

Citi šobrīd lasa

Kuri latviešu mākslinieku darbi šobrīd ir visvērtīgākie? Rekordcena par Borisa Bērziņa Kluso dabu
Cilvēks ar milzu enerģiju - kāds bija Latvijas vēlēšanu sistēmas stiprais balsts Arnis Cimdars
Vai daudzu cilvēku nevēlēšanās vakcinēties neradīs Latvijai ekonomikas atpalicību? 3
Skatīt visus komentārus

Очередная трагедия в фитнес-клубе: известный художник утонул в бассейне прямо на глазах отдыхающих

"С Аллусей всегда душевно и тепло!": Пугачева в модном образе посетила бутик своего друга