Piedāvā pārtiku pret seksu un izplata holeru. Cietēji Haiti ar aizdomām skatās uz palīdzības sniedzējiem
Vēl vairākas dienas pēc postošās zemestrīces, kas 14. augusta rītā piemeklēja Haiti dienvidus, dabas katastrofas upuru skaits turpina pieaugt, turklāt nu valsti skārusi arī tropiskā vētra.
Kā raksta "The Guardian", līdz šim Haiti reģistrēti jau vairāk nekā 2200 nāves gadījumu, bet vismaz 30 000 ģimeņu nācies pamest savas mājas un gulēt uz ielām. Tropiskā vētra Greisa nesusi lietusgāzes un lielu vēju.
Neraugoties uz grūtībām, daudzi Haiti iedzīvotāji ar atturību pieņem starptautisko palīdzību, kas šobrīd valstī tiek piedāvāta. "Mums nepatīk starptautiskā palīdzība, bet nav tā, ka mums ir izvēle," saka vietējā iedzīvotāja Mardžorija, kuras māja vienai pēc otras sekojošo katastrofu laikā applūdusi un stipri bojāta.
"Starptautiskās organizācijas tērē naudu nepareizām lietām, piemēram, dārgām viesnīcām un automašīnām. Mūsu attiecības ar viņiem labākajā gadījumā ir viduvējas," stāsta sieviete.
Haiti ir nabadzīgākā valsts Rietumu puslodē. Gandrīz puse no Haiti 11,4 miljoniem iedzīvotāju nav nodrošināti ar pārtiku. Piedevām valsti bieži satricina zemestrīces un ekstremāli laikapstākļi.
Kā iedzīvotājiem Haiti tiek sniegta palīdzība pēc zemestrīces
Jau vairāk nekā divus gadus Haiti ieilgusi politiski motivēta vardarbība un vietējo bandu kari. Ikdienas realitāte ir arī degvielas trūkums un elektroenerģijas padeves pārtraukumi. Situāciju pasliktināja Haiti prezidenta Žovenela Moiza slepkavība 7. jūlijā, ko, iespējams, veica Kolumbijas algotņi. Ielu bandas arī stājas pretī palīdzības sniedzējiem, bloķējot galvenos ceļus un traucējot pārtikas krājumu piegādei.
"Iedzīvotājus traumē šīs atkārtotās katastrofas," saka Žans Reimonds Delinoiss, kurš strādā bezpeļņas izglītības iestādē "Acape" Džeremijā. Delinoisa māja joprojām turas, bet tai ir nepieciešams remonts. Viņš apkārtnē vēl nav manījis starptautisko palīdzību. "Bez vietējo pārstāvju koordinācijas un līdzdalības nekas daudz šeit nemainīsies," viņš saka.
Spēcīga zemestrīce jau atkal sadragājusi dzīves Haiti
7,2 magnitūdas spēcīgajā zemestrīcē, kas sestdienas rītā satricināja Haiti, bojā gājuši jau vismaz 304 cilvēki, bet ievainoti vairāk nekā 1800 ...
Sāpīgā pieredze pirms 11 gadiem
2010. gadā Haiti galvaspilsētu Portoprensu satricināja 7 balles spēcīga zemestrīce. Katastrofā dzīvību zaudēja 220 000 cilvēku. Nesenā zemestrīce bija pat spēcīgāka, bet laimīgā kārtā tā skāra mazāk blīvi apdzīvotu reģionu.
Pirms 11 gadiem Haiti sniegtā ārvalstu palīdzība bija pretrunīga. Tika konstatēts, ka bezpeļņas organizācijas "Oxfam" darbinieki iemaina pārtikas produktus pret intīmpakalpojumiem. Savukārt holeras epidēmija, kas Haiti prasīja vairāk nekā 9000 dzīvību, visticamāk, sākās līdz ar Apvienoto Nāciju miera uzturētāju ierašanos 2010. gada oktobrī.
Holeras epidēmija Haiti
Kopš tā laika vietējie uz starptautiskās labdarības organizācijām un humānās palīdzības organizācijām skatās ar aizdomām. Baltie pikapi, uz kuriem redzama NVO (nevalstisko organizāciju) simbolika, pilsētās vadā ārvalstu darbiniekus. Haiti iedzīvotāji tiek izmantoti kā viņu šoferi un apsargi.
"[Starptautiskās NVO] dara to, ko vēlas, nevis to, kas mums vajadzīgs," saka Mardžorija. "Viņi ignorē kopienas, to līderus un vajadzības."
Haiti premjerministrs Ariels Anrī, kurš vada valsti kopš prezidenta Moiza slepkavības, atzīst, ka iedzīvotāju attiecības ar palīdzības sniedzējiem pēc 2010. gada zemestrīces ir ļoti svārstīgas.
"Mana valdība negrasās atkārtot vēsturiskās palīdzības koordinēšanas kļūdas," viņš rakstīja tviterī. "Es personīgi nodrošināšu, ka palīdzība sasniedz patiesos upurus."
Eksperti gan šaubās, ka iepriekšējās kļūdas neatkārtosies. "Daļa no problēmas ir tā, ka starptautiskie ļaudis nerunā ar cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, un šoreiz būs vēl sliktāk, jo visiem ir bail par savu drošību," saka ārštata rakstniece Emīlija Troitmena, kura atspoguļo Haiti attiecības ar palīdzības sniedzējiem vairāk nekā desmit gadu.
"Jūs redzat daudz baltādaino cilvēku, kuri braukā ar saviem baltajiem apvidus auto, neizkāpj no tiem, un tieši viņi ir tie, kuri pieņem lēmumus par to, kas un kad ir vajadzīgs Haiti iedzīvotājiem," viņa ieskicē redzējumu no vietējo skatu punkta.
Pozitīvāko ieguldījumu sniedzot organizācijas, kas Haiti darbojas jau gadiem ilgi, uzskata autore Troitmena. "Haiti nav vajadzīgs bars cilvēku, kas nakts laikā pēkšņi parādās un tikpat pēkšņi pazūd," viņa norāda.
