Smilšu zagļus Sardīnijā nebaida pat iespaidīgie sodi
Katru vasaru no Sardīnijas pludmalēm tiek izvesti tonnām smilšu, neskatoties uz to, ka jau kopš 2017. gada tas ir stingri aizliegts, raksta "The Guardian".
Naudas sods par šādu pārkāpumu svārstās no 500 līdz 3000 eiro, savukārt tiem, kuri pieķerti, mēģinot pamest salu ar ievērojamu daudzumu smilšu, oļu vai gliemežvāku, draud pat cietumsods.
Sodīti lielākoties tiek ārzemnieki, kuri nespēj pretoties Sardīnijas debešķīgo pludmales smilšu kārdinājumam. Tās tiek savāktas vai nu kā suvenīrs, akvāriju dekors vai arī tiešsaistes peļņas avots. Novērots, ka īpaši plastmasas pudeles piepildīt ar dažādu apmeklēto pludmaļu smiltīm paraduši esot tieši Ziemeļeiropieši.
Sardīnijas smiltis, kuru zagšana var radīt finansiālu robu
Katru vasaru no Sardīnijas pludmalēm tiek izvesti tonnām smilšu, neskatoties uz to, ka jau kopš 2017. gada tas ir stingri ...
Vietējos tūristu uzvedība kaitinot, un viņi nekautrējas zvanīt policijai, redzot likumpārkāpējus. Piemēram, jūlijā kāds pāris par pudeļu piepildīšanu ar smiltīm sodīts ar 1000 eiro lielu naudas sodu.
Olbijas policijas pārstāvis Karlo Lacari "The Guardian" stāsta, ka nekaunīgākie tūristi pieķerti 2019. gadā - pāris no Francijas centies automašīnas bagāžniekā no Sardīnijas izvest 40 kilogramu smilšu, kas sapildītas 14 lielās plastmasas pudelēs. "Pāris gribēja, lai viņu akvāriju rotā īstas Sardīnijas smiltis," saka Lacari, piebilstot, ka smilšu zagļus Sardīnijas lidostās un ostās vasarā pieķer katru dienu.
Likumsargi regulāri pārlūko arī tiešsaistes tirdzniecības vietnes. "Lielākā daļa cilvēku, kas iepērkas tīmeklī, ir smilšu kolekcionāri," stāsta Lacari.
Šosezon naudas sodi piemēroti jau vairāku tūkstošu eiro apmērā. Kā norāda policijas pārstāvis, lielākā daļa cilvēku nemaz neapzinās, ka, vācot smiltis, ir izdarījuši likumpārkāpumu. Šie cilvēki parasti naudas sodu samaksā uzreiz, lai izvairītos no juridiskām sekām.
Šovasar televīzijā, radio un sociālajos medijos izveidota jauna informatīvā kampaņa, kas skaidro, cik kaitīga smilšu zādzība ir Sardīnijas videi. Arī pludmalēs izvietoti brīdinājumi, ka dabas resursu zagšana ir stingri aizliegta.
"Mēs negribam terorizēt tūristus, bet gan informēt cilvēkus," sacīja Lacari. "Mūsu mērķis galvenokārt ir aizsargāt vidi."
Vides aizstāvji Itālijā vērsuši uzmanību, ka smilšu novākšana samazina pludmales, īpaši tās, kurās atrodamas baltās un rozā nokrāsas kvarca smiltis, kas rodas akmeņu erozijas rezultātā.
"Mēs tās saucam par fosilajām smiltīm, jo no ģeoloģiskā viedokļa katrs zaudētais graudiņš ir neaizvietojams," sacīja Kabrasas pilsētas mērs Andrea Abiss. "Katru reizi, kad smiltis tiek nozagtas, man šķiet, ka tiek atņemts gabaliņš manu bērnu nākotnes. Cilvēki zog kaut ko tādu, ko nekad vairs nevarēs atjaunot."
Mineraloģijas un savvaļas dzīvnieku muzejā Kaprerā apkopotie dati liecina, ka senākās smilšu zādzības datējamas pat ar pagājušā gada astoņdesmitajiem gadiem.
