Pagājuši jau 25 gadi, bet Vācijā joprojām ir atšķirības starp austrumvāciešiem un rietumniekiem
Lai gan kopš Vācijas atkalapvienošanās šoruden aizritēs jau ceturtdaļgadsimts, atšķirības starp vāciešiem, kas mīt savulaik komunistu pārvaldītajā valsts austrumdaļā, un tiem, kas dzīvo kādreizējā Rietumvācijā, joprojām ir ievērojamas, sākot ar ienākumiem un beidzot ar reliģisko pārliecību, liecina trešdien publiskotais pētījums.
Starp daudziem austrumniekiem un rietumniekiem joprojām valda pat savstarpēja nepatika, un trešdaļa aptaujāto "osīšu" atzinuši, ka "vesīši", viņuprāt, esot aroganti.
Berlīnes Iedzīvotāju un attīstības institūts, kas veicis pētījumu, norāda, ka būs nepieciešama vēl viena paaudze, lai abas Vācijas daļas beidzot pilnībā saaugtu vienotā veselumā.
"Pētījuma rezultāti mūs pārsteidza," žurnālistiem atzina institūta direktors Reiners Klingholcs. "Tagad, tāpat kā tolaik (1990.gadā), abas Vācijas daļas ir pārsteidzoši atšķirīgas."
Toreizējais kanclers Helmūta Kols, kurš panāca Vācijas atkalapvienošanos, tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) marku vienkārši aizstāja ar doičmarku, solot bijušajiem komunistu pārvaldītās valsts daļas iedzīvotājiem drīzu uzplaukumu.
Taču dažādu faktoru kopums, tostarp novecojusī ekonomikas infrastruktūra un totalitārā režīma uzspiestais dzīvesveids, izrādījās par nopietniem šķēršļiem, kas bremzēja patiesu integrāciju.
"Vienotība nav politiskās gribas akts, bet ilgs process," uzsvēra Kligholcs.
Lai gan ekonomiskās atšķirības mazinās un to "osīšu" plūsma, kas dodas uz valsts rietumiem, ir apsīkusi, pētījums atklājis, ka austrumvācieši vidēji pelna par ceturtdaļu mazāk nekā viņu līdzpilsoņi rietumos. Tajā pašā laikā "osīši" strādā vairāk, bet viņu darba produktivitāte ir zemāka.
Lai gan atsevišķas pilsētas austrumos, piemēram, Drēzdene un Leipciga, strauji uzplaukst, nekustamo īpašumu cena tur vidēji ir divkārt zemāka nekā rietumos, liecina pētījums.
Tomēr, tuvojoties atkalapvienošanās apaļās gadadienas svinībām, kuru kulminācija gaidāma 3.oktobrī, vispārsteidzošākās ir atšķirības ļaužu uzskatos.
Aptuveni trīs ceturtdaļas austrumvāciešu nepieder pie kādas reliģiskas draudzes, kamēr rietumu federālajās zemēs situācija faktiski ir apgriezta.
Tādā ar automašīnām apsēstā valstī kā Vācija, arī spēkratu markas, kurām priekšroku dod cilvēki, kalpo par spilgtu atšķirību rādītāju. Tādu luksusa auto kā BMW īpašnieku skaits starp rietumvāciešiem ir gandrīz divkārt lielāks nekā starp austrumvāciešiem, turpretī "osīši" dod priekšroku Čehijā ražotajām "Škodām".
Apmēram 30% "vesīšu" uzskata, ka vīrietim labāk strādāt pilnu darba dienu, kamēr sieviete paliek mājās, un tas ir divtik kā valsts austrumos, kur sievietes parasti strādā.
Aptuveni 19 miljonu vāciešu jeb nedaudz mazāk par ceturtdaļu no iedzīvotāju kopskaita ir dzimuši pēdējo 25 gadu laikā, kas aizritējuši kopš atkalapvienošanās, un pētījuma autori lēš, ka līdz 2040.gadam, kad Vācija svinēs savas atdzimšanas 50.gadadienu, viņu skaits būs jau puse no visiem vāciešiem.
"Vismaz līdz tam laikam mums būs jauna Vācija," uzskata Kligholcs.
