Profesore Šveicē apkalpo Ķīnas intereses
Rietumvalstu izlūkdienesti beidzot pamanījuši Ķīnas pieaugušo ietekmi, trauksme celta pat NATO vadības līmenī. Pati Pekina apgalvo, ka tās mērķis nav uzspiest citiem savu politisko sistēmu, taču iztapības labad no brīvības gatavi atteikties paši rietumnieki.
Šāds gadījums piedzīvots Šveicē, Sanktgallenes universitātē, kas aprakstīts izdevumā "Neue Zürcher Zeitung". Kāds filozofijas doktorantūras students tviterī kritizējis Ķīnu, bet universitātes profesore satraukusies, ka Pekina tāpēc varētu liegt viņai iebraukšanu valstī. Viņa sarāvusi visas saites ar savu studentu, tostarp liedzot viņam iegūt doktora grādu.
Profesore atsūtīja studentam e-pasta vēstuli, apgalvojot, ka par viņa tvītiem saņēmusi ļoti dusmīgas sūdzības no Ķīnas, turklāt apvainoja disidentu neonacisma izpausmēs. Nav pierādījumu, ka Ķīna būtu izrādījusi kādu spiedienu, taču ir acīmredzami, ka pati profesore ir gatava pakļauties un kalpot autoritāram režīmam.
Turpretim Cīrihes Mākslas universitāte 2019. gadā parādīja vairāk mugurkaula. Ķīnas vēstniecība iebilda pret Honkongas protestiem veltītu filmu, uz ko universitātes prezidents Tomass D. Meiers norādīja uz Šveices Federālās konstitūcijas tekstu, kas garantē māksliniecisko brīvību.
Jūnijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja dalībvalstis izstrādāt kopēju politiku attiecībās ar Ķīnu. “Ķīna nepiekrīt mūsu vērtībām. Mēs to redzam, kā viņi apspiež demokrātiskos protestus Honkongā, kā viņi apspiež tādas minoritātes kā uigurus un kā tā izmanto mūsdienu tehnoloģijas savu iedzīvotāju novērošanai,” intervijā Kanādas sabiedriskajai raidorganizācijai CBC pauda Stoltenbergs. Tāpat pieaug Ķīnas spiegošanas aktivitātes, par ko brīdina arī Latvijas drošības dienesti.
