Serbijas un Kosovas sarunās panākts "ļoti mazs" progress
Ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību rīkotājās Serbijas un Kosovas līderu sarunās pirmdien panākts "ļoti mazs" progress, atzinis ES īpašais pārstāvis Rietumbalkānu jautājumos Miroslavs Lajčaks.
Šī bija jau otrā Serbijas un Kosovas līderu tikšanās pēdējā mēneša laikā, ES cenšoties atdzīvināt jau desmitgadi ilgušās sarunas par Belgradas un Prištinas attiecību normalizāciju.
"Tikšanās bija sarežģīta un tā demonstrēja ļoti atšķirīgas abu pušu pieejas attiecību normalizācijai starp Serbiju un Kosovu," norādīja Lajčaks. "Tā rezultātā mēs šodien panācām ļoti maz progresa."
Tikmēr Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs sarunu neveiksmē vainoja Kosovas premjerministru Albinu Kurti, kurš noraidījis ES priekšlikumus par pazudušo cilvēku mirstīgo atlieku identifikācijas paātrināšanu un atturēšanos no darbībām, kas varētu raisīt spriedzi.
Savukārt Kurti, kurš amatā atrodas kopš februāra, apsūdzēja Serbijas pusi, kas "bez lasīšanas" noraidījusi viņa piedāvāto sešu punktu miera līgumu.
Lajčaks pavēstīja, ka, neskatoties uz domstarpībām, abu pušu līderi piekrituši sarunu turpināšanai, un ka nākamā tikšanās paredzēta septembrī.
ES un ASV mudinājušas abas puses atsākt dialogu, kopš Kosovā notikusi vadības maiņa.
Kurti, kurš pārstāv kreisi nacionālistisko Pašnoteikšanās kustību (LVV), kas pirms uzvaras februārī notikušajās parlamenta vēlēšanās, atradās opozīcijā, solījis sarunās ar Serbiju īstenot jaunu pieeju.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija un Ķīna, kas kavē Kosovas pievienošanos ANO.
