Vēl viena Eiropas valsts pāriet uz īsākām darba nedēļām

Vairāk nekā 85% no Islandes strādājošajiem iedzīvotājiem patlaban darba līgumos ir norādīts mazāks darba stundu skaits, nesamazinot atalgojumu, vai arī viņiem ir sniegtas iespējas samazināt savu darba laiku nākotnē. 

Milzīgās pārmaiņas nākušās pēc diviem apjomīgiem pētījumiem, kas rādīja, ka samazinātas darba stundas ievērojami uzlabo darbinieku labsajūtu un balansu starp darbu un pārējo dzīvi.

Pētījumi, kas veikti no 2015. līdz 2019. gadam, atklāja, ka darbinieku produktivitāte palika nemainīga vai pat uzlabojās lielākajā daļā no darba vietām, kas piedalījās eksperimentā.

Eksperiments veikts, sadarbojoties Reikjavīkas domei un Islandes valdībai.

Pētnieki atzinuši, ka eksperiments rezultējies ar pārliecinošiem panākumiem un kopš tā noslēgšanās aptuveni 86% strādājošo ir samazinājuši darba stundu skaitu, saglabājot iepriekšējo atalgojumu, vai ir ieguvuši tiesības šādi rīkoties nākotnē. 

Eksperimentā tika iesaistīti vairāk nekā 2500 cilvēku jeb vairāk nekā 1% no kopējā Islandes strādājošo skaita.  

Tajā piedalījās darba vietas no dažādām nozarēm: bērnudārzi, biroji, sociālie dienesti un slimnīcas.  

Pētījuma laikā dalībnieki strādāja 35 vai 36 stundas nedēļā ierasto 40 stundu vietā.

Dalībnieki atklājuši, ka jutuši mazāk stresa, uzlabojumus savā veselībā un ikdienas dzīvē, kā arī balansā starp darbu un pārējo dzīvi. Viņi atzina, ka īsāks darba laiks ļāvis vieglāk paveikt dažādus sadzīves pienākumus, piemēram, iepirkšanos un mājas uzkopšanu. Vairāki eksperimentā iesaistītie vīrieši, kas ir attiecībās ar sievieti, pauduši, ka viņiem bijis vairāk laika, ko veltīt pienākumiem mājās, it īpaši, tīrīšanai un maltīšu gatavošanai.

“Izmēģinājums strādāt īsāku darba laiku parāda, ka mūsdienās ir ne tikai iespējams strādāt mazāk, bet arī, ka mēs varam panākt progresīvas pārmaiņas,” paudis viens no pētniekiem Gundmundurs Haraldsons.

Līdzīgi eksperimenti patlaban tiek veikti arī citviet pasaulē. Spānijā tiek veikts pilotizmēģinājums četru darba dienu jeb 32 stundu garai darba nedēļai, ko daļēji veicinājusi arī Covid-19 pandēmija. Eksperimenta veikšanai atvēlēti 50 miljoni eiro.

Savukārt Jaunzēlandē kompānija “Unilever” eksperimentāli no 2020. gada decembra līdz 2021. gada decembrim sniedz saviem darbiniekiem iespēju samazināt darba stundas par 20%, nemainot samaksu.  

Kā norādījis "Unilever" vadītājs Jaunzēlandē, līdzšinējās darba tradīcijas ir novecojušas. Savukārt kompānijas izpilddirektors Niks Bengs norādījis, ka eksperimenta mērķis ir "izmērīt ietekmi uz rezultātu, nevis laiku."

Arī Japānas valdība rekomendējusi kompānijām sniegt iespēju saviem darbiniekiem izvēlēties četru darba dienu nedēļu, lai uzlabotu viņu labsajūtu. Tādējādi kompānijas varēs saglabāt strādātspējīgus un pieredzējušus darbiniekus, kam pretējā gadījumā nāktos pamest darbu sakarā ar pienākumiem pret ģimeni.

Pērnā gada augustā Vācijas lielākā arodbiedrība “IG Metall” pieprasīja īsāku darba nedēļu, argumentējot, ka tas ļautu saglabāt tūkstošiem darba vietu, ko apdraud automobiļu industrijas pāreja uz elektroenerģiju.

Savukārt pētījums, kas veikts kampaņas “4 Day Week” ietvaros Londonā, atklājis, ka pāreja uz četru darba dienu nedēļu ieviestu arī pozitīvas vides pārmaiņas. Tas palīdzētu samazināt Apvienotās Karalistes oglekļa izmešus par 127 miljardiem tonnu gadā līdz 2025. gadam jeb izņemot 27 miljonus automašīnu no satiksmes.

Fiona Daubere, kuras vadītā komunikāciju aģentūra "Synergy Vision" Londonā ir pārgājusi no 40 stundu darba nedēļas uz 36, pauž, ka darbinieki ir daudz laimīgāki, ir vieglāk uzturēt kārtību un pieņemt jaunus darbiniekus. 

"Daži izmanto brīvo laiku, lai tiktu galā ar pienākumiem mājās, citi spēlē golfu vai dodas peldēt. Atgriežoties birojā, visi jūtas enerģiskāki," komentē Daubere. 

Viņa gan atzīst, ka sākotnēji ieviest šādas pārmaiņas bija izaicinoši, it īpaši, lai pareizi aprēķinātu atvaļinājuma dienas un lai visi projekti tiktu paveikti.