Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Indonēziešu studente saņem Ķīnā ražotās vakcīnas "Sinovac Biotech" pirmo devu. (Foto: REUTERS/SCANPIX)

Pasaulē lēnā garā mazinās skepticisms pret Covid-19 vakcīnām 3

Pasaulē
8. jūlijā 06:06 2021. gada 8. jūlijā 06:06
 
Pandēmija rada bažas, izraisa stresu un nogurdina cilvēkus. Tajā ir daudz nezināmo, nākotnes prognozes ir neskaidras, un cilvēku pacietība nav neierobežota. Varētu padomāt, ka šādos apstākļos vakcīnu parādīšanās pret Covid-19 tiks uztverta kā glābiņš un vēlme potēties būs liela. Taču daudzi cilvēki ne tikai Latvijā vien joprojām nesteidzas vakcinēties, kad viņiem tāda iespēja tiek dota.

Kāpēc tā ir? Atbildes mēdz būt visdažādākās, sākot no bažām par iespējamajām vakcīnu blakusparādībām un beidzot ar aizdomām par mikročipa iepotēšanu un citām zinātniskās fantastikas filmu cienīgām teorijām. Pastāv spēcīga saikne starp vakcīnu noraidīšanu un ticību sazvērestības teorijām, cīņu pret vakcīnām un bažām par brīvības ierobežošanu, neuzticēšanos valsts varai un farmācijas biznesam. Taču šeit gan jānošķir vilcināšanās vakcinēties no stingras pārliecības, ka vakcīnas ir neefektīvas vai kaitīgas.

Neizlēmīgi noskaņotos, iespējams, pārliecinās laiks, pieņemot, ka vakcinācijas kampaņas veiksmīgi turpināsies un nesīs vēlamos rezultātus Covid-19 izplatības ierobežošanā. Ar pārliecību cīnīties ir grūtāk, un cīņa, visticamāk, nav labākā metode, kā risināt šo jautājumu. Šeit svarīga ir izpratne un komunikācija.

Skepticisms pret vakcīnām sarūk

Uzņēmuma "Morning Consult" no 25. maija līdz 31. maijam 15 valstīs veiktajā aptaujā secināts, ka septiņu nedēļu laikā skepticisms pret vakcinēšanos ir sarucis par vidēji 5,5 procentpunktiem. Vislielākais kritums konstatēts Vācijā (-10 procentpunkti), Ķīnā (-10), Francijā (-9) un Spānijā (-8). Krievijā 53% aptaujāto norādīja, ka nevēlas vakcinēties vai vēl nav izlēmuši. Austrālijā šādas atbildes deva 37%, Dienvidkorejā 33%, Japānā 33%, ASV 31% un Francijā 31%. Tikmēr Indijā un Ķīnā plāno vakcinēties gandrīz visi aptaujātie. Arī Lielbritānijā cilvēku vēlme vakcinēties ir liela.

Salīdzinot situāciju Ziemeļamerikas valstīs, ASV novērojama vislielākā vilcināšanās vakcinēties. Meksikā nevēlas vakcinēties vai vēl nav izlēmuši 19%, bet Kanādā 17%. Tikmēr Eiropas valstīs situācija ir līdzīga kā ASV vai arī skepticisms pret vakcinēšanos ir mazāks. Piemēram, Vācijā 30% aptaujāto norādīja, ka nevēlas vakcinēties vai vēl nav izlēmuši, Itālijā šādu viedokli pauda 20% aptaujāto, bet Spānijā 17%. Tikmēr Brazīlijā vakcinēties vilcinās tikai 19% aptaujāto, lai gan valsts prezidents Žairs Bolsonaru vairākkārt izplatījis dezinformāciju par pandēmiju un noliedzis, ka Covid-19 būtu nopietna saslimšana. "Morning Consult" aptaujā ASV piedalījās 40 408 cilvēki, bet pārējās valstīs 2000 līdz 5000 cilvēku.

Daudzās valstīs - gan ar augstu, gan zemu skepticisma līmeni pret vakcīnām - ir problēmas ar vakcīnu izplatīšanu. Kamēr tādās valstīs kā ASV un Lielbritānijā vakcinācijas tempi ir salīdzinoši ātri (tur saskaņā ar "Reuters" 9. jūnijā publiskoto informāciju vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu bija saņēmuši attiecīgi 52% un 60% iedzīvotāju), citās valstīs situācija ir stipri atšķirīga. Japānā vismaz vienu devu bija saņēmuši aptuveni 10%, Indijā 13%, Meksikā un Austrālijā katrā pa 18%, liecina "Reuters" 9.jūnijā publiskotā informācija.

Cilvēku vilcināšanās vakcinēties kavē potēšanas kampaņas

Tieši cilvēku vilcināšanās vakcinēties ir viens no šķēršļiem, ar ko nācies saskarties cīņā pret pandēmiju, sevišķi tādās valstīs kā Francija un Japāna, kur vēsturiski bijusi novērojama liela pretestība vakcīnām. Arī ASV, Lielbritānijā un Izraēlā straujajam vakcinācijas posmam sekoja kritums, kas varētu būt skaidrojams ar apstākli, ka tie cilvēki, kas vēlējās sapotēties pret Covid-19, to ir izdarījuši, bet pārējie nevēlas vakcinēties un to nedara.

"Morning Consult" veiktajā aptaujā atklājās, ka galvenie iemesli, kādēļ cilvēki vilcinās vakcinēties, ir bažas par vakcīnu blakusparādībām un bažas, ka vakcīnu klīniskie izmēģinājumi tika pabeigti tik īsā laikā. Citi iemesli ir neticība vakcīnām vispār, neticība Covid-19 vakcīnu efektivitātei, neuzticība uzņēmumiem, kas izstrādājuši Covid-19 vakcīnas, un pārliecība, ka risks saslimt ar Covid-19 ir neliels.

ASV valdība un štatu valdības nākušas klajā ar dažādām iniciatīvām, lai pamudinātu cilvēkus vakcinēties, tostarp piedāvājot vakcinētajiem cilvēkiem iespēju loterijā laimēt miljonu ASV dolāru un šaujamieročus. Cilvēki ASV tiek mudināti vakcinēties, piedāvājot arī bezmaksas alkoholu, biļetes uz izklaides parkiem un iespēju saņemt stipendiju studijām koledžā. Arī Ķīnā iedzīvotāji tiek mudināti doties vakcinēties, piedāvājot bezmaksas ēdienu, kuponus iepirkumiem lielveikalos un naudas balvas.

Arī citas valstis mudina cilvēkus vakcinēties, bet mazāk uzkrītošiem paņēmieniem. Liels pamudinājums sapotēties varētu būt Covid-19 sertifikātu ieviešana, kuru mērķis ir veicināt ceļošanu un ekonomikas atveseļošanos, un dažādas priekšrocības vakcinētajiem cilvēkiem pasākumu apmeklēšanā. Taču šis risinājums izsaucis arī asu pretestību, daļai cilvēku saskatot tajā mēģinājumu piespiest vakcinēties un brīvību ierobežošanu nevakcinētajiem cilvēkiem.

Skaidrs ir viens - daļu cilvēku būs grūti pārliecināt sapotēties pret Covid-19, jo viņus attur ne tik daudz saprātīgas bažas, cik ticība dažādām sazvērestības teorijām. Pandēmija ir raisījusi cilvēkos bažas, trauksmi un nemieru, kas ir laba augsne dezinformācijas un dažādu sazvērestības teoriju izplatībai.

Sociālo mediju ierocis

Britu raidorganizācijas BBC atzara "BBC Monitoring" pētījumā secināts, ka sociālo mediju profili, kas izplata maldinošus un nepatiesus apgalvojumus par vakcīnām, pagājušajā gadā pieredzējuši ievērojamu sekotāju skaita pieaugumu vairākās valstīs. Šajos profilos netiek uzdoti leģitīmi jautājumi par medicīnu, bet tajos savu viedokli pauž cilvēki un organizācijas, kas jau ir noskaņoti pret vakcinēšanos, un viņi safabricē pierādījumus vai sagroza faktus, lai atbalstītu savu viedokli.

BBC ziņoja, ka "Instagram" lielāko pret vakcināciju noskaņoto profilu sekotāju skaits 2020. gadā pieaudzis gandrīz piecas reizes, sasniedzot četrus miljonus. "Facebook" vadošo pret vakcināciju vērsto lapu sekotāju skaits pērn pieaudzis par 19%, bet tviterī šādu profilu sekotāju skaits gandrīz trīskāršojies. Piemēram, Ukrainā "Facebook" lapas, kas izplata pret vakcīnām vērstu saturu, pagājušajā gadā pieaugušas par 157%, saņemot gandrīz 26 000 atzīmju "patīk". Meksikā, Brazīlijā un Indijā līdzīgas lapas augušas par aptuveni 50%, secināja "BBC Monitoring". Šie dati nesniedz visaptverošu ainu, bet liecina, ka nepatiesa informācija par vakcīnām sasniedz miljoniem cilvēku vairāk nekā jebkad agrāk.

Nevalstiskā bezpeļņas organizācija "Centre for Countering Digital Hate" (CCDH) aplēsusi, ka pret vakcīnām vērsto sociālo mediju kontu 62 miljoni sekotāju sociālo mediju gigantiem varētu radīt līdz 1,1 miljardam ASV dolāru lielus ieņēmumus gadā, galvenokārt pateicoties reklāmdevējiem, kas apzināti vai neapzināti maksā, lai sasniegtu lietotājus, kurus interesē dezinformācija par vakcīnām. Analizējot pret vakcīnām vērstu saturu, kas "Facebook" un tviterī publiskots vai izplatīts tālāk 812 000 reižu laikā no šā gada 1.februāra līdz 16.martam, CCDH secināja, ka 65% satura saistīti ar 12 cilvēkiem. Viņu vidū ir aktīvisti, kas cīnās pret vakcīnām, uzņēmēji, kas darbojas alternatīvās medicīnas jomā, un mediķi. Daudziem no viņiem cīņa pret vakcīnām ir naudas pelnīšanas veids, un viņi sadarbojas savā starpā, lai reklamētu produktus, kurus izplata.

Taču šeit jāatzīmē, ka "Facebook" apstrīdēja CCDH ziņojuma metodiku, norādot, ka nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem grupa izvēlējusies sociālo mediju ierakstu kopumu, ko analizējusi. Taču acīmredzams, ka organizācijas un aktīvisti, kas cīnās pret vakcīnām, plaši izmanto sociālos medijus, lai izplatītu un pārdotu savu vēstījumu, un viņiem tas izdodas. Laikraksts "The New York Times" martā rakstā par galēji labējo organizāciju iesaistīšanos cīņā pret vakcīnām norādīja, ka viens no sociālajiem tīkliem, kuros plaukst un zeļ dezinformācija, ir "Telegram".

Sociālo mediju kompānijas nesēž rokas klēpī salikušas, taču to politika cīņā pret dezinformāciju ir stipri ierobežota. Kompānijas "Twitter" pārstāvis britu laikrakstam "i" norādīja, ka tvītiem ar dezinformāciju par vakcīnām tiek samazināta redzamība, un "Facebook" apgalvoja, ka īsteno pasaulē lielāko interneta informācijas kampaņu par Covid-19 vakcīnām un aizvāc CCDH ziņojumos norādītos profilus, lapas un saturu. "Pandēmijas laikā mēs esam aizvākuši 18 miljonus kaitīgas dezinformācijas vienību par Covid-19 un sadarbojušies ar 80 faktu pārbaudes organizācijām, lai vairāk nekā 167 miljonus ierakstu atzīmētu kā nepatiesus," laikrakstam "i" norādīja "Facebook" pārstāvis.

Algoritmu kļūdas var spēlēt par labu vakcīnu noliedzējiem

Somijas raidorganizācijas "Yle" izmeklēšanā atklājās, ka "YouTube" kļuvusi par avenāju pret Covid-19 vakcīnām vērstam saturam somu valodā, jo platformas algoritms nespēj izfiltrēt sazvērestības teorijas un reliģiska rakstura propagandu, kad meklētājā tiek ierakstīts "koronarokote", kas somu valodā nozīmē koronavīrusa vakcīna. Izmeklēšanā atklājās, ka, meklējot pēc šī atslēgas vārda, somu "YouTube" lietotāji reti uzduras video, kurus veidojuši medicīnas eksperti un zinātnieki.

Veicot līdzvērtīgu meklēšanu angļu valodā, "YouTube" gandrīz 90% gadījumu piedāvāja uz pierādījumiem balstītus rezultātus. Iepazīstoties ar "Yle" nesen publiskotajiem atklājumiem, "Google" atzina, ka meklēšanā somu valodā bijušas problēmas, bet apgalvoja, ka tās ir novērstas un "YouTube" ir dzēsis vairāk nekā miljonu video, kas saistīti ar koronavīrusu un satur maldinošus vai bīstamus materiālus.

"Yle" norādīja, ka problēmai, kas saistīta ar vienu vienīgu atslēgas vārdu, var būt plašas sekas sabiedrības informētībā. Helsinku universitātes analītiķis Niko Pirhenens, kurš pēta sazvērestību teorijas un pret vakcīnām vērstas kustības, "Yle" sacīja, ka, "lai gan dezinformācijas izplatība palēninās valodās, kurās tā parasti tiek izplatīta, šie algoritmi nav tik aizsargājoši, kad runa ir par mazākām valodu grupām". Informāciju tehnoloģiju profesors un pētnieks Bens Horne pauda bažas, ka "YouTube" varētu būt aizmirsis par mazāko valodu grupām.

Cīņā pret vakcīnām aktīvi iesaistās galēji labējie

Laikraksts "The New York Times" un citi mediji secinājuši, ka cīņā pret vakcīnām aktīvi iesaistījušās galēji labējās organizācijas, kas tiecas raksturot Covid-19 vakcīnas kā simbolu pārmērīgai valdības kontrolei. Vakcīnu drošību un efektivitāti interneta tērzētavās aktīvi apšauba tādas labējās ASV kustības kā "Proud Boys", "Boogaloo", dažādas paramilitārās organizācijas un sazvērestības teorijas "QAnon" piekritēji.

Galēji labējo aktīvistu un vakcīnu noliedzēju mērķi saplūda protestos pret ierobežojumiem, ko varasiestādes noteikušas cīņā pret Covid-19. ASV tas pirmo reizi bija novērojams pagājušajā pavasarī. Vācijā par visskaļāko protesta balsi pret karantīnas ierobežojumiem un aktīvu konspirācijas teoriju izplatītāju kļuvusi kustība "Querdenken" (Netradicionālā jeb tā dēvētā laterālā domāšana), kas saistīta ar galēji labējiem un veido savu tīklu sociālajos medijos.

BBC izpētījis ar "Querdenken" saistītā bijušā evaņģēliskā sludinātāja Samueles Ekerta darbību sociālajos tīklos. Viņa kanāls "Telegram" ir viens no populārākajiem Vācijā, BBC norādīja datorzinātnieks Josefs Holnburgers, kurš pētījis "Querdenken" rašanos. Ekerts arī regulāri popularizē otru privātu "Telegram" kanālu "SE Youngsters", kura mērķauditorija ir bērni un jaunieši. Atsaucoties uz avotu, kuram izdevies iekļūt šajā grupā, BBC vēstīja, ka līdzās ikdienišķām sarunām tajā sastopams arī saturs no bīstamiem "Telegram" kanāliem, piemēram, "QAnon". Grupā cirkulē praktiski visu veidu sazvērestības teorijas par vakcīnām un Covid-19 un jūtama liela neuzticība valsts institūcijām, atklāja avots. Eksperti pieļauj, ka "Querdenken" nekļūs daudz lielāka, bet tā var kļūt radikālāka.

ASV kopš vakcinācijas kampaņas sākuma decembrī augušas plašumā alianses, kas apvieno ekstrēmistu organizācijas un kustības pret vakcīnām, kamēr galēji labējo cīņa pret ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu "viltošanu" ir pierimusi, martā norādīja "The New York Times". Jautājums ir par to, kā šī jaunā alianse attīstīsies tālāk. Vairāki analītiķi uzskata, ka tās mūžs nebūs ilgs un galēji labējie atkal pievērsīsies citiem jautājumiem, piemēram, imigrācijai. Galu galā ASV pret Covid-19 vakcinēsies arvien vairāk cilvēku, un skeptiska attieksme pret vakcīnām nav tas pats, kas vakcīnu noliegšana. Tomēr citi pētnieki pieļauj, ka šai aliansei ir potenciāls saliedēt būtiski atšķirīgas frakcijas lielā, pret ASV valdību vērstā kustībā, kuras centrā būtu sabiedrības veselības jautājumi.

Dezinformācijas izpētē darbojošās konsultāciju firmas "Card Strategies" vadītāja Melisa Raiena laikrakstam "The New York Times" norādīja, ka aizvadītais gads ar pandēmiju radījis ideālus apstākļus sazvērestības teoriju izplatībai. "Lai arī kāda būtu jūsu neprātīgā pārliecība par sazvērestību esamību, ir kāds, kuram ir tāda Covid-19 sazvērestība, kas tai atbilst," sacīja Raiena. Kā ar visa veida informāciju un dezinformāciju, internets un sociālie mediji nodrošina iespēju šiem vēstījumiem sasniegt miljoniem cilvēku.

Jautājums atkal jau ir par kritisko domāšanu. Visām vakcīnām un medikamentiem retos gadījumos iespējamas nevēlamas blakusparādības. To apliecina garās lietošanas pamācības, kuras daudzi no mums līdz galam nemaz neizlasa. Risks, kaut niecīgs, pastāv, taču Covid-19 gadījumā, līdzīgi kā ar citām slimībām, pret kurām izdomātas vakcīnas, tas ir mazāks nekā iespējamās negatīvās sekas, saslimstot ar konkrēto slimību.

Avoti: BBC, "Yle", laikraksts "i", NPR, "Forbes", "The New York Times".

Citi šobrīd lasa

Kāpēc izjūk attiecības? Pretpoli pievelkas... vai tomēr ne?
Vēl mazliet, un Ievas un Aleksandra mazajam puisītim būs lielas cerības dzīvei 1
VIDEO: Vijciema čiekurkaltē nedēļas nogalē viesojušies divi lāči 3
Skatīt visus komentārus

Почему первый красавец СССР Петерис Гаудиньш остался один

Продолжает бороться и стильно одеваться: как выглядит больной раком Юдашкин