Ķīna grib Ungārijā skolot savus kadrus
Ungārijas prezidentam Viktoram Orbānam izdevies padzīt no Budapeštas Džordža Sorosa dibināto Centrāleiropas universitāti, bet tās vietā viņš grūž valsti komunistiskās Ķīnas apskāvienos.
Ap 10 000 ungāru nesen demonstrācijā protestēja pret valdības plāniem līdz 2024. gadam uzcelt galvaspilsētā Ķīnas Fudaņas universitātes pilsētiņu – uz pašas Ungārijas rēķina.
Ķīnas komunistu kadru kalve
Vienošanās, ko Ungārija parakstījusi ar Šanhajā bāzētās augstskolas prezidentu, paredz izbūvēt universitātes pilsētiņu 500 000 kvadrātmetru platībā, kas būtu pirmais šāda veida komplekss Eiropā. Šeit iecerēts skolot ap 8000 ķīniešu studentu. Kā liecina nopludināti dokumenti, Ķīna varētu piešķirt aizdevumu 1,3 miljardu apmērā, lai segtu lielāko daļu izmaksu, kas sasniegs pusotru miljardu.
Fudaņas universitāte ir viena no Ķīnas pazīstamākajām augstskolām, to uzskata par Komunistiskās partijas un specdienestu kadru kalvi. Pirms diviem gadiem tā no saviem statūtiem izsvītroja atsauces uz domas brīvību. Orbāna valdība apgalvo, ka Fudaņas universitātes filiālē tūkstošiem Ungārijas un ārvalstu studentu varēs iegūt kvalitatīvu izglītību.
Tiesa, pēc plašajiem protestiem valdība, šķiet, pārskata šo ieceri. Kāda premjeram tuvu stāvoša amatpersona atklāj, ka universitātes pilsētiņa pat vēl neatrodas plānošanas stadijā, un sola, ka, tiklīdz plāns būs izstrādāts, kas varētu būt 2023. gada sākumā, to nodos balsošanai Budapeštas referendumā.
Antikomunisti tikai vārdos
Demonstranti vaino Orbānu un viņa partiju "Fidesz" par izdabāšanu Ķīnai. “Orbāns un Fidesz uzdodas par antikomunistiem, bet patiesībā viņu draugi ir komunisti,” saka 21 gadu vecā studente Soņa Radiča.
Aptauja liecina, ka lielākā daļa Budapeštas iedzīvotāju neatbalsta minēto plānu, un liberālais mērs Ģērģejs Kāračoņs mudinājis premjeru neuzspiest pilsētai projektus, ko tā nevēlas. Viņš arī pavēstījis, ka trīs ielas neapbūvētajā teritorijā, kur iecerēts celt universitātes pilsētiņu, pārdēvēs par Brīvās Honkongas, Dalailamas un Uiguru mocekļu ielu. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņoja, ka šis solis “nav pat nicinājuma vērts”, bet piebilda, ka tam nevajadzētu ietekmēt projektu.
Pekinai savs Trojas zirgs
Orbānu pamatoti uzskata par Ķīnas un Krievijas Trojas zirgu Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Uz nevienu citu šo bloku dalībvalsti nav tik stipras Pekinas politiskās ietekmes. Ungāru politologs Peters Kreko intervijā Deutsche Welle norāda, ka tas ved pie “aizvien atklātākas Ungārijas valdības pretrietumu retorikas”.
Maija sākumā Budapešta otro reizi trīs nedēļu laikā traucēja Eiropas Savienībai pieņemt kritisku rezolūciju pret Ķīnu Honkongas jautājumā. Kaut arī Ungārija martā pievienojās bloka sankcijām pret Pekinu cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, ārlietu un tirdzniecības lietu ministrs Peters Sījārto tās sauc par “bezjēdzīgām un kaitīgām”.
Orbāns jau 2010. gadā pirms nākšanas pie varas solīja “atvērt Ungāriju uz austrumiem” – ekonomiski tuvināt Krievijai, Vidusāzijai un Ķīnai. “Austrumu zvaigzne mirdz augstu debesīs,” viņš vēstīja 2017. gadā, kad Budapeštā noritēja Ķīnas un Austrumeiropas valstu samits 16 plus 1. Nepiepildījās gan lielās cerības uz eksportu un miljardu investīcijām.
2011. gadā Ķīna par 1,2 miljardiem eiro nopirka Ungārijas ķīmijas koncernu BorsodChem. Atvērts arī Huawei loģistikas centrs, un Ungārija ir vienīgā ES valsts, kas atļāvusi šai kompānijai veidot 5G sakaru tīklu, kamēr citur ir bažas par spiegošanu.
Stieg parādos un specdienestu tīklos
2013. gadā Starptautiskais valūtas fonds slēdza savu mītni Budapeštā. Tas nenozīmē, ka Ungārija kļuvusi finansiāli brīva. 2014. gadā Ķīna, Serbija un Ungārija vienojās par ātrgaitas dzelzceļa izbūvi starp Belgradu un Budapeštu. Ungārija aizņēmās no Ķīnas divus miljardus eiro, darījuma detaļas ir noslēpums, ir aizdomas par korupciju un šaubas par saimniecisko izdevīgumu.
“No vienas puses, Ungārijas valdība vienmēr uzsver savu suverenitāti ES un ASV priekšā, no otras – pati sevi dzen atkarībā no Ķīnas, nokļūstot Ķīnas parādu bedrē. Bet tas daudz bīstamāk nekā atkarība no Briseles,” uz acīmredzamo paradoksu norāda politologs Kreko.
Portāla "Direkt" 36 žurnālists Sabolčs Pani publicējis pētījumu par Ķīnas izlūkdienestu darbību Ungārijā. Noskaidrots, ka 2800 ķīniešu studentu, kuri jau dzīvo Ungārijā, sistemātiski apstrādā un vervē viņu valsts specdienesti. No 20 000 cilvēku, kas kopš 2012. gada ieguvuši uzturēšanās atļauju zelta vīzas jeb investoru programmas ietvaros, 80% ir ķīnieši. Ķīnas likumi paredz, ka viņiem jāsniedz savas valsts specdienestiem jebkāda pieprasītā informācija.
