Krievijas militāristu gigantomānija: Piemaskavā grib būvēt “nāves zikurātu” – armijas muzeju, kas būtu lielākais pasaulē

Gigantisko būvi tās kritiķi jau sauc par “nāves zvaigzni”, kas no Krievijas budžeta prasīs daudzus miljardus rubļu, kas tagad tik nepieciešami daudz svarīgākām lietām – medicīnai, izglītībai, pensijām un tā tālāk.

Krievijas militārais TV kanāls cildina jauno Bruņoto spēku muzeju:

Dzīvais karš un armijas templis

Kremļa oficiālajā mājaslapā norādīts, ka muzejkomplekss būs milzīgas piecstaru zvaigznes formā (zvaigznes kā piramīdā būs “sakrāmētas” viena otrai virsū). Muzejā gandrīz 150 000 kvadrātmetru platībā būšot apskatāmi 740 000 visā Krievijā savāktu eksponātu. Krievijas prezidenta administrācija citē dialogu, kura notikusi starp Šoigu un Putinu Krievijas kūrortpilsētā Sočos:

Šoigu: “Vladimir Vladimirovič, tā kā jūs savulaik apstiprinājāt bruņoto spēku galvenās baznīcas celtniecību, tad tagad mēs iesniedzam lielu projektu Bruņoto spēku galvenā muzeja celtniecībai.

Šīs celtnes unikalitāte slēpjas tajā, ka mēs katrā no zvaigznes spārniem ierosinām izveidot sava veida vēsturisko teātri, kurā, teiksim, ir Borodino kauja: artefakti, ieroči, lielgabali, kostīmi, karogi - šeit tiks parādīts viss, kas mums šodien ir. Mūsu muzeja krājumos vien ir dažādu 43 000 strēlnieku ieroču vienību.

Tāpēc mēs lūdzam jūs mūs atbalstīt šajā darbā. Tas būs lielākais muzejs - gandrīz 150 tūkstoši kvadrātmetru.

Putins: Cik skaists makets! Vai tā ir zvaigzne?

Šoigu: Jā, Vladimir Vladimirovič, zvaigznes. Zvaigznes ir uzliktas viena uz otras, tās būs dažādos līmeņos.

Turklāt te būs izstādīti arī ieroči. Protams, bruņumašīnas, aviācija un vēl daudz, daudz kas cits. Tāpat, kā to izdarījām līdzās Bruņoto spēku templim, kur mums ir tāda kā kaujas instalācija.

Reizi pusgadā ekspozīcija mainīsies. Teiksim - Staļingradas kauja, Brestas aizsardzība. Cilvēki uz šejieni nāks kā uz teātri, kurā tiks parādīti laikmeta vēsturiskie notikumu – Pirmais pasaules karš, Kuļikovas kauja un daudz kas cits…

Putins: Dzīvais muzejs.

Šoigu: Jā.

Pasaulē lielākais muzejs

Pašlaik par pasaulē lielāko muzeju tiek uzskatīts Luvras mākslas muzejs, kurš Parīzē izvietojies 70 000 kvadrātmetru platībā, Krievijas militāristu muzejs to pārspļaus vismaz divas reizes, jo plānots 150 000 kvadrātmetru platībā, pie tam tā apkārtnē paredzot arī kareivīgu brīvdabas ekspozīciju ar militāru tehniku, kaujas lidmašīnas ieskaitot.

Putina režīma kritiķi jau paspējuši izsmiet Krievijas militāristu gigantomāniju, jauno muzeju nodēvējot gan par “zikurātu” un “sātanistu pentagrammu”, gan “nāves zvaigzni”. Britu raidsabiedrības BBC krievu redakcijas žurnālists Andrejs Zaharovs savā “Twitter” kontā to salīdzina ar Bābeles torni.

Savukārt Iļja Novikovs iecerēto celtni salīdzina ar turpat līdzās esošo Krievijas Bruņoto spēku galveno pareizticīgo templi, kuram, pēc viņa ieskata, ar kristietību ir maz sakara.

 Krievijas opozīcija iecerēto Bruņoto spēku muzeju sauc par “nāves zvaigzni”:

Jauniecerētā muzejceltne tiek salīdzināta ar seno babiloniešu kulta celtni – zikurātu, no kuriem vispazīstamākais ir Bābeles tornis. Tomēr vēsturiski zikurāti iesākumā nebija reliģiskas būves, tikai vēlāk to virsotni pārvērta par dieva namiem jeb tempļiem.

Senajā Mezopatāmijā zikurātiem sākotnēji bija tīri praktiska nozīme - plūdu laikā uz piramidālās celtnes platformām patvērās pilsētvalsts iedzīvotāji. Uz tām atradās arī tīri ikdienišķas celtnes. Tikai vēlāk uz platformām sāka celt dievu tempļus. Tā kā atliek vien minēt, kāpēc pašreizējie krievu militāristi vēlas celt šo zikurātu – lai pielūgtu kādu dievu, vai arī, lai paglābtos no briesmīgiem plūdiem? Taisnības labad gan jāsaka, ka viens templis jau turpat līdzās ir – Krievijā trešais lielākais pareizticīgo dievnams, kurš gan uz Bruņota spēka muzeja fona izskatīsies gaužām niecīgs. 

Šaitana baznīca Patriota parkā

Jauns.lv jau rakstīja, ka pērn 14. jūnijā parkā “Patriots” tika atklāts Krievijas Bruņoto spēku templis – trešā lielākā pareizticīgo baznīca Krievijā. Milzīgās celtnes atklāšana, kurai būtu jāiemieso kristīgās kultūras tradīcijas, izvērtās par absurda teātri, kuram ar kristietību ir maz sakara, vēlāk sprieda reliģijas eksperti.

Krievijas militāristu galveno sakrālo celtni nosodīja gan vairāki redzami ārzemju pareizticīgo garīdzniecības pārstāvji, gan citi kultūras speciālisti un pētnieki. Kremļa oficiālā propaganda gan šo 76,4 miljonus eiro (seši miljardi Krievijas rubļu) vērto dievnama kompleksu liela un uzteic kā krievu tautas varonības un dižās uzvaras apliecinājumu, kas veltīts Krievijas uzvarai 2. pasaules karā. Bet kristietības (un ne tikai) kultūras pārzinātājus pārsteidz fakts, ka baznīca vārda tiešā nozīmē pārbāzta ar pagānu un bezdievju simboliem un citiem numeroloģiskiem absurdiem.

Celtnes galvenais kupols ir 19,45 metru diametrā (1945. gadā beidzās karš), mazā kupola augstums – 14,18 metri (1418 dienas ilga Lielais Tēvijas karš – tā Krievijā sauc 2. pasaules kara nogriezni, kad PSRS karoja ar nacistisko Vāciju, arī baznīcas muzeja komplekss „Piemiņas ceļš” ir 1418 soļu garš), mozaīkas platība ir 2644 kvadrātmetri (pilna kara Slavas ordeņa saņēmēju skaits – 2644), 17 no 18 dievnama zvaniem (izņemot galveno) veltīti Bruņoto spēku veidiem.

Visnotaļ odioza personība ir arī dievnama galvenais „patrons” – Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kura dzimtene ir budismu praktizējošā Tivas Republika. Šoigu pie Maskavas varas olimpa parādījās 1991. gadā, kad sāka vadīt Ārkārtējo situāciju ministriju, līdz 2004. gadā kļuva par aizsardzības ministru. Viņa nokļūšanu Kremlī noteikti var saistīt ar to, ka nākamā ministra māte bija ļoti laba paziņa kādreizējam PSKP Centrālkomitejas politbiroja loceklim Oļegam Šeņinam, kurš atbalstīja 1991. gada augusta puču, bet vēlāk jau vadīja šajā gadsimtā atjaunoto mazskaitlīgo PSKP (Padomju Savienības komunistisko partiju).

Jau kopš bērnības mazais Šoigu bija saistīts ar budisma un šamanisma misticismu. Viņa tēvam piederēja lielākā melnsaknes plantācija PSRS, kas ražoja mistiskas homeopātiskas, tautas medicīnas un šamanismā tradīcijās balstītas burvju zālītes – uzlējumus. Tad mazais Sergejs arī pievērsās „slepenajām zinībām” un vietējie viņu iesauca par Šaitanu (šī iesauka nav izzudusi arī šodien).

Desmit gadu vecumā mazais Sergejs jau bija kāda Tivas lamas palīgs, kas palīdzēja veikt slepenos rituālus, arī izsaucot ļaunos garus, vēsta internetā atrodamā informācija. Savukārt 12 gadu vecumā viņš sāka pelnīt naudu Ļeņingradas arheologus iepazīstinot ar Tivas šamaņu pamestajām svētvietām.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados viņš bija liels Krievijas pilsoņu kara karavadoņa – novadnieka, baltgvardu ģenerāļa, Mongolijas diktatora barona Romāna Ungerna fon Šternberga fans. Baronu sarkanarmieši pēc Ļeņina pavēles 1921. gadā nošāva, bet vietējie Šoigu sāka uzskatīt par barona Ungerna reinkarnāciju. Kāds Šoigu vienaudzis savās atmiņās raksta:

„Katru vakaru, kad mēs sēdējām pie ugunskura Serjoža nolika malā ģitāru un sāka stāstīt par barona Ungerna dzīvi. Viņš par to varēja stāstīt stundām ilgi, varēja nojaust, ka viņš ir pilnībā pārņemts ar šo personāžu”. Neskatoties uz to, ka Ungerns karoja pret boļševikiem, viņš esot bijis arī „asinskārs kara romantiķis”, ar kuru ik palaikam Tivas republikā vecāki baida bērnus.