Nav redzējis pasauli 70 gadus: amerikāņa Džo skaudrais liktenis un plāni dzīvei brīvībā
Amerikā viņu dēvē par visilgāk ieslodzīto cilvēku, kuram piespriests mūžs cietumā vēl nepilngadīgā vecumā. Tagad Džo Laigonu, kurš nesen iznāca no cietuma, nekādi nevar nosaukt par nepilngadīgu, lai gan viņš nedaudz bērnišķīgā veidā brīnās par pasauli, kuru nav redzējis gandrīz 70 gadus.
Intervijā BBC Laigons pastāsta, kāpēc viņš tik ilgi gaidīja atbrīvošanu un ko nolēmis darīt atlikušo dzīves daļu. "Es nekad nebiju pilnīgā vientulībā, tomēr pēc rakstura esmu vientuļnieks. Es labprātāk esmu viens, cik vien tas ir iespējams.
Cietumā es visu laiku sēdēju vieninieka kamerā. Sākot ar arestu, līdz dienai, kad mani izlaida. Tādiem cilvēkiem kā es, kas vēlas būt vieni, tas pat palīdz: tikko nonācu kamerā, aiz manis aizvēra durvis. Lai kas notiktu, es neko nedzirdu un neredzu. Mana kompānija bija radio un televizors, kad to atļāva."
Cietuma apstākļi iemācīja viņam nekur nebāzties, paklusēt un izvairīties no nepatikšanām. Tieši to viņš iemācījies, esot aiz restēm 68 gadus.
"Es nelietoju vārdu "draugs". Es sapratu, ka tādiem kā es vārdu izvēle nozīmē ļoti daudz. Un daudzi jums pateiks: nosaucot kādu par draugu, jūs varat smagi kļūdīties."
Bērnībā, kuru Džo pavadīja pie vectēva un vecmātes ASV štatā Alabamā, viņš maz ar kādu draudzējās. Viņš atceras, ka viņam vienmēr paticis pavadīt laiku ar ģimenes locekļiem. Kad Džo bija 13 gadi, kopā ar tēvu, māti, jaunāko māsu un brāli viņš pārcēlās uz Filadelfiju.
Tēvs strādāja par mehāniķi, bet māte par medmāsu. Ģimene dzīvoja strādnieku kvartālā. Mācībās Džo gāja grūti. Viņš nemācēja lasīt un rakstīt. Arī sports viņu neinteresēja. Kad vīrietis 1953.gadā iekļuva konfliktā, viņš pat īsti nebija pazīstams ar tiem, ar kuriem pavadīja laiku uz ielas.
Kompānijā viņš klīda pa rajonu un uzdūrās iedzērušiem cilvēkiem: "Mēs sākām viņiem prasīt naudu, lai nopirktu vīnu." Rezultātā vakars beidzās ar diviem nogalinātiem un sešiem ievainotiem cilvēkiem. Džo arstēja pirmo.
Policijā, pēc viņa teiktā, viņš atzinies, ka nevar nosaukt tos, ar kuriem bija kopā tajā vakarā. Viņš zinājis tikai kompanjonu iesaukas. Džo ieslodzīts uz vairākām dienām bez juridiskās palīdzības. Vecāki viņam nesteidza palīgā.
Pēc nedēļas 15 gadus vecajam Džo tika izvirzītas apsūdzība slepkavībā – viņš visu noliedza, lai gan vēlāk intervijā amerikāņu televīzijā atzina, ka sadūris vienu cilvēku, kurš izdzīvoja. Laigons sacīja, ka nožēlo izdarīto.
"Policija sāka man uzgrūst papīrus, kuros es atzīstu iesaistīšanos slepkavībā. Es nevienu neesmu nogalinājis!"
Pensilvānija ir viens no sešiem ASV štatiem, kur mūža ieslodzījums nedod iespēju iziet brīvībā pirms termiņa. Pēc tiesas sprieduma par slepkavības izdarīšanu Džo pat nesaprata, cik ilgs laiks cietumā viņam būs jāpavada.
Cietumā Džo strādāja virtuvē vai veļas mazgātuvē, bet pārsvarā par apkopēju: "Es nelietoju narkotikas, nedzēru spirtotos dzērienus. (..) Es uzvedos tik mierīgi, cik iespējams. Cietums man iemācīja – nelien citu lietās, vienmēr centies rīkoties pareizi un izvairies no nepatikšanām."
Apmēram 53.ieslodzījuma gadā pie Laigona vērsās advokāts Bredlijs Bridžs. Viņu iedvesmoja ASV Augstākās tiesas 2005.gada lēmums par to, ka nepilngadīgos nevar sodīt un, iespējams, laiks pievērst uzmanību problēmai – nepilngadīgajiem, kuri saņēmuši mūža ieslodzījumu bez tiesībām uz pirmstermiņa atbrīvošanu.
Tolaik Pensilvānijas štatā bija 525 šādi ieslodzītie, kas pēc Bridža teiktā bija lielākais skaits visā ASV. 325 atradās cietumā Filadelfijā, un Džo nosēdēja visilgāk no viņiem. "Man paskaidroja, ka nepilngadīgā notiesāšana uz mūžu bez pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas ir pretrunā ar konstitūciju."
2016.gadā ASV Augstākā tiesa noteica, ka spriedumi visiem uz mūžu ieslodzītajiem nepilngadīgā vecumā ir jāpārskata. Nākošajā gadā Džo spriedums izmainīts uz 35 ieslodzījuma gadiem, kas nozīmēja, ka viņš var iesniegt prasību nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai, ņemot vērā laiku, ko viņš jau pavadījis cietumā.
Bridžs aicināja to darīt, taču Džo atteicās. Viņš uzskatīja, ka viņa spriedums jau no paša sākuma bija pretrunā ar konstitūciju. Tomēr 2017.gadā advokāts nolēma apstrīdēt spriedumu un lieta nonāca federālajā tiesā, kur 2020.gadā tiesnesis pieņēma lēmumu par labu notiesātajam.
Kad 11.februārī Bridžs atbrauca pakaļ Džo, viņš šķita neparasti mierīgs: "Es gaidīju spēcīgāku reakciju. No sērijas: "Ak, dievs!" Tomēr viņā nebija nekādu iekšēju pārdzīvojumu, nekā."
Visticamāk, Laigons izturējās tieši tā, kā to bija darījis visus šos gadus. Turēja savas domas un emocijas pie sevis. Viņš atminas to dienu, kad atstāja ieslodzījuma vietu: "Tas bija kā piedzimt no jauna."
Džo saprot, ka ir zaudējis daudz laika. Tomēr 83 gadus vecais vīrietis cenšas pielāgoties dzīvei brīvībā, kuru viņš tik ilgi gaidīja: "Es plānoju darīt tieši to pašu, ko darīju visu savu dzīvi. Dodiet man apkopēja vai sētnieka darbu."
