Strasbūrā sākusies ES konference par bloka nākotni
Eiropas Savienība svētdien Strasbūrā atklāja bloka nākotnei veltītu konferenci, kurā plānots ar priekšlikumiem nākt klajā līdz 2022.gada pavasarim.
Atklājot konferenci, Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra, ka ES ir pierādījusi savu vērtību pandēmijas laikā.
Makrons arī pauda viedokli, ka ES ir sekmīgi darbojusies, organizējot cilvēku vakcinēšanos pret jauno koronavīrusu.
"Mums jābūt lepniem par to, tas nebija pašsaprotami. Eiropas sadarbība ir glābusi dzīvības," atzina Makrons.
Tagad pienācis laiks ES domāt par to, kāda tā izskatīsies pēc desmit gadiem, norādīja Francijas prezidents, aicinot izvēlēties modeli, kas aizsargās Eiropas vērtības un stiprinās investīcijas un pētniecību.
Taču Makrons kritizēja ilgo gaidīšanu uz palīdzību pandēmijas laikā.
Viņš sacīja, ka ASV var mācīties no Eiropas solidaritāti, bet Eiropai būtu jāaizgūst no Amerikas vēlme pēc pārmaiņām.
Makrons, kurš jau sen iestājies par pārmaiņām ES, atklāja debates par reformām jau 2017.gadā ar runu Sorbonnas universitātē.
Kopš 2019.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām arī EP aicinājis uz reformām, lai piešķirtu lielāku svaru ES pilsoņu balsīm. Tomēr konferences sagatavošana noritēja gausi un cerības uz rezultātiem ir dažādas.
EP lielākās frakcijas - Eiropas Tautas partijas (EPP) - līderis Manfrēds Vēbers ierosināja atļaut vēlētājiem nākotnē tiešā veidā ievēlēt Eiropas Komisijas (EK) prezidentu un atteikties no pašreizējā duālās vadības modeļa.
Tomēr daudzas ES dalībvalstis nevēlas tālejošas pārmaiņas, kas nozīmētu ES līgumu labošanu. Tādā gadījumā vairākām valstīm nāktos organizēt referendumus, kas agrāk cietuši neveiksmi.
Citas ES dalībvalstis arī bažījas, ka vara nosvērsies EK un EP pusē. Tāpēc arī radās domstarpības par konferences mērķiem un nozīmi. Vēl tikai pirms pāris dienām EP deputāti šī iemesla dēļ draudēja atcelt konferences atklāšanas pasākumu. Taču izdevās panākt kompromisu par pilsoņu pārstāvniecību konferencē, lai detalizētāk apspriestu reformas. Pilsoņi varēs arī piedalīties un iesniegt ierosinājumus interneta platformās.
Aptuveni 20 Eiropas līderi, tostarp Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers aicināja eiropiešus iesaistīties reformu centienos.
Pandēmija ir izgaismojusi Eiropas integrācijas spēku, bet arī tās vājumu, atzina Šteinmeiers, uzsverot, ka par to visu ir jārunā.
Sākotnēji bija plānots, ka konference sāksies pirms gada, bet pandēmijas dēļ tika atlikta. ES institūcijām arī vajadzēja ilgu laiku, lai vienotos par konferences mērķiem.
