Pandēmija nemazina Kremļa izlūkdienestu aktivitāti, ziņo Igaunija

Viņa vērtējumā Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi likuši Kremļa ietekmes aģentiem un izlūkdienestiem pārkārtot savu darbību, bet tā nav pārtūkusi ne uz mirkli un ierobežotie tiešie kontakti tagad lielākoties aizstāti ar darbošanos virtuālajā telpā.

Kā atzīts KAPO ziņojumā, koronavīrusa krīze ierobežojusi Krievijas izlūkdienesta darbinieku klātienes kontaktus ar Igaunijas iedzīvotājiem vai citu Igaunijā dzīvojošo valstu pilsoņiem - cita starpā arī saistībā ar ēdināšanas un izklaides vietu slēgšanu un pulcēšanās ierobežojumiem, bet kiberizlūkošana un kiberuzbrukumi nav pārtrūkuši.

"Pagājušā gada pavasarī vairākas Krievijas Federālā drošības dienesta vienības vēl mēģināja ignorēt notiekošo, bet, pieaugot inficēto skaitam, tas vairs nebija iespējams. Pat lielākajiem skeptiķiem nācās atzīt, ka vīruss neņem vērā nedz tautību, nedz ādas krāsu, nedz nodarbošanos un dažos gadījumos izolācijā nācās doties pat veselām izlūkdienestu vienībām," teikts KAPO ziņojumā. "Izlūkošanas darbība vēl 2020.gada sākumā turpinājās, kā ierasts, kontakti ar daudziem Igaunijas iedzīvotājiem tika veidoti Krievijas teritorijā vai pie robežas, cenšoties viņus savervēt. (..) Pērn martā, pēc robežu slēgšanas, metodes nācās mainīt, tiešos kontaktus aizstājot ar saziņu e-pastā vai sociālajos tīklos un tikšanās atliekot uz vēlāku laiku."

Kā prognozēts ziņojumā, ja situācija daudzās valstīs sāks normalizēties, gaidāma jauna Krievijas izlūkdienestu aktivizēšanās.

Pēc Sinisalu teiktā, Maskava arī centusies izmantot šos nemierīgos laikus, lai ar propagandas paņēmieniem spodrinātu savu tēlu un vienlaikus šķeltu Eiropas Savienības un rietumvalstu vienotību, taču Rietumi palikuši uzticīgi savām vērtībām, bet to noteikto starptautisko sankciju iedarbīgumu pilnībā varēs novērtēt tikai nākotnē.

Igaunijas iekšējās drošības dienesta vadītājs norādījis, ka slēgtās robežas un pulcēšanās ierobežojumi likuši arī vietējiem Maskavas īstenotās šķelšanās politikas līderiem pāriet uz darbošanos tiešsaistē. Vienlaikus ziņojumā atzīts, ka Kremļa aktīvisti daudz runā par to, cik svarīgi piesaistīt viņu darbam jauniešus, taču patiesībā nav ieinteresēti jaunu aktīvistu piesaistīšanā, jo tas apdraudētu viņu pašu tēlu un nelielos, bet stabilos ienākumus no Maskavas atbalstītajiem jauniešu projektiem, tādēļ paaudžu maiņa faktiski norisinās vienīgi ģimenes lokā, proti, bijušo prokremliskā grupējuma "Nakts sardze" aktīvistu lomu pārņem viņu pašu bērni.

Ziņojumā uzsvērts, ka Kremlis nav atteicies no nodoma šķelt Igaunijas sabiedrību, iestājoties par dalītu divvalodīgu izglītību, un jauniešus tiek mēģināts iesaistīt šķeltnieciskas politikas projektos, piemēram, propagandas izplatīšanā par Otrā pasaules kara tematiku, taču pēdējā laikā interese par šādiem pasākumiem krievvalodīgo jauniešu vidū nav liela. Igaunijā arī importēts jau 2016.gadā veidots propagandas projekts "Pazīstu Krieviju", ko atbalsta ietekmīgas Krievijas institūcijas un organizācijas. Tā dalībniekiem cita starpā jāsacenšas, saliekot puzli no Krievijas un tās reģionu kartēm, kurās Krima atainota kā Krievijas Federācijas daļa. Šā projekta mērķauditorija ir ne tikai Igaunijas krievu skolas, kas uztur kontaktus ar Krievijas vēstniecību, bet arī skolas, kurās mācības notiek igauņu valodā.

KAPO aicina pašvaldības un skolas rūpīgi izvērtēt šādus "humanitārās sadarbības piedāvājumus", kuru izglītojošā vērtība ir visai apšaubāma.

Savukārt Ķīnas izlūkdienestu aktivitātes Covid-19 ziņojuma autoru skatījumā, iespējams, ietekmējis vēl vairāk nekā viņu Krievijas kolēģu darbību, tomēr var paredzēt, ka tās tuvākajā nākotnē nemazināsies.

Pēdējā laikā to radītais apdraudējums kļuvis par realitāti arī Igaunijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij, ko apliecina divas krimināllietas, no kurām vienā spriedums jau pasludināts, bet otrā drīz gaidāms.

"Soli pa solim Pekina cenšas nostiprināties Eiropas politikā, ekonomiskajā darbībā un tehnoloģiju iepirkumos. Tas jāņem vērā arī Igaunijai gan sadarbībā ar Ķīnas Tautas Republiku, gan Ķīnas investīciju piesaistē. Kopš 2017.gada Ķīnas valdība visiem pilsoņiem, uzņēmumiem un organizācijām, kas darbojas valstī, uzlikusi par pienākumu pilnībā sadarboties ar valsts speciālajiem dienestiem, ja tas tiek prasīts, un paturēt šo sadarbību noslēpumā. Tātad, ja Igaunijas kompānija plāno meklēt sadarbības partnerus Ķīnā, tad šai pasākumā ietvertas arī Ķīnas valsts intereses," norādīts dokumentā.

Jau ziņots, ka Igaunijas tiesa pagājušajā mēnesī par spiegošanu Ķīnas labā piesprieda trīs gadu cietumsodu jūras pētniekam, ilggadējam Tallinas Tehniskās universitātes darbiniekam Tarmo Keutsam, ko ar starpnieka palīdzību savervējuši Ķīnas militārā izlūkdienesta darbinieki, sākumā uzdodoties par kāda analītiskā centra pārstāvjiem. Keutss, kuram profesionālās darbības specifikas dēļ bija pieeja valsts noslēpumiem, ticies ar šā dienesta pārstāvjiem dažādās Āzijas valstīs un bijis gatavs izpaust valsts noslēpumus, bet aizturēts, iekams to paspējis. Apsūdzības šai lietā izvirzītas vēl vienai Igaunijas pilsonei, kuras lieta arī nodota tiesai.

KAPO brīdina, ka ārvalstu izlūkdienesti interesējas ne tikai par tādu informāciju, kas satur valsts noslēpumus, un to redzeslokā var nonākt ne tikai valsts ierēdņi, bet visdažādāko jomu pārstāvji, tādēļ īpaši modriem vajadzētu būt arī visiem zinātniekiem, kuri iesaistīti dāsni apmaksātā "pētnieciskajā sadarbībā" ar dažādiem analītiskajiem centriem Ķīnā un citās valstīs. Dokumentā aicināts piesargāties arī no mazpazīstamu trešo valstu uzņēmumu piedāvājumiem attiecībā uz labi apmaksātiem konsultāciju pakalpojumiem un ziņot par to KAPO.

Kā atzinis Sinisalu, kiberpasaulē interesi par Igauniju izrāda arī tādas valstis, kurām ar to, šķiet, nav nekādas saistības, piemēram, Ziemeļkoreja. Pēc viņa teiktā, kiberuzbrukumi Igaunijas ierēdņiem no šīs valsts puses acīmredzot skaidrojami ar to, ka Igaunija pašlaik ir ANO Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts.