Polija tomēr izvēlējusies kodolenerģijas kursu

Varšavas enerģētikas stratēģija paredz līdz 2040. gadam uzbūvēt divas jaunas atomelektrostacijas ar sešiem energoblokiem, kuru kopējā jauda būs seši līdz deviņi gigavati. Būvdarbus plānots sākt 2026. gadā un pirmo energobloku iedarbināt 2033. gadā.

Lielākā daļa elektrības no oglēm

Patlaban 70% Polijas enerģētikas nodrošina ogļu elektrostacijas, un šādā veidā nevar iekļauties Eiropas Savienības pasludinātajā kursā uz klimata neitralitāti. Pusi elektroenerģijas nodrošina akmeņogles, kuru pietiks vismaz līdz 2050. gadam. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 10 000 cilvēku, un valdība neiedrošinās slēgt šahtas. Vēl 20% saražotās enerģijas dod brūnogles, taču gaidāms, ka līdz 2035. gadam būs izsīkuši to krājumi valsts vidienē.

Paredzams arī Krievijas gāzes piegāžu samazinājums, nākamā gada beigās beidzas līgums, un augstās cenas un politiskās spriedzes dēļ Polija nav noskaņota to pagarināt. Pašlaik Krievijas gāzes daļa ir 5% no valsts enerģētikas.

Atdzimis padomju laika plāns

Polija jaunus risinājumus nemeklē ne vēja, ne saules enerģijā, bet nolēmusi būvēt atomstacijas. Tādi plāni bija jau 70. gados, taču pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā iesākto divu padomju tipa reaktoru būvi Žarnovcā 80 kilometru uz ziemeļrietumiem no Gdaņskas pārtrauca. Tagad atkal iecerēts vienu atomstaciju celt Žarnovcā, otru Ļubjatovo-Kopalino.

Pēc aprēķiniem, tam vajadzēs līdz 30 miljardiem eiro, un ar Polijas finansēm vien nepietiks. Premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņojis, ka Varšava sadarbosies ar uzticamiem rietumvalstu uzņēmumiem. Pērn jūnijā Polijas prezidents Andžejs Duda apmeklēja Vašingtonu, un toreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps solīja ASV atbalstu. Pirms Trampa zaudējuma vēlēšanās Varšava paspēja noslēgt ar Vašingtonu nodomu vienošanos par sešu reaktoru būvi.

Februāra sākumā ar savu piedāvājumu uz Varšavu devās Francijas ārējās tirdzniecības ministrs Franks Rīsters. Gatavību iesaistīties un finansēt līdz divām trešdaļām Polijas kodolprojekta paudis Francijas valstij piederošais energouzņēmums "Électricité de France".

Novecojuši risinājumi

Varšavas analītiskā kluba "Klub Jagielloński vadītājs Marčins Roškovskis gan Deutsche Welle norāda, ka piedāvātais projekts ir novecojusi tehnoloģija – patlaban pieejami daudz mazāki kodolreaktori ar 50 un 100 megavatu jaudu. “Tie ir tā saucamie moduļu reaktori. Tos var savienot savā starpā, var uzstādīt daudz plašākā laukumā un apgādāt ar enerģiju atsevišķas pilsētas un rūpnīcas,” Roškovskis uzsver, ka izslēgts ir lielas avārijas risks.

Kodolfiziķis Marčins Popkevičs ir pārliecināts, ka, ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas, Polija viegli varētu palielināt alternatīvās enerģētikas daļu līdz 80% no kopējā patēriņa, turklāt kodolenerģētika ir dārgs ieguldījums – patērētājiem tā var izmaksāt piecreiz dārgāk par atjaunojamo.

Zaļie avoti Polijas enerģētikā ir mazāk par 14%, kamēr Eiropas Savienībā vidēji – 20%, pēc pagājušā gada datiem. Latvija ir trešā blokā, pateicoties hidrospēkstacijām – ap 40%, Zviedrija ar 55% pirmā, Somija ar aptuveni 42% otrā. 2025. gadā Polija gan plāno iedarbināt savas pirmās vēja spēkstacijas Baltijas jūrā, kuru jauda līdz 2040. gadam sasniegšot astoņus gigavatus.

Vācijā pauž satraukumu

Kodolenerģētika gāzu emisiju ziņā ir uzskatāma par tīru, un no šāda viedokļa Polija pat varētu izpildīt klimata vienošanās mērķus. Tomēr asus iebildumus jau ceļ Berlīne. Bundestāga zaļo frakcijas kodolenerģētikas eksperte Silvija Kotinga-Uhla norāda, ka avārijas gadījumā dažus simtus kilometru no robežas līdz 1,8 miljoniem vāciešu var saņemt vairāk nekā 20 milizīvertu lielu apstarojumu, un šāda rādījuma gadījumā jāsāk evakuācija. Ciest varot, piemēram, Berlīne un Hamburga.

Polijas Apkārtējās vides ministrijā iebilst, ka daudzi kaimiņvalsts iebildumi ņemti vērā, turklāt Varšava piekritusi oficiāli piesaistīt Vāciju savas enerģētikas programmas ekoloģiskajam izvērtējumam.

Varšavai ir arī domubiedri – Polijas premjers kopā ar Ungārijas, Čehijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas valdību vadītājiem un Francijas prezidentu parakstījuši aicinājumu Eiropas Komisijai iekļaut atomenerģiju klimata un enerģētikas politikā.

Šīs septiņas valstis izteikušas atbalstu Eiropas Savienības mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju blokā par vismaz 55% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, taču vienlaikus uzskata, ka aktīvi jāpopularizē atomenerģētika.

Mazāk atoma, vairāk ogļu?

Vācijā vēl līdz 2011. gada martam apmēram 25% no visas saražotās elektrības nāca no atomspēkstacijām, bet pēc Fukušimas katastrofas Japānā Berlīne nolēma nekavējoties apturēt astoņas vecākās atomelektrostacijas un līdz 2022. gadam pilnībā atteikties no kodolenerģijas.

Tās elektrības īpatsvars samazinājies līdz 12%, kamēr vēl darbojas seši no agrākajiem 17 energoblokiem. Valdība enerģētikas uzņēmumiem kopumā izmaksās 2,4 miljardu eiro kompensāciju, sedzot nesaražotās elektroenerģijas izmaksas un investīcijas.

ASV ekspertu grupa gan 2019. gadā secināja, ka vietā nav nākušas tikai videi draudzīgas spēkstacijas, bet par 16% pieaugušas ogļu dedzināšanas jaudas un par 37% elektrības imports no kaimiņvalstīm, tostarp Francijas, kur vairāk nekā 60% visas elektrības ražo atomstacijās.