Vīrietis meklē cilvēkus, kuri pirms 56 gadiem viņu koka kastē no Austrālijas nosūtīja "pa pastu" uz Londonu
Vai tu esi īrs, 1965. gadā biji Austrālijā un palīdzēji nosūtīt koka kastē "pa pastu" uz Londonu pēc mājām ilgojošos Velsas iedzīvotāju? Pēc 56 gadiem Braiens Robsons vēlas sazināties ar Polu un Džonu, kuri tolaik palīdzēja viņam tikt mājās, vēsta BBC News.
Braiens no Kārdifas bija 19 gadus vecs, kad divi draugi palīdzēja puisi no Melburnas nosūtīt "pa pastu" uz Londonu. Viņš nevarēja atļauties lidojuma biļeti, bet izmisīgi vēlējās nokļūt mājās.
Ceļojums izrādījās daudz bīstamāks, nekā viņš bija iedomājies – puisis gandrīz gāja bojā. Taču izdzīvoja, lai atklātu savu neticamo stāstu.
Būdams pusaudzis, Braiens pieņēma darba piedāvājumu "Victorian Railways" imigrācijas programmā Austrālijā kā asistents, taču juties dziļi nelaimīgs. Viņš nevarēja vienkārši nopirkt biļeti uz mājām. Braiens bija apņēmies valstī pavadīt divus gadus.
Ceļa izdevumus bija apmaksājusi Austrālijas valdība un puisim būtu jāmaksā aptuveni 800 sterliņu mārciņu, lai atlīdzinātu ceļu: "Mana alga bija apmēram 30 mārciņas mēnesī, tāpēc nebija nekādu iespēju."
Radās doma, ka mājās jāmēģina nokļūt kā gaisa kravai. Divi puiši vārdā Pols un Džons arī strādāja uzņēmumā un visi bija labi draugi. Braiens atceras, ka abi mācījušies kopā skolā Īrijā.
Braienam bija nepieciešama viņu palīdzība, jo Pols varēja piekļūt rakstāmmašīnai, lai izveidotu nepieciešamos dokumentus un nosūtītu viņu uz Londonu kā kravu. Sākumā šī ideja šķita neprātīga, taču nedēļas laikā izdevies puišus pierunāt. "Džons bija ar mani, bet Pols nevēlējās to darīt."
Puiši palīdzēja Braienam ielīst koka kastē, kas bija maza ledusskapja lielumā. Tajā kopā ar Braienu ievietots spilvens, lukturītis, ceļa soma un divas pudeles – viena ūdenim, bet otra urīnam. Viņš nespēja izstiept kāja vai pagriezties.
Brauciens izrādījās grūtāks un bīstamāks, nekā viņš jebkad būtu varējis iedomāties. Jaunietim bija paredzēts lidot uz Londonu, taču kravas tika novirzītas daudz garākā maršrutā cauri Losandželosai.
Kad lidmašīna pirmo reizi nolaidās, kaste bija novietota ar galvu uz leju un šādā pozā mokošās sāpēs viņš pavadīja 22 stundas. Taču Braiens nepadevās.
"Piecas dienas es atrados kastē. Es varēju pakustināt roku, lai tiktu pie luktura, bet mani pirksti bija ļoti stīvi, tāpēc es to nometu. Es dzirdēju balsis sakām: "Kas tur notiek?" Viens no viņiem ieskatījās pa caurumu kastē. Mēs lūkojāmies viens uz otru aci pret aci. Viņš atlēca nost un teica: "Tur ir līķis." Tad viņi abi aizbēga. Pēc stundas sākās īsta elle – FIB, CIP, lidostas apsardze, ātrā palīdzība."
Braiens tika aizvests uz slimnīcu, kur lēnām atguva spēkus. Amerikāņi nolēma neizvirzīt apsūdzības. Tā vietā Braiens tika nosūtīts uz Londonu lidmašīnā - šoreiz kajītē. Pēc atgriešanās vīrietis turpināja baudīt dzīvi, izveidoja ģimeni un karjeru.
Tagad 76 gadus vecais Braiens ir uzrakstījis grāmatu "The Crate Escape" par savu lielo piedzīvojumu, kas tiks publicēta mēneša beigās. Atskatoties atpakaļ, Braiens nespēj noticēt savai muļķīgajai idejai.
"Tas bija stulbums. Ja mani bērni mēģinātu ko līdzīgu, es viņus nogalinātu. Bet tas bija pavisam cits laiks." Tagad viņš labprāt satiktos ar saviem senajiem draugiem.
"Ja es viņus atkal satiktu, es tikai gribētu pateikt, ka man žēl, ka iesaistīju viņus tajā un, ka pēc atgriešanās ilgojos pēc viņiem. Es gribētu viņiem uzsaukt dzērienu."
