Grenlandes parlamenta vēlēšanas uzvar raktuvju projekta pretinieki
Grenlandes parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi kreisā spārna partija, kas iestājas pret pretrunīgi vērtēto urāna un retzemju metālu ieguves projektu, liecina trešdien publiskotie vēlēšanu rezultāti.
Partija "Inuit Ataqatigiit" (IA) ("Tautas kopība") izcīnījusi 36,6% balsu, apsteidzot sociāldemokrātisko partiju "Siumut" ("Uz priekšu!"), kas dominējusi Grenlandes politikā kopš 1979 gada.
1979 gadā Dānijai piederošā Grenlande ieguva autonomiju, bet 2009.gadā Dānijas parlaments pieņēma likumu, kas piešķīra Grenlandei pašpārvaldes tiesības, Kopenhāgenas kontrolē atstājot tikai kontroli pār monetāro politiku, ārlietām un aizsardzību.
IA, kas līdz šim atradās opozīcijā, domājams, iegūs 12 no 31 vietas Grenlandes parlamentā. Līdzšinējā sasaukumā partijai bija tikai astoņas vietas.
Tā kā IA nav izdevies iegūt absolūto vairākumu, tā, visticamāk, apvienos spēkus ar mazākām partijām, lai izveidotu koalīciju.
"Siumut", kas vadīja līdzšinējo valdību, izcīnījusi 29,4% balsu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā vēlēšanās 2018.gadā.
Priekšvēlēšanu kampaņā IA un "Siumut" nostājas visuzskatāmāk atšķīrās jautājumā par vērienīgo retzemju elementu un urāna ieguves projektu, kas pašreiz nodots apspriešanai sabiedrībai.
IA iestājusies par aizliegumu urāna ieguvei, kas nozīmētu projekta apturēšanu.
Domstarpības par šo projektu arī izraisīja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, jo viena no mazajām partijā pameta valdošo koalīciju.
Projektu vada ķīniešiem piederošais Austrālijas uzņēmums "Greenland Minerals", kas jau sen plānojis Grenlandē netālu no Narsakas uzsākt radioaktīvā urāna, kā arī klēpjdatoru un viedtelefonu baterijām nepieciešamo retzemju metālu ieguvi.
Līdztekus darbavietām raktuves Grenlandei dotu 235 miljonus ASV dolāru lielus ienākumus gadā, kā arī ļautu diversificēt tautsaimniecību.
Tajā pašā laikā projekts rada bažas par tā ietekmi uz Grenlandes neskarto vidi un grenlandiešu veselību.
