"Es nespēju nošaut savus cilvēkus" - policisti no Mjanmas bēg uz Indiju, jo negrib klausīt pavēlēm

Viens no aizbēgušajiem ārvalstu medijiem atklāj - viņš nevēlējās pildīt militārās huntas pavēles un šaut uz civiliedzīvotājiem, kuri nav izdarījuši nekādus noziegumus.

27 gadus vecajam Ta Pengam 27.februārī tika pavēlēts šaut uz protestētājiem ar automātisko ieroci, lai pūli izkliedētu. Viņš un vēl seši kolēģi atteikušies. Nākamajā rītā viņam zvanījis virsnieks un jautājis, vai šodien viņš šaus. Pengs atteicies un pametis darbu policijā, kur bija nostrādājis pēdējos deviņus dzīves gadus.

Pengs stāsta, ka saskaņā ar Mjanmas policijas noteikumiem, agresīvus protestētājus drīkst apturēt vai nu ar gumijas lodēm, vai šaujot pa kājām zem ceļgaliem. Militārā hunta pieprasot izmantot īstus ieročus un "šaut, līdz viņi mirst".

1.martā viņš kopā ar ģimeni izlēma bēgt uz Indiju. Viņi brauca trīs diennaktis, cenšoties izvairīties no iespējamas aizturēšanas, līdz nonāca Indijas Mizoramas štatā.

Kāds cits aizbēgušais likumsargs, 26 gadus vecs vīrietis, saka, ka Mjanmā palikusi viņa ģimene. Viņš par savu sievu un divus gadus veco bērnu ir ļoti noraizējies, jo militārie spēki ar sociālo mediju starpniecību draudējuši arestēt policijas spēkus pametušo un aizbēgušo vīru ģimenes locekļus.

Viņa kolēģis, kurš aizbēdzis kopā ar māti un brāli, saka: "Mēs nevēlamies dzīvot militārā pakļautībā. Tā mēs neizcīnīsim mieru. Esmu gatavs upurēt sevi demokrātijas labā, ja tā tam būs būt."

Savukārt 24 gadus vecā Dala atklāj, ka policijā sākotnēji strādājusi administratīvu darbu, tostarp sastādīja policijas aizturēto personu sarakstus. Protestiem pieaugot, hunta viņai pavēlējusi doties aizturēt sieviešu kārtas protestētājas. Viņa atteikusi un, baidoties tikt ieslodzīta kā protestētāja, aizbēgusi no Mjanmas.

Indijā patvērušies, mjanmieši baidās, ka tiks nosūtīti atpakaļ uz Mjanmu, kur viņus nogalinās. Lai gan Indijas un Mjanmas pierobežu apsargā Indijas militārie spēki, tajā valda “brīvas pārvietošanās režīms”, kas ļauj cilvēkiem pārvietoties pa Indiju dažu kilometru platībā, neprasot ceļošanas atļauju. Indija ar Mjanmu dala 1643 kilometrus garu robežu.

Policistu liecības ir dažas no pirmajām detaļām, kas parāda, ko viņiem, iespējams, liek darīt hunta. Daudzi pārgājuši arī otrā pusē un cenšas cīnīties pret huntu.

Indija arī pavēstījusi, ka Mjanma jau pieprasījusi tai izdot vairākus policistus. Indijā jau pirms šiem protestiem patvērumu raduši vairāki tūkstoši bēgļu no Mjanmas, tostarp činu tautai piederīgie, kristieši un rohinga musulmaņi.

Zināms, ka Mjanmā protesti notiek kopš 1.februāra, kad armija sagrāba varu valstī un aizturēja civilos valsts līderus, tai skaitā faktisko valdības vadītāju Aunu Sanu Su Či. Simtiem tūkstoši cilvēku izgājuši ielās, pieprasot demokrātijas atjaunošanu.

Protestos dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 180 cilvēku. Lai gan vairums nogalināto ir demonstranti, starp mirušajiem esot arī civiliedzīvotāji, kuri protestos pat nepiedalās, piemēram, sievietes, kuras bijušas savās mājās.

Asiņainākā diena bija pagājusī svētdiena, kad nogalināti 44 cilvēki.