Tallina piemin pirms 77 gadiem notikušās padomju bombardēšanas upurus

Uzlidojuma upuru atdusas vietā Iekšpilsētas (Sizelinnas) kapsētā pusdienlaikā notika piemiņas brīdis, tika nolikti ziedi, iedegtas sveces un par bojāgājušo piemiņu aizlūdza Igaunijas apustuliskās pareizticīgo baznīcas virskapelāns Aleksandrs Sarapiks.

"Uzlidojumi civilajiem mērķiem mūsdienās tiek dēvēti par kara noziegumiem vai terorismu. Bet tieši tas notika Tallinā pirms 77 gadiem - sistēmiska dzīvojamo rajonu bombardēšana. Marta uzlidojumā aptuveni 20 000 talliniešu zaudēja mājas, bet simtiem - arī dzīvību. Šā nozieguma pēdas Tallinas pilsētvidē saredzamas joprojām," viņš uzsvēra.

Pulksten 19.15 Tallinas baznīcas sāks skandināt zvanus, pieminot bombardēšanas upurus. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, citi piemiņas pasākumi šoreiz nav paredzēti, bet katrs, kas vēlas, var iedegt svecīti Iekšpilsētas kapsētā vai pie Nigulistes baznīcas, kur citkārt šai dienā tiek noturēti piemiņas dievkalpojumi.

Padomju gaisa spēki 1944.gada 6.martā gandrīz pilnīgi sagrāva Narvu Igaunijas ziemeļaustrumos un tā paša gada 9.martā īstenoja uzlidojumu Tallinai, kas bija lielākais gaisa uzbrukums Igaunijā Otrā pasaules kara laikā.

Divos bombardēšanas viļņos lidmašīnas nometa uz Tallinu 1725 sprāgstošās bumbas un 1300 degbumbu. Tika sagrautas 1549 ēkas un bojātas vēl 3350, kas tolaik bija apmēram 30% no Tallinas dzīvojamās platības, atstājot bez pajumtes 20 tūkstošus cilvēku. Uzlidojumā tika nogalināti 554 Igaunijas civiliedzīvotāji, 50 nacistiskās Vācijas karavīri un 121 karagūsteknis.

Bombardēšanas laikā aizdegās teātris "Estonia", kurā tikko bija sākusies izrāde, dega Nigulistes baznīca, pilsētas arhīvs un citas simboliskas Tallinas ēkas.

Šiem notikumiem veltīti piemiņas pasākumi pēc Igaunijas Pieminekļu aizsardzības biedrības ierosmes Tallinā tiek rīkoti kopš 1989.gada.