Vācijas izlūkdienestam aizdomas par AfD labējo ekstrēmismu
Vācijas iekšējās izlūkošanas dienests oficiāli atzinis, ka pastāv aizdomas par eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) labējo ekstrēmismu, līdz ar to paverot iespēju, ka specdienesti varēs veikt partijas aktivitāšu novērošanu, trešdien vēsta žurnāls "Der Spiegel".
Tā kā administratīvā tiesa Ķelnē turpina izskatīt strīdu ar AfD, Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) uz laiku atteicies no nodoma novērot AfD Bundestāga, landtāgu un Eiropas Parlamenta deputātus, kā arī AfD Bundestāga vēlēšanu kandidātus.
AfD iesniegusi tiesai protestu par BfV slēdzienu, ka tā ir "labējā ekstrēmisma riska faktors".
BfV izmeklēšana veikta divus gadus, un liecības apkopotas 1000 lappušu garā ziņojumā, kurā ietvertas arī dažāda ranga AfD biedru runas un paziņojumi, norāda "Der Spiegel".
BfV vēl nav sācis partijas novērošanu un nevar par savu lēmumu paziņot oficiāli, jo turpinās lietas izskatīšana tiesā.
BfV pērn jau veica partijas radikālās nodaļas "Der Flügel" ("Spārns") novērošanu sakaru dēļ, kas tai bija ar labi zināmiem neonacistiem, kā arī pastāvot aizdomām par konstitūcijas pārkāpšanu.
Nodaļa pērn martā tika izformēta, bet daudzi no tās 7000 biedru joprojām aktīvi darbojas AfD.
Viens no iemesliem, kāpēc BfV lēmis par labu AfD novērošanai, bijis apstāklis, ka "Spārns" saglabājis ietekmi partijā, turklāt pastāvējušas saites ar citām labējo ekstrēmistu organizācijām.
