Krievijā būs bargi naudassodi opozīcijas protestētājiem un sociālajiem medijiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis vairākus likumus, kas paredz bargākus naudassodus protestētājiem un Rietumu sociālajiem medijiem, Kremlim turpinot centienus apslāpēt sabiedrības neapmierinātības izpausmes.
Trešdien publicētie likumdošanas akti pieņemti pēc janvāra un februāra demonstrācijām, kad Krievijas pilsētu ielās izgāja tūkstošiem apcietinātā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāji, protestējot pret Putina varu.
Eksperti uz jaunajām Kremļa iniciatīvām raugās arī rudenī gaidāmo Krievijas parlamenta vēlēšanu kontekstā.
Krievijā aiztur Navaļnija atbalstītājus, kuri protestē pret Maskavas tiesas spriedumu
Krievijas policija otrdien aizturēja vairāk nekā 1050 cilvēku demonstrācijās, kas tika rīkotas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija atbalstam, pavēstīja nevalstiskā organizācija ...
Sods par atkārtotu nepakļaušanos likumsargu prasībām turpmāk būs 20 000 rubļu līdzšinējo 5000 rubļu vietā (attiecīgi 224 un 56 eiro), vai arī 30 dienu arests.
Par pretošanos likumsargiem tagad draud 2000 līdz 4000 rubļu naudassods, 15 dienu arests vai sabiedriskie darbi līdz 120 stundām.
Ja būs pārkāpti noteikumi, kas regulē "sabiedrisku pasākumu" finansēšanu, draud līdz 20 000 rubļu naudassods vai sabiedriskie darbi.
Krievijā sievietes izveido dzīvās ķēdes, protestējot pret represijām
Protesti Krievijā ir nelegāli, ja tie nav saņēmuši varasiestāžu atļauju.
Par dalīšanos ar tādu organizāciju informāciju, kas atzītas par ārvalstu aģentiem, bez atbilstoša marķējuma, draud līdz 2500 rubļu naudassods, teikts Putina parakstītā likumā.
Ārvalstu lielajiem sociālajiem medijiem, tādiem kā "Facebook" un "Twitter", draud līdz miljonam rubļu (11 180 eiro) lieli naudassodi, ja tie kavēs Krievijas "suverēnā interneta" attīstību.
2019.gadā Krievija pieņēma likumu par "suverēnā interneta" attīstību, ar mērķi izolēt valsts internetu no globālā tīmekļa.
Ļaudis Krievijā dodas ārā, lai iedegtu lukturīšus un sveces Navaļnija atbalstam
Aktīvisti bažījas, ka šādā ceļā tiks pastiprināta valdības kontrole pār kibertelpu un apslāpēta runas brīvība.
