Kādam vīrietim neizprotamā veidā izdevies stundām klaiņot pa vienu no apsargātākajām pasaules vietām

Dienvidkorejas armija paziņojusi, ka ņems vērā šo savdabīgo gadījumu, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas.

Vīrietis 16.februārī peldējis jūrā un nogājis piecus kilometrus, kopumā neviena nepamanīts pavadot trīs stundas, līdz Dienvidkorejas karaspēks beidzot pamanījis viņu, kad viņš jau devīto reizi parādījies videonovērošanas kamerās. Vienā brīdī vīrietis pat izgājis cauri drenāžas tunelim demilitarizētajā zonā. Dienvidkorejas militāristi par šāda tuneļa eksistenci pat neesot zinājuši.

Nav skaidrs, kāpēc bēglis izvēlējies šķērsot tik bīstamu ceļu.

Demilitarizētā zona (DMZ) starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju ir viena no visstingrāk apsargātākajām un sensoriem aprīkotākajām vietām pasaulē.

Nav zināms, no kurienes sācies ziemeļkorejieša ceļš, bet ap plkst. 1.05 viņš hidrotērpā un pleznās izkāpis krastā netālu no Dienvidkorejas observatorijas, uz ziemeļiem no austrumu pierobežas pilsētas Goseongas. Viņš paslēpis hidrotērpu un pleznas zem klints, pēc tam dodoties gar dzeloņstiepļu žogu uz dienvidiem gar pludmali. Pēc tam viņš iegājis drenāžas tunelī.

Pēc tam vīrietis pārvietojās pa ceļu, DMZ noeejot aptuveni piecus kilometrus. Visbeidzot viņš pamanīts plkst. 4.16. DMZ ir aptuveni 250 kilometru gara un aptuveni 4 kilometrus plata.

Militārieši viņu atrada pulksten 7.27. Ziņojumā teikts, ka viņš ir meklējis civiliedzīvotājus, pie kuriem vērsties, jo baidījās, ka karavīri varētu viņu atgriezt Ziemeļkorejai.

Dienvidkorejas Apvienotā štāba ziņojumā teikts, ka novērošanas kameras vīrieti fiksējušas vairākas reizes laika posmā no plkst. 1.05 līdz 1.38, un divreiz iedarbojās trauksme. Sargi neveica nekādas darbības, jo domāja, ka sistēmā ir kļūda.

Dažiem radušās aizdomas, ka zvejniecības nozarē strādājošais vīrietis, ņemot vērā aukstos ziemas apstākļus, no Ziemeļkorejas ir nevis peldējis, bet braucis ar laivu, tomēr Dienvidkorejas Apvienotais štābs apgalvo, ka vīrietis peldējis, jo viņa hidrotērps ir labā stāvoklī un palīdzējusi straume.

Šī ir otrā reize četru mēnešu laikā, kad tiek uzdoti jautājumi par drošības sistēmām DMZ.

Pēc tam, kad pagājušā gada novembrī robežu, pārlecot pāri žogam, izdevās bijušajam vingrotājam, Dienvidkorejas militāristi paziņoja, ka pārbaudīs visus sensorus.

Zināms, ka lielākā daļa ziemeļkorejiešu no diktatora Kima Čenuna vadītās valsts cenšas aizbēgt, šķērsojot robežu ar Ķīnu. No represīvās valsts katru gadu aizbēg aptuveni 1000 cilvēku, bet pērn šis skaitlis bijis uz pusi mazāks.

Bēgšana caur DMZ ir īpaši bīstama, jo gadījumā, ja bēgli pieķer Ziemeļkorejas pusē, viņu arestē un nogādā aizturēšanas centrā, kur nopratina. Notiesāšanas gadījumā bēgļi tiek nosūtīti uz darba nometnēm.

DMZ robeža un tās nocietinājumi ir spēkā kopš Korejas kara beigām 1953. gadā. Oficiāli Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja joprojām karo viena ar otru, jo miera līgums netika parakstīts.