Ungārija izšķiras par krievu vakcīnu
Ungārija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu izmanto Krievijā ražoto "Sputņik V". Tomēr Kremlim tas nav tikai līdzeklis pret slimību, bet arī injekcija savas reputācijas stiprināšanai.
Krievija apgalvo, ka šā gada otrajā ceturksnī var piegādāt Eiropas Savienībai 100 miljonus devu, ar ko pietiktu 50 miljonu cilvēku potēšanai. Jānorāda gan, ka sākumā tai ir jāsaņem Eiropas Zāļu aģentūras akcepts.
Ungārija pasūta arī Ķīnas vakcīnu
Budapešta "Sputņik V" apstiprināja janvārī un pasūtīja divus miljonus devu, kas jāsaņem trīs mēnešu laikā. Ungārija pirmā Eiropas Savienībā apstiprinājusi arī Ķīnā ražoto "Sinopharm" un pasūtījusi piecus miljonus devu.
Arī Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns pieļauj iespēju izmantot Krievijas un Ķīnas vakcīnas. "Neatkarīgi no tā, kurā valstī tā ražota, ja vakcīna ir droša un efektīva, tad tā, protams, var palīdzēt pandēmijas pārvarēšanā," laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" norādījis Špāns, piebilstot, ka jebkurai vakcīnai jāiziet apstiprināšanas procedūra.
Arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa paziņojusi, ka neizslēdz iespēju iepirkt "Sputņik V". “Tā ir tāda pati vakcīna kā visas citas,” viņa piektdien izteikusies izdevuma "Postimees" interneta tiešraidē "Otse Postimehest".
"Jā, iespējams, Krievija izmanto to savu politisko mērķu sasniegšanai. Kāpēc viņi nevakcinē savus iedzīvotājus, bet piedāvā to ārvalstīm – tas ir tāpēc, lai pastiprinātu savu ietekmi, tāpat kā to dara Ķīna. .. Tā nedrīkst kļūt par politisku instrumentu, bet cilvēki ir jāvakcinē."
Lietuva nepirks
Igaunijas premjeres vērtējumam iebildis iepriekšējās valdības ārlietu ministrs Urmass Reinsalu: "Krievija to rupjā veidā izmanto kā informācijas operāciju, kurā pēc tam diskreditē Rietumu vakcīnas un cenšas virzīt savējo."
Turpretim Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte uzsvērusi, ka viņas valsts nepirktu "Sputņik V", pat ja to apstiprinātu Eiropas Savienībā. Bloka kopīgie iepirkumi nodrošināšot Lietuvai pietiekamu daudzumu Rietumos ražoto vakcīnu. "Centieni piedāvāt Eiropai un citām valstīm vakcīnu, kamēr pašā Krievijā vēl nav sapotēti visi cilvēki, izskatās pēc kārtējās ģeopolitiskās spēles – man par to nav šaubu," atzinusi Šimonīte.
Ukraina aizliedz reģistrēt
Visskaidrāko nostāju paudusi Ukrainas valdība, kas aizliegusi reģistrēt Covid-19 vakcīnas, ko ražo "agresoru valstis". Ukrainai gan nav piegādāta neviena vakcīna, kaut arī prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka februārī sāksies vakcinācija.
Kijevai apsolīti astoņi miljoni devu ANO programmas "Covax" ietvaros, līdz pieciem miljoniem Ķīnas vakcīnas "CoronaVac" devu, pasūtīti 12 miljoni devu no "AstraZeneca" un "Novavax", tomēr ar to nepietiks. Tikmēr "Sputņik V" izplata Kremļa atbalstīto teroristu kontrolētajos Ukrainas austrumos.
Krievija savu vakcīnu reģistrēja augustā, vairākus mēnešus pirms Rietumu konkurentiem un nesākot plašus klīniskos izmēģinājumus. Daudzas rietumvalstis to vērtēja skeptiski, taču attieksmi daļēji mainījis nesen britu medicīnas žurnālā "The Lancet" publicētais pētījums, ka vakcīnas efektivitāte ir 91,6 procenti.
