Kāpēc Dānijā Covid-19 ierobežojumi strādā, bet mums - ne?

Stingri ierobežojumi visā valsts teritorijā ir noveduši pie ievērojama dienā reģistrēto saslimšanas gadījumu skaita sarukuma - no 3000 gadījumiem dienā pagājušā gada decembra vidū līdz dažiem simtiem saslimšanas gadījumu dienā pašlaik.

Taču, kā, atsaucoties uz Dānijā bāzētā “Statens Serum” pētnieciskā institūta pārstāvi Kamillu Holtenu Molleri, raksta Amerikas zinātnes attīstības asociācijas (AAAS) paspārnē esošais tiešsaistes žurnāls “Science”, pašlaik Dānijā, iespējams, ir novērojams klusums pirms vētras.

Runa ir par jaunā Lielbritānijā atklātā Covid-19 izraisošā vīrusa varianta (B.1.1.7) radītajiem draudiem.

Dānijas sabiedrības gatavību sadarboties ar ierobežojumu noteicējiem kā izskaidrojumu labajiem rādītājiem minējis arī infektologs Uga Dumpis.

Lieli pūliņi jaunā vīrusa varianta izsekošanai

Speciāliste Kamilla Holtena Mollere norāda, ka Dānijas daudzsološā statistika patiesībā atspoguļo divas epidēmijas – vienu, kuru izraisījis sākotnējais (par jauno koronavīrusu dēvētais) Covid-19 izraisošais vīruss, un otru, šobrīd apmēros mazāku, taču lēnām pieaugošu jaunā vīrusa varianta B.1.1.7 izplatīšanos.

Ja šis jaunais vīrusa variants Dānijā turpinās izplatīties līdzīgā tempā, tad jau šī mēneša laikā tas kļūs par dominējošo Covid-19 saslimšanu izraisītāju un dienā reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits atkal pieaugs, neskatoties uz stingrajiem ierobežojumiem.

Teikts arī, ka līdzīga situācija, visticamāk, attīstās arī citās valstīs, kur tas netiek piefiksēts.

Dānijā, kur mīt ap 5,8 miljoniem iedzīvotāju, notiekot vīrusa sekvenēšana lielos apjomos, kas ļauj sekot līdzi jaunā B.1.1.7 varianta izplatībai daudz ciešāk.

“Science” ziņo, ka valstī jau izdevies sekvenēt paraugus no vairāk nekā puses no visiem Covid-19 pacientiem, turklāt masveida sekvenēšanas kampaņas plāns paredz drīzumā sasniegt 70% atzīmi.

“Šobrīd visas valstis pievērš uzmanību Dānijai [...] Ja runājam par B.1.1.7, vai mums ir iespēja izvairīties no tādas situācijas attīstības, kāda ir novērota Apvienotajā Karalistē un Īrijā?” medijam “Science” pauž Dānijas infekciozo slimību pētnieks Kristians Andersens.

Šo jautājumu ir vērts uzdot tāpēc, ka saskaņā ar pieejamo informāciju jaunais vīrusa variants izplatās 1,55 reizes ātrāk nekā iepriekšējie Covid-19 izraisošie vīrusa varianti, informē “Statens Serum” institūta pārstāve.

Uz jaunā varianta īpatnībām Dānija reaģējusi laikus un izlēmīgi. Janvārī secinot, ka B.1.1.7 vīrusa variants kā Covid-19 izraisītājs parādās arvien biežāk, pulcēšanās u.c. ierobežojumi padarīti vēl striktāki, piemēram, desmit cilvēku vietā atļauts pulcēties tikai pieciem, bet ieteicamā distance starp personām no viena metra izmainīta uz diviem metriem.

Tas uzlabojis kopējos Covid-19 rādītājus, taču epidemiologi arī novērojuši, ka jaunā vīrusa varianta izplatības temps turpina pieaugt. Decembra sākumā B.1.1.7 vīrusa variants bijis slimības izraisītājs mazāk nekā 0,5% Covid-19 saslimšanas gadījumu, bet janvāra otrā pusē – jau 13% no reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem.

“Statens Serum” speciāliste piebilst, ka drošības nolūkos Dānijai būtu ieteicams pagarināt laika periodu, kurā spēkā būtu ierobežojumi un, iespējams, tos papildināt ar vēl stingrākiem, līdz brīdim, kad lielākā sabiedrības daļa ir vakcinēta.

Taču šāds solis valstī var izrādīties tik nepopulārs, ka atsevišķi epidemiologi tā vietā iesaka būtiski mīkstināt ierobežojumus jau tad, kad vakcinēti ir tie, kuri ietilpst dažādajās Covid-19 riska grupās. Arī tad, ja tas nozīmētu “trešo Covid-19 vilni” un ievērojamu dienā reģistrēto saslimšanu skaita pieaugumu.

Dānijas speciālisti cita starpā arī norāda uz nepieciešamību panākt, ka Covid-19 pacienti, kuri ārstējas ārpus stacionāriem, daudz godprātīgāk ievēro pašizolāciju. Saskaņā ar “Science” publicētajiem datiem valstī ap 15% Covid-19 pacientu neievēro pašizolāciju.

Infekcijas slimību pētnieks Kristians Andersens, kurš šobrīd konsultē Dānijas valdību, viennozīmīgi atbalsta daudz stingrākus ierobežojumus, atsaucoties uz to, kā uz jauno Covid-19 izraisošā vīrusa variantu reaģējusi Apvienotā Karaliste un kā kopumā pandēmijā rīkojusies Jaunzēlande.

Vienprātības starp visiem Dānijas speciālistiem, kā varētu attīstīties situācija ap B.1.1.7, gan nav.

Dāņi nešaubās – valdības noteiktajiem ierobežojumiem ir jēga

“Science” publikācijā gan ir minēts, ka būtiska ir Dānijas sabiedrības vairākuma attieksme pret valdības izvēlēto kursu – stingrajiem ierobežojumiem ir jāpaliek spēkā, neskatoties uz to, ka kopējais dienā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits, kā sākumā minēts, strauji sarūk.

“Tas savā ziņā ir apbrīnojami, ka Dānijas sabiedrība kopumā janvārī ir spējusi vēl ievērojamāk samazināt kontaktēšanos un pārvietošanos, neskatoties uz to, ka publiski pieejamā statistika it kā liecina par situācijas uzlabošanos,” medijam pauda Orhūsas universitātes politologs Maikls Bengs Petersens.

Atsaucoties uz šo informāciju, dāņu attieksmi kā iemeslu šīs valsts ieviesto ierobežojumu efektivitātei izcēlis arī Latvijas vadošais infektologs Uga Dumpis.

Vienlaikus politologs gan atzīst, ka uzturēt šādu cīņassparu sabiedrībā ilgstoši būs izaicinājums. Jau šobrīd uz Dānijas valdību tiek izdarīts zināms spiediens sākt “atvērt” valsti ārpasaulei.

Neliels solis šajā virzienā esot valdības lēmums atvērt skolas skolēniem no 1. līdz 4. klasei, sākot ar 8. februāri, raksta “Science”.

Tikmēr atsevišķi speciālisti norāda, ka stingro ierobežojumu saglabāšana nedrīkst ievilkties vēl vairāku mēnešu garumā.

Dānijai būtu pamazām jāatgriežas pie normālās dzīves tad, kad cilvēki vecumā grupā virs 50 gadiem ir vakcinēti – mērķis, pie kura sasniegšanas valdība šobrīd strādā.

Šādai cerībai gan ir oponenti – medicīnas speciālisti, kuri aicina saprast, ka vīrusa “palaišana brīvībā” var nozīmēt jaunas mutācijas, proti, jaunus variantus, kuri būs “iemācījušies” papildu veidus, kā apiet cilvēku imunitāti.

Jānorāda, ka Dānija visai izlēmīgu, tomēr pretrunīgi vērtētu soli spēra arī pērn, kad noteica ūdeļu izkaušanu, jo tika konstatēts, ka dzīvnieki pārnēsāja Covid-19 mutāciju.