Vācijā aizliedz cāļus šķirot pēc dzimuma
Vācijā no 2022. gada aizliegs iznīcināt tikko izšķīlušos cāļus. Pašlaik, tā kā no gailēniem olas nesagaidīt, tos jau pirmajā dzīves dienā tūlīt pēc izšķilšanās nonāvē ar gāzi un pārstrādā kaķu un suņu barībā – ap 45 miljoniem gadā.
Vācija ir pirmā valsts, kas ieviesīs šādu aizliegumu. “Dzīvnieku labturība ir augstāka par ekonomiskajām interesēm. Nogalināt dienu vecus cāļus tāpēc, ka tiem nav īstais dzimums, nav ētiski pieņemami,” septembrī pauda lauksaimniecības ministre Jūlija Kloknere, iesniedzot šo priekšlikumu valdībā.
Atgriezīsies pie vecajām šķirnēm?
No 2024. gada būs jauna kārtība ar perēšanai noliktajām olām. Pirmajās piecās embrija attīstības dienās aizperēto gailēnu vēl drīkstēs izmantot dzīvnieku barībai, bet vēlāk vairs ne. Pašlaik cāļa dzimumu nosaka pēc devītās inkubācijas dienas, iesūcot analīzei šķidrumu no olas pa niecīgu caurumu. Putnkopjiem tas nozīmē jaunas izmaksas, Ekonomikas ministrija dažādiem projektiem atvēlējusi vairāk nekā astoņus miljonus eiro.
Vēl viens risinājums ir audzēt vistu šķirnes, kas vienlīdz piemērotas gan olu, gan gaļas ieguvei, tādas Vācijā bija izplatītas līdz pagājušā gadsimta 50. gadiem. Tādas vistas gan dēj mazāk un dažkārt arī izmēros mazākas olas nekā speciālo šķirņu dējējvistas. To gaiļi aug lēnāk un nav tik lieli kā tagadējie broileri.
Dzīvnieku un vides aktīvisti ir gandarīti, tomēr norāda, ka kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu koalīcijas vienošanās solīja tādu likumu ieviest jau 2019. gadā.
Mazāk antibiotiku
Cenas var kļūt nedaudz augstākas, bet Olafs Bandts, Vides un dabas saglabāšanas asociācijas (BUND) priekšsēdētājs, “Deutsche Welle“ argumentē: “Šie cāļi ir izturīgāki, veselīgāki un tādējādi prasa mazāk medikamentu.“
Pāreja uz šādu putnkopība ļautu samazināt antibiotiku patēriņu, kas ilgtermiņā apdraud cilvēku veselību, jo baktērijas pamazām kļūst izturīgākas. Vietā gan piebilst, ka, piemēram, “Putnu fabrika Ķekava“ savas gaļas vistas audzē bez antibiotikām, par ko saņēmusi atbilstīgu apliecinājumu.
Gaļas ražošana prasa daudz zemes
Ja gaļas ražošana kļūst mazāk efektīva, rodas jautājums, vai pietiks, ko likt galdā. Uz to zinātnieki un vides aktīvisti jau ilgstoši aicina samazināt gaļas patēriņu uzturā. Patlaban 71% visas pasaules aramzemes izmanto lopbarības audzēšanai un tikai 18% pārtikas kultūraugiem.
Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta direktors Johans Rokstroms iesaka aprobežoties ar 300 gramiem gaļas nedēļā (16 kilogrami gadā) un 630 gramiem piena produktu nedēļā (33 kilogramiem gadā). Abās Amerikās, Eiropā un Ķīnā gaļas patēriņš ir četras līdz septiņas reizes lielāks, piena produktiem Eiropā un ASV – astoņas reizes.
