"Es nesūdzos!" Lielbritānijā dzīvojošais Uldis pastāsta, kā 12 gadu laikā iekārtojies un iedzīvojies
Covid-19 ierobežošanai Apvienotajā Karalistē noteikti dažādi ierobežojumi, taču tur dzīvojošais latvietis Uldis Balodis intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka viņa dzīvē lokdauns pagaidām nav atstājis lielu ietekmi. Viņš nesūdzas nedz par darba iespējām, nedz tirdzniecības ierobežojumiem. Tiesa, grūtības rada tas, ka visi četri ģimenes bērni dzīvojas pa mājām.
Uldis Anglijā dzīvo jau 12 gadus - kopš 2009.gada janvāra beigām. Patlaban viņš strādā grīdas seguma vairumtirdzniecības uzņēmumā par kravas automašīnas šoferi. Lielbritānijas pilsētā Glosterā viņš dzīvo kopā ar sievu un četriem bērniem (10, 6, 2,5 un 1,5 gadus veciem).
2009.gada sākumā Uldis pameta Latviju gan saistībā ar lielo ekonomisko krīzi, gan to, ka vēlējās dzīvē sākt kaut ko jaunu un labāku. "Izmantoju iespēju atbraukt uz Angliju, un esmu šeit jau 12 gadus. Pirms tam Latvijā es darīju visu ko: strādāju apsardzē, "Valmieras Stikla šķiedrā", vienā privātā paklāju firmā."
Viņš apprecējās 2017.gadā, un tad arī sieva kopā ar saviem diviem bērniem no iepriekšējām attiecībām pārvācās no Latvijas uz Angliju. Abi mazākie bērniņi piedzima jau tur.
Daudzas lietas ir labākas nekā Latvijā
Uldis ir apmierināts ar dzīvi Lielbritānijā: "Es nesūdzos, ir labi. Ja cilvēkam ir galva uz pleciem un māk iedzīvoties, un aprod ar vietējām paražām, likumiem un visu pārējo, tad nav problēmu. Tad var dzīvot tīri labi."
Vai labāk nekā Latvijā? "Finansiāli viennozīmīgi! Ir, protams, lietas, kas mums pietrūkst no Latvijas, bet cilvēcīgā attieksme no valsts iestādēm, finanšu, algas un mājokļa jautājumi viennozīmīgi šeit ir krietni labāki nekā Latvijā."
Vienlaikus Uldis atzīst, ka dažādas lietas, kas iespējamas tikai Latvijā, piemēram, daba, ezeri, dīķi, upes, brīvas peldēšanās iespējas, kā arī tradicionālās izklaides: sēņošana un ogošana.
Varētu atgriezties tikai vecumdienās
Runājot par iespējamu atgriešanos Latvijā, Uldis atklāti saka: "Doma kaut kāda ir, bet tuvāko 10-20 gadu laikā tas diez vai notiks. Jāņem vērā tas, ka gribam, lai bērniem būtu starptautiski atzīta izglītība, kas diemžēl Latvijā nav. Mēs vēlētos, lai bērni vispirms izmācās šeit. Kad bērni būs lieli, viņi paši varēs izvēlēties, ko darīt un ko nedarīt.
Tad jau arī mēs būsi savu laiku atstrādājuši Lielbritānijā, lai tiktu pie šīs valsts pensijas un visiem pārējiem labumiem. Tad mēs varēsim izdomāt, ko vecumdienās darīt. Ir doma, ka uz vecumdienām varētu atgrieztie Latvijā, iegādāties kādu īpašumu un turpat pavadīt laiku."
Mājās jārunā tikai latviski!
Lai gan tuvākajā laikā ģimene neplāno atgriezties Latvijā, Ulda mājās ir noteikts likums, ka visi sarunājas tikai latviešu valodā. "Mēs esam latvieši, un latviešu valoda mums ir jāuztur, jānodod tālāk mūsu bērniem un bērnu bērniem. Šeit svešumā tas visvairāk ir atkarīgs tieši no vecākiem.
Zinu ģimenes, kur bērni iet angļu skolā un latviski vispār vairs nerunā. Ir arī vecāki, kas ir pret, lai bērns mācītos latviešu valodu. Bet mums ir uzskats, ka mūsu bērniem kā latviešiem jāprot sarunāties latviski ar saviem radiem Latvijā."
Iepriekš Uldis biežāk brauca uz Latviju, bet līdz ar mazāko bērnu piedzimšanu tas notika retāk. Pēdējo reizi ģimene Latvijā bija 2020.gada augustā.
Breksits latviešu ģimeni neskar
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības Ulda dzīvē neko nemaina: "Man personīgi nekas nemainās. Darbs ir, materiālu piegādes notiek no Īrijas, ar ko spēkā īpaša vienošanās. Darba ziņā man pilnīgi nekas nemainās.
Kas varētu mainīties? Iespējams, paliks dārgāki latviešu produkti. Bet es domāju, ka nākotnē tiks panāktas papildus vienošanās un nekas īpaši nemainīsies. Arī telefonu mēs Eiropā varam izmantot tāpat kā līdz šim. Breksits to nesadārdzina. Ceļošanā varētu būt pasu pārbaudes, bet es domāju, ka laika gaitā to tā sakārtos, ka 5 minūšu gaidīšana uz robežas neko nemainīs un nebūs jāgaida stundām un diennaktīm."
Valsts atbalsta pilna laika mammas
Ulda sieva patlaban ir pilnas slodzes mamma un tāpēc Breksits arī viņas dzīvē neko daudz nemaina. Lielbritānijā pilna laika mammu uzskata par nopietnu darbošanos, jo viņa rūpējas par bērniem, vīru, saimniecību. Par šādu sievietes statusu ģimene saņem arī dažāda veida atbalstu no valsts.
Nosacīta mājsēde, jo daudzi tāpat strādā
Lielbritānijā noteikto lokdaunu Uldis vērtē kā visai nosacītu. "Ziņu virsrakstos ļoti skaļi skan, ka mēs esam lokdaunā, bet, izlasot ar mazajiem burtiņiem, redzam, ka rūpnieciskā ražošana ir atļauta. Tā kā es strādāju grīdas segumu biznesā, kas skaitās viens no vajadzīgajiem biznesiem, mums ir atļauts strādāt. Mūsu klienti, kas ir grīdas seguma veikali, ievēro lokdaunu, bet tajā pašā laikā viņi var pēc pieraksta sistēmas apkalpot klientus. Viņi var braukt ar paraugiem pie klientiem uz mājām un strādāt citādāk.
No ārpuses veikals teorētiski ir ciet, bet pa aizmugures durvīm var ievest cilvēku un rindas kārtībā, sarunājot laiku, apkalpot viņu. Tādā veidā viņiem bizness iet uz priekšu. Viņi savukārt pasūta mums, un mūsu bizness turpina pastāvēt. Šis lokdauns mums neko daudz neietekmē. Darba menedžeris teica, ka, ja paliks nedaudz mazāk darba, tad varēs saņemt dīkstāves pabalstu, ko piemēros 80% apjomā no algas. Bet patlaban izskatās, ka mums nespīd tādas lietas."
Angļi savus bērnus ļoti uzpasējot
Lielākais mājsēdes mīnuss ir tas, ka bērni nedrīkst doties uz skolu. Mājās dzīvojas četri bērni, bet laika apstākļi nav pārāk labi, tāpēc vairāk laika nākas pavadīt istabās.
Latviešu ģimene laiž savus bērnus laukā dzīvoties arī sliktos laika apstākļos, tostarp aukstumā un slapjumā, bet angļi savas atvases ļoti uzpasējot un laukā dodoties reti. Tāpēc Ulda ģimenes bērniem pietrūkst draugu kompānijas.
Skola bez mājas darbiem
"Mūsu bērni ir tādā vecumā, ka viņiem nenotiek mājmācība, kā tas ir bērniem lielajās klasēs, kas gatavojas eksāmeniem. Mūsu bērni patlaban dzīvojas tādā kā brīvsolī.
Lielākā meita mācās 5.klasē, bet lielākais puika mācās 2.klasē. Ikdienā mājas darbu viņiem tikpat kā nav. Tā ir lielākā atšķirība starp Latvijas un Lielbritānijas izglītības sistēmu. No tās skolas, kur mācās mūsu bērni, viņi mājās nāk gandrīz bez mājas darbiem. Dažreiz kaut kas ir jādara, bet nekad nav stundām ilgi jāmācās."
Tomēr mājsēdes laikā Ulda ģimene cenšas bērnus arī izglītot. Viņš saka atzinīgus vārdus par Latvijā tapušajiem Dzenes mācību materiāliem, ko viņi paši izdrukā. Savukārt pirmā Covid-19 viļņa laikā bērniem daudz palīdzēja "Tava klase" veidotais izglītības saturs, ko ģimenē labprāt skatījās.
Apsargi laipni un cilvēcīgi
Covid-19 pandēmijas laikā arī Lielbritānijā noteikti dažādi ierobežojumi, piemēram, obligāti jāvalkā sejas maskas un jādezinficē rokas. "Īstenībā veikalos ir ļoti cilvēcīga attieksme. Esmu aizgājis uz veikalu bez maskas - toreiz apsargs neterorizēja, kad es piegāju un palūdzu masku. Viņš ļoti laipni atbildēja, atnesa masku un bērniem vēl iedeva katram pa konfektei. Attieksme ir ļoti cilvēcīga."
Pandēmijas laikā drīkst apmeklēt arī daudzus veikalus. Tādi veikali, kā Latvijā ir "Depo" un citi līdzīgie, ir noteikti kā pirmās nepieciešamības preču veikali. "Tie joprojām strādā, un tajos var nopirkt pilnīgi visu. Ja vajag kādu spuldzīti vai kaut ko citu mājām vai dārzam, droši var aizbraukt uz veikalu un nopirkt. Neviens neprotestēs.
Pārtikas preču lielveikalos var iegādāties arī apģērbu un apavus. Ja lokdauna laikā vajag kādu apģērba gabalu vai apavu pāri, var izlīdzēties ar lētākām precēm lielveikalos. Slēgti ir tīri specifiskie apģērbu, apavu un citu preču veikali, piemēram, saldumu bodes. Slēgti arī skaistumkopšanas saloni, tostarp frizētavas un manikīra, pedikīra veikšanas vietas. Nedarbojas arī SPA saloni. Mani personīgi lokdauns īpaši neskar."
Stāsta par interesantiem latviešiem
Ģimene izveidojusi arī sociālo mediju "Laiva", kur "Facebook" vidē piedāvā dažādas sarunas tiešraidē par latviešu piedzīvojumiem visā pasaulē. "Mēs veidojam sarunas ar latviešiem, kas kaut ko dzīvē sasnieguši: ceļotājiem, mazajiem uzņēmējiem, latviskuma saglabātājiem, piemēram, amatierteātriem, deju kolektīviem, koriem, mūziķiem un citiem interesantiem latviešiem."
Aicina apsēsties pie kopīga galda, nevis iet virsū ar kulakiem
Sarunas noslēgumā Uldis uzsver, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju cilvēkiem nevajadzētu tik ļoti satraukties un neuztvert notiekošo kā ļoti traku. Tāpat viņš aicina cilvēkus nebūt naidīgiem vienam pret otru, jo "mēs dzīvojam demokrātiskā pasaulē, kur katram drīkst būt savi uzskati".
"Mēs visi esam cilvēki, un mums vajadzētu palikt draugiem, lai gan katram ir savs viedoklis. Vajadzētu kopīgi apsēsties pie viena galda un paspiest roku, nevis ar nažiem un kulakiem iet viens otram virsū. Dzīve ir skaista. To varam izbaudīt arī šajos pandēmijas apstākļos. Mēs, latvieši, varam diezgan ātri un viegli adaptēties dažādās situācijās."
