Kas notiek aiz Putina pils mūriem Gelendžikā?

Katrā ziņā dzīve tur ne par matu tiesu nav labāka kā citās Krievijas (un ne tikai) pilsētās. Tā var spriest pēc Gelendžikas laikraksta “Priboj” (“Bangas”) ziņu virsrakstiem: “Policisti Gelendžikā izņēmuši 38 mefedrona (narkotiku) paciņas”; “Gelendžikā uz ielas izliek ģimeni ar diviem invalīdiem un diviem bērniem”; “Notverts noziedznieks, kurš kādam kūrortpilsētas iedzīvotājam nozadzis divus miljonus”; “Gelendžikas advokāts piesavinājies trīs miljonus”; “Laulātā pāra strīds beidzas ar slepkavību”.

Vārdu sakot - aiz Putina pils mūriem notiek tāda pati “kriminālā dzīve”, kā visur citur, ne tikai Krievijā. Tur tāpat ir zupas virtuves, kurās baro trūkumcietējus; cilvēki nodarbojas ar kontrabandas tirdzniecību; pilsētas vara jauc nost nelikumīgi uzslietās būves un tā tālāk. Neskatoties uz to, ka pilsētā un apkārtnē, pēc visa spriežot, varētu darboties ievērojamas drošības struktūras, vietējai policijai izdodas atklāt tikai 41,5% noziegumus.

Dzīve un sadzīve Gelendžikā

Putina “saimniecības” 7000 hektāru lielā teritorija, kas oficiāli pieder Krievijas Federālajam Drošības dienestam (FDD), aizņem vairāk nekā piecus procentus no 122 754 hektārus plašā Gelendžikas rajona un ir apmēram četrarpus reizes lielāka nekā pati Gelendžikas pilsēta (1926 hektāri). Šajā saimniecībā ietilpst ne tikai pati pils ar ledus halli, baznīcu, tējas namiņu, pazemes tuneli uz jūru un citām celtnēm, bet arī plaši vīnogulāju lauki un austeru ferma.

Gelendžikas mērs necenzēti lamājas krievu valodā:

Tikmēr vienkāršie atpūtnieki un vietējie iedzīvotāji sūkstas gan par lielo dārdzību, gan ne par to jaukāko viesu uzņemšanu. Kāda māte, kura savus bērnus bija aizvedusi atpūtā uz Gelendžiku, internetā žēlojas, ka tur visapkārt skan “mātes vārdi”. Bet tas laikam jau nekas neierasts tai pusē.

Pagājušajā gadā Gelendžikas mērs, otrā Čečenijas kara varonis (Krievijas valdība viņu apbalvojusi ar ordeni par cīņām pret čečenu separātistiem) Aleksejs Bogustovs pamanījās tiešajā ēterā “mātes vārdiem” nogānīt savu palīdzi. Vēlāk pilsētas mērijā pat neuzskatīja, ka vajadzētu vismaz atvainoties vai izteikt nožēlu. Mērijas preses dienestā vien noteica – tas nav nekas slikts, tāda esot krievu tauta, arī Gelendžikas varasvīri, rupjā leksika ir visnotaļ pieņemama.

Atpūtnieki žēlojas par atpūtu Gelendžikā (krievu val.):

Gelendžika atrodas Krasnodaras novadā pie Melnās jūras Gelendžikas līča. Lielā Gelendžika (rajons, kurā atrodas arī pati Putina pils) stiepjas 102 kilometrus gar krasta līniju un aizņem 122 754 hektārus lielu platību, no kuras 1926 hektāri ietilpst pilsētas robežās. Gelendžikā dzīvo mazliet vairāk nekā 77 000 iedzīvotāju, kuru vairākums it nemaz nav priecīgi dzīvot tur.

Gelendžiku dažkārt mēdz dēvēt par “Krievijas Monako”, kā dēļ tur cenas esot daudzkārt augstākas nekā citās Krievijas pilsētās, jo Melnās jūras piekrastē sev villas sacēluši Krievijas oligarhi. Lūk, dažas internetā atrodamās ekspertu atziņas, kādēļ nevajadzētu pārvākties dzīvot uz Gelendžiku:

Gelendžikas plusi un mīnusi (krievu val.):

1. Burzma. Vasaras laikā pilsētas ielas pārpludinātas ar atpūtnieku mašīnām, nav kur noparkoties. Nav bezmaksas stāvvietu. Pludmales kafejnīcas ir viena otrai cieši līdzās: katrā no tām spēlē savu mūziku, kas tālāk esošajiem rada nepanesamu kakofoniju. Nesezonas laikā gan atmosfēra ir daudz mierīgāka.

2. Šauras ielas. Vecajā Gelendžikas centrā ieliņas ir ļoti šauras, tajās ir tikai vienvirziena kustība. Ieliņas bieži vien ir neizbraucamas, jo cilvēki savus spēkratus novieto kur pagadās.

3. Klimatiskie apstākļi. Ziemā ir ļoti daudz nokrišņu, jūras tuvums un nokalne rada ne tos labvēlīgākos dzīves apstākļus, sevišķi janvārī un februārī.

4. Darbs. Tūrisma nesezona laikā Gelendžikā darbu praktiski nevar atrast, jo viss galvenokārt saistīts ar tūrisma sfēru.

5. Elektrības un ūdens atslēgums. Vasarās bieži vien iedzīvotājiem atslēdz elektrību, lai to ekonomētu un varētu aizvadīt uz Krievijas okupēto Krimu. Daudzos rajonos sezonas laikā karsto ūdeni atslēdz vakaros, dažos rajonos pat vairākas stundas dienā nav ne karstā, ne aukstā ūdens, jo pilsētas infrastruktūra nespēj apkalpot lielo atpūtnieku pieplūdumu. Protams, ar šīm problēmām nesaskaras lepno villu īpašnieki un dārgo viesnīcu iemītnieki.

Tai pašā laikā arī tiek minētas Gelendžikas plusi: ekoloģija, saule, jūras gaiss un tā tālāk.

Putina pili apkalpos jauna lidosta

Līdz šim Gelendžikas lidosta strādāja tikai tūrisma sezonas laikā, bet nu tā plāno darboties visu cauru gadu, uz piekrastes kūrortpilsētu nogādājot tūkstošiem bagāto atpūtnieku.

Gelendžikā būvē jaunu lidostu (krievu val.):

Ironiski, ka dienā, kad visi pasaules plašsaziņas līdzekļi ziņoja par Alekseja Naviļņija uzņemto dokumentālo filmu par Putina pili Gelendžikā, Krievijas federālais televīzijas kanāls “Rossija 1”, kurš ir Kremļa tiešā kontrolē un Putina režīma propagandas flagmanis, par Putina pili nebilda ne vārda, bet gan no Gelendžikas ziņoja par kārtējo “darba uzvaru un triecienceltni” krievu tautas labā – Gelendžikā būvē jaunu un modernu lidostu, izmantojot tehnoloģijas, kādas valstī pielieto pirmo reizi! Droši vien šāda triecienceltne tur nebūtu, ja nevajadžetu apkalot rajona prominentos iemītniekus.