Navaļnija stāstā par neticami grezno "Putina pili" figurē ofšors ar bankas kontu Latvijā

Tajā teju divu stundu garumā tiek izstāstīts teju viss būtiskais par leģendām apvīto grezno savrupnamu Krievijas kūrortpilsētas Gelendžikas tuvumā, kurš mediju uzmanības centrā nonāca 2011. gadā, pēc tam, kad “Wikileaks” Krievijas sadarbības partneris “Ruleaks” internetā publicēja lielu daudzumu fotogrāfiju ar šo īpašumu.

Tolaik šo grezno ēku tautā iesauca par “Putina pili”. Lieki piebilst, ka Kremlis jau no sākta gala noliedz jebkādu Vladimira Putina saikni ar šo īpašumu, īpašā mediju kampaņā norādot, ka tā pieder uzņēmējam, kurš tur it kā cenšas būvēt viesnīcu.

Papildus tam KAF video pausta arī virkne pārsteidzošu lietu par 17 691 kvadrātmetru plašā savrupnama tuvumā esošiem objektiem.

Būtiski, ka KAF pētījumā pievērsta uzmanība ne vien tam, kā izskatās un no kā būvēti par Vladimira Putina saimniecību uzskatītie ekskluzīvie īpašumi, bet arī tam, kā šis viss uzlikts “uz papīra”.

Proti, kā izskatās kompleksā juridisku un fizisku personu shēma, kuras būtība ir – ar Krievijas prezidentam uzticamu cilvēku un viņu pārvaldīto firmu palīdzību gādāt līdzekļus gigantiskā īpašuma būvniecībai un uzturēšanai Melnās jūras krastā.

Kā novēroja Jauns.lv, pietiekami liela loma šajā avantūrā vismaz uz laiku bijusi iedalīta arī kādai ofšoru firmai ar bankas kontu Latvijā.

Kas “tur kopā” greznos īpašumus Melnās jūras krastā?

Navaļnijs skandalozajā filmā izklāsta, uz kā šobrīd noformēti līdz tam aplūkotie īpašumi – divas vīna darītavas, vīna dārzi Divnomorskā, austeru un mīdiju ferma, kā arī pati greznā, par “Putina pili” dēvētā savrupmāja.

Aiz restēm nesen nonākušais KAF dibinātājs stāsta, ka visi šie īpašumi ir noformēti uz speciāli dibinātām akciju sabiedrībām, kurās tiek iepludināta nauda.

Skatoties uz šo akciju sabiedrību struktūru pavirši un no malas, var rasties iespaids, ka tās ir savstarpēji nesaistītas, taču, kā norādīts KAF pētījumā, tām ir izraudzīts viens un tas pats reģistru turētājs – Sanktpēterburgā bāzētais OOO “Grāmatvedības un reģistrācijas centrs”.

Centru kontrolē tuvs Putina draugs un Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta veterāns – uzņēmējs Jurijs Kovaļčuks, kura vārds Latvijā biežāk izskanējis propagandu ražojošu Krievijas mediju kontekstā.

Uzņēmumam, kurš saimnieko “Putina pilī”, bijis bankas konts Latvijā

KAF šo veidojumu dēvē par “speciāli radītu kabatas reģistru turētāju”, kurš esot parocīgs instruments dažādu īpašumu patieso īpašnieku slēpšanai.

Mēģinot noskaidrot personas, kuras pārstāv “Putina īpašumos” saimniekojošās akciju sabiedrības, KAF esot izdevies uzzināt pietiekami daudz, pētot grāmatvedības atskaites, gada pārskatus un citus dokumentus, kuros tiek fiksētas šo akciju sabiedrību aktivitātes.

Stāsti par to, kā lielākas un mazākas naudas summas ir plūdušas cauri darbību specifiskās nozarēs imitējošus veidojumus, ir patiesi interesanti.

Taču Jauns.lv ieinteresēja tā video daļa, kurā tiek stāstīts par milzīgās, greznās savrupmājas oficiālo īpašnieku – uzņēmēju Aleksandru Ponomarenko un viņa ofšorā Britu Virdžīnu salās reģistrēto firmu “Savoyan Investments Limited”.

Ponomarenko, kuram ir saikne ar Putinam pietuvināto oligarhu Arkādiju Rotenbergu, par “Putina pils” īpašnieku kļuva pēc tam, kad medijos izskanēja ziņas par nule atklāto grezno īpašumu Melnās jūras krastā.

Būtiski, ka vēl 2017. gadā firmu “Savoyan Investments Limited” kā veidojumu, uz kura noformēta greznā ēka, nomainīja akciju sabiedrība “Binom”.

Šajā procesā firmas “Savoyan Investments Limited” pilnvarotā pārstāve bijusi kāda Natālija Tihomirova, kura, kā izrādās, bijusi arī uzņēmuma “Binom” direktore, kas gan ir cits stāsts, šķiet, par uzņēmumu pirkšanu un pārdošanu sev pašiem.

KAF publicētajā dokumentā, kurš uz īsu brīdi parādās ekrānā, redzams, ka Tihomirovas pārstāvētajai firmai “Savoyan Investments Limited” ir konts Rīgā, Latvijā – AS “SMP Bank” bankā:

Šī banka savulaik saucās AS “Multibank”, un tās pirmsākumi meklējami 1988. gadā, kad tika radīta PSRS Ārējo Ekonomisko Sakaru bankas filiāle Latvijā.

Tad 1991. gadā filiāle tika nacionalizēta, pārtopot par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu.

Tieši uz šī veidojuma pamata 1994. gadā tika dibināta AS “Multibanka”, un 2006. gadā Krievijas banka AO “SMP Bank” nopirka AS “Multibanka” kontrolpaketi, banku attiecīgi pārdēvējot par AS “SMP Bank”.

Vēl 2001. gadā dibināto Krievijas banku AO “SMP Bank” kontrolē brāļi Boriss Rotenbergs un jau pieminētais Putinam pietuvinātais oligarhs Arkādijs Rotenbergs.

Banka vairākkārt nonākusi regulatora redzeslokā

Stāsts par grezno, iespējams, Vladimiram Putinam izbūvēto īpašumu kopu Melnās jūras krastā ir stāsts par vērienīgu koruptīvu noziegumu ķēdi, kuras laikā apzagta Krievijas tauta.

Ņemot vērā apgalvojumus, kuri izskanējuši KAF publicētajā video, un tajā atrodamo informāciju, vērsāmies pie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), lai uzzinātu, kas Latvijas finanšu nozares regulatoram ir sakāms par AS “SMP Bank” līdzšinējo darbību.

“FKTK nedrīkst detalizēti komentēt kādu tirgus dalībnieku vai atklāt uzraudzības informāciju. Taču vēlamies informēt, ka svarīgs FKTK uzdevums ir kontrolēt, lai bankās tiktu izveidotas iekšējās kontroles sistēmas, kas novērš to iesaisti finanšu noziegumu veikšanā vai sankciju apiešanu. Kredītiestādei ir jānodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas, kā arī sankciju riska pārvaldīšanu, izmantojot efektīvu iekšējās kontroles sistēmu. Lai nodrošinātu ieguldītāju un noguldītāju interešu aizsardzību un finanšu tirgus reputācijas aizsardzību un stabilitāti, ir būtiski pēc iespējas mazināt un novērst šos riskus, kas saistīti ar finanšu noziegumu un sankciju risku pārvaldīšanu finanšu sektorā. Tādēļ FKTK nodrošina uzraudzību, tostarp veic pārbaudes un, konstatējot pārkāpumus, piemēro sodu,” paskaidroja FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Par kredītiestādēm piemērotajiem sodiem informācija tiek publicēta FKTK mājaslapā un dati saistībā konkrēto banku liecina, ka laikā no 27. 03. 2017. līdz 22. 06. 2017. pārbaudes gaitā bankā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi.

Piemērota arī soda nauda, jo FKTK konstatējis, ka banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu. Soda naudas apmērs – 455 822 eiro.

Bez tā FKTK mājaslapā, laika posmā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada jūnijam uzskaitīti vēl četri pārkāpumi.

Ko saka pati banka?

Būtiski, ka līdz šodienai AS “SMP Bank” ir paspējusi ne reizi vien mainīt nosaukumu. Pašlaik tā saucas AS “Industra Bank” un kā savas darbības pamatu piesaka mazo un vidējo uzņēmēju kreditēšanu.

Vēl 2014. gada FKTK ziņojumā bija izlasāms, ka no 2014. gada 7. maija šī banka maina juridisko nosaukumu uz „Meridian Trade Bank”, un, ka kopš tā gada 24. aprīļa ir notikušas arī būtiskas izmaiņas bankas akcionāru struktūrā.

Krievijas “SMP Bank” pārstāja būt tolaik par AS „Meridian Trade Bank” sauktās bankas akcionārs. Tobrīd arī nevienai personai bankā nav bijusi iegūta būtiska līdzdalība (virs 10%).

Ziņojuma pamata vēstījums gan bija – uz Latvijā reģistrēto AS „SMP Bank” ASV noteiktās sankcijas neattiecas.

Jāatgādina, ka aprakstītās izmaiņas bankas darbībā un minētās ASV sankcijas sekoja īsi pēc Krimas pussalas okupācijas, kuru veica Krievijas bruņotie spēki. Par AS “Industra Bank” banka pārtapa 2020. gada 22. janvārī.

Sarakstē ar Jauns.lv bankas Komunikāciju un mārketinga direktore Marita Ozoliņa vien uzsvēra, ka AS “Industra Bank” kā kredītiestādei nav tiesību izpaust jebkādu informāciju par bankas klientiem – arī to, vai konkrēts uzņēmums, persona ir vai nav bankas klients.

“Saskaņā ar LR Kredītiestāžu likumu un bankas iekšējiem korporatīvās ētikas principiem mums ir pienākums ievērot klientu datu konfidencialitāti, līdz ar to nevaram nedz noliegt, nedz apstiprināt Jūsu minētā klienta esamību. Vienlaikus uzsveram, ka banka ievēro visas LR noteikto normatīvo aktu un NILLTPFN prasības un stingri izvērtē sadarbību ar katru klientu. Gadījumos, kad klients veic aizdomīgus darījumus, banka nekavējoties par to informē tiesībsargājošās institūcijas,” pauda AS “Industra Bank” pārstāve.

Banka arī piebilda, ka šobrīd “aktīvi sadarbojas” ar Latvijas finanšu nozari uzraugošajām institūcijām tiesību aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.

FKTK mājaslapā, sadaļā par AS “Industra Bank” kā būtiskākās līdzdalības minēti: SIA “J.A. Investment Holdings” (no 33% līdz 50%), SIA “HPI 2” (no 20% līdz 33%) un kāda Nataļja Podgorbunskiha (no 10% līdz 20%), par kuru publiski pieejami informācijas avoti daudz neatklāj.

Taču vēl pagājušā gada martā bankas mājaslapā bijis norādīts, ka Podgorbunskiha bijusi lielākā īpašniece (32,93%).

Vēl šis tas par uzņēmumu, kurš šobrīd saimnieko savrupnamā

Nobeigumā ir jāpiemin dažas interesantas nianses, kuras KAF publicētajā video pieminētas par Krievijas uzņēmumu “Binom”, kuram oficiāli pieder “Putina pils” un tā direktori Natāliju Tihomirovu. Tās tik tiešām ir grūti neizcelt.

“Kā jūs iztēlojieties firmu, kurai pieder pasaulē dārgākā dzīvojamā māja – prezidenta pils. Esmu drošs, ka ne šādi,” kārtējo KAF video segmentu piesaka Navaļnijs.

Pēcāk tiek parādītas telpas, kuras uzņēmums “Binom” īrē kādā Sanktpēterburgas nomalē esošā guļamrajonā.

To platība, saskaņā ar KAF pētījumā izskanējušo, ir mazāka par 10m2 un tās atrodas šeit:

Pēcāk KAF pētījumā norādīts, ka visus ar “Binom” saistītos cilvēkus vieno kāda cita firma – OOO “Akcept”, kas savukārt pieder Mihailam Šelomovam – Putina māsīcas dēlam.

Pilns KAF video par pētījumu noskatāms šeit: