Ēdieni, kas sanaidojuši pasaules tautas un valstis. Globālie kulinārie kari
Dienišķā pārtika var teju uz kara takas nostādīt ne tikai trūkumā grimstošos, bet arī šīspasaules varenos bagātniekus. Tā, piemēram, savulaik ASV prezidents Baraks Obama sanaidoja divas NATO valstis – Turciju un Grieķiju, pie nevainīga pusdienu galda atklādams, kāds deserts viņam vislabāk garšo. Savukārt 19. gadsimta beigu Klusā okeāna kara atbalsis joprojām jūtamas Čīles un Peru attiecībās, kuras meklē kartupeļu dzimteni.
Vēl kāds ēdiens, kurš sanaidojis divas praktiski karastāvoklī esošās valstis, ir mums tik labi zināmais borščs, kas kļuvis par ukraiņu virtuves vizītkarti. Bet krievi jau nebūtu krievi, ja viņi necīnītos pret visu ukrainisko. Arī šai gadījumā viņi sev grib piesavināties pasaulslavenās austrumslāvu biešu zupas recepti.
Zupas nosaukums cēlies no Sibīrijas latvāņa (kas nav kaitīgais Sosnovska latvānis, bet ko var lietot uzturā) slāviskā nosaukuma (ukraiņu – Борщівник; krievu – Борщевик), kuru izmantoja zupas pagatavošanai. Mūsdienās latvāņa vietā zupas pagatavošanai kā galveno sastāvdaļu izmanto dārza bietes, kas tai dod tumši sarkanu krāsu (parasti zupas sastāvā ir arī gaļa vai sēnes). Pastāv milzums daudz reģionālu atšķirību tās pagatavošanā un sastāvdaļās. Piemēram, Polijā borščs bieži ir biešu buljons (boršču ar dārzeņiem Polijā dēvē par ukraiņu boršču). Latviešu biešu zupu arī var uzskatīt par boršča paveidu.
Tomēr starp Krieviju un Ukrainu notiek strīdi par boršča izcelsmi, kas jau ir ieslīguši politiskajos konfliktos kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu. Ukraiņi ļoti sāpīgi reaģē uz to, kad boršču sauc par krievu ēdienu.
Konflikts ar jaunu sparu uzvirmoja 2019. gada maijā, kad Krievijas Ārlietu ministrijas “Twitter” kontā tika publicēts ieraksts par boršču kā tradicionālās krievu virtuves simbolu. Ukraiņu sabiedrībā šis Kremļa ārlietu resora paziņojums tika vērtēts ļoti nosodoši. Savukārt nu Ukrainas Kultūras ministrija plāno panākt, lai boršču iekļautu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā ukraiņu nacionālo lepnumu.
Nesen ar jaunu jaudu strīdi uzliesmoja pēc Krievijā populārā televīzijas raidījumu un pasākumu vadītāja Andreja Bočarova ieraksta sociālajos tīklos, ka “pēc labas atpūtas dabā nekas nav labāks par krievu boršču”. Tagad Ukrainas virtuālo vidi pārpludina ieraksti par ļaunajiem “moskaļiem”, kuri atkal veic kārtējo agresiju pret ukraiņiem.
Tomēr pierādīt boršča ukrainisko izcelsmi varētu būt visnotaļ sarežģīti, kaut vai tādēļ, ka vārds “borščs” pirmoreiz parādās 16. gadsimta sākumā Maskavā sarakstītā mājsaimniecības padomu grāmatā (tās autors ir cara Ivana Bargā personiskais garīdznieks protopops Silvestrs).
Latviešiem gan laikam nav domstarpību par boršča izcelsmi. Par to varam pārliecinātos gan lielveikalos, kur mūsu pašu konservu ražotāji piedāvā neskaitāmas “Ukraiņu boršča” burciņu variācijas, gan restorānos, kuru ēdienkartēs melns uz balta rakstīts “ukraiņu borščs”.
