Ēdieni, kas sanaidojuši pasaules tautas un valstis. Globālie kulinārie kari
Dienišķā pārtika var teju uz kara takas nostādīt ne tikai trūkumā grimstošos, bet arī šīspasaules varenos bagātniekus. Tā, piemēram, savulaik ASV prezidents Baraks Obama sanaidoja divas NATO valstis – Turciju un Grieķiju, pie nevainīga pusdienu galda atklādams, kāds deserts viņam vislabāk garšo. Savukārt 19. gadsimta beigu Klusā okeāna kara atbalsis joprojām jūtamas Čīles un Peru attiecībās, kuras meklē kartupeļu dzimteni.
7. Azerbaidžāņu un armēņu vīnogu lapu kari: dolma
Armēņi un azerbaidžāņi karo ne tikai par Kalna Karabahu, bet arī par dolmu jeb vīnogu lapu tīteņiem - sautētiem gaļas, parasti jēra, rullīšiem, kuri ietīti vīnogulāju lapās (šiem gaļas rullīšiem kā piedevas klāt piedāvā arī dažādus dārzeņus). Armēņu un azerbaidžāņu cīņas notiek ne tikai kalnaino apvidu ierakumos, bet arī pie virtuves plītīm.
2017. gadā tieši Azerbaidžānas dolma tika iekļauta UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tādējādi šie gaļas rullīši ir tikpat svarīgi kā mūsu suitu kultūrtelpa vai Dziesmu svētku tradīcija.
Tomēr armēņi nevēlas atkāpties no dolmas izgudrotāju un meistaru goda. Strīdi ar jaunu spēku pieauga tieši pēc UNESCO lēmuma. Dolma gan nav tikai vienas valsts kulinārais lepnums – to galdā ceļ arī Turcijā, Gruzijā un Ķīnā. Receptes bieži ir atšķirīgas: piemēram, grieķi dolmā ievieto jebko, izņemot gaļu, pievieno citronu un olīveļļu.
Ja aizstājat vīnogu lapas ar kāpostu lapām, iznāks mums tik ierastie kāpostu tīteņi. Tā kā jāteic, ka nekāda īpaši ekskluzīva, nepazīstama garša diži nebūs. Iespējams, arī Latvijā varētu būt dolmas dzimtene, ja vien pie mums klimatiskie apstākļi ļautu ierīkot plašus vīnogulājus.
