Ēdieni, kas sanaidojuši pasaules tautas un valstis. Globālie kulinārie kari
Dienišķā pārtika var teju uz kara takas nostādīt ne tikai trūkumā grimstošos, bet arī šīspasaules varenos bagātniekus. Tā, piemēram, savulaik ASV prezidents Baraks Obama sanaidoja divas NATO valstis – Turciju un Grieķiju, pie nevainīga pusdienu galda atklādams, kāds deserts viņam vislabāk garšo. Savukārt 19. gadsimta beigu Klusā okeāna kara atbalsis joprojām jūtamas Čīles un Peru attiecībās, kuras meklē kartupeļu dzimteni.
5. Musulmaņu un hinduistu strīds rīsu karalienes dēļ: basmati rīsi
Vēl viena rīsu šķirnes izcelsme, kas sanaidojusi kaimiņtautas, ir basmati rīsi, kas tāpat kā humuss Tuvajos Austrumos, eļļu ugunī pielējis ne to draudzīgāko kaimiņvalstu - Pakistānas un Indijas starpā. Basmati rīsus, kurus kulinārajā pasaulē mēdz saukt par rīsu karalieni, ir aromātisko rīsu veids ar plāniem, gariem graudiem. To galvenās izcelsmes valsts ir Indija un Pakistāna.
Pagājušā gada oktobrī Indija, kas nodrošina divas trešdaļas visu basmati rīsu piegāžu ES, pieprasīja, lai ES piešķir tiem unikālu ģeogrāfisko nosaukumu. Tas nozīmē, ka tikai Indijas rīsiem ES var būt nosaukums “Basmati”, piemēram, tāpat kā Jāņu sieru var ražot tikai Latvijā. Tomēr problēma ir tā, ka, pēc Eiropas Komisijas datiem atlikusī trešdaļa basmati rīsu uz ES atceļo no Pakistānas. Protams, Pakistānas varas iestādes nav sajūsmā ar Deli prasību. Tagad ES nu ir izšķiršanās priekšā, kam atdot basmati rīsu godu.
Jāteic, ka šai ziņā diez ko korekti nav arī paši latvieši, jo Latvijas internetu pārpludina raksti ar virsrakstiem “Basmati rīsi indiešu gaumē”, “Indijas basmati rīsi oriģinālie”, “Indijas basmati rīsi” un tamlīdzīgi. Te nu mums būtu jābūt mazliet politkorektākiem, lai nesaņemtu notas no Pakistānas Islāma Republikas.
