Ēdieni, kas sanaidojuši pasaules tautas un valstis. Globālie kulinārie kari
Dienišķā pārtika var teju uz kara takas nostādīt ne tikai trūkumā grimstošos, bet arī šīspasaules varenos bagātniekus. Tā, piemēram, savulaik ASV prezidents Baraks Obama sanaidoja divas NATO valstis – Turciju un Grieķiju, pie nevainīga pusdienu galda atklādams, kāds deserts viņam vislabāk garšo. Savukārt 19. gadsimta beigu Klusā okeāna kara atbalsis joprojām jūtamas Čīles un Peru attiecībās, kuras meklē kartupeļu dzimteni.
3. Ebrejus un arābus šķeļ aunazirņi: humuss
Vēl pirms pāris gadiem Latvijas lielveikalos visai plašā izvēlē varēja iegādāties dažādu ražotāju humusa kārbas, nu piedāvājums, spriežot pēc veikalu plauktiem, ir sarucis. Tomēr humuss ir visai ugunīgs ēdiens, kas eļļu ugunī pielaidis jau tā saspīlētajās ebreju un arābu attiecībās.
Nesen no aunuzirņiem pagatavotā pavalga dēļ atkal pasliktinājās Izraēlas un Libānas attiecības.
Izraēlas eksperti atsaucas uz reliģiskiem pierakstiem, kas iegūti pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu un kuros ir atsauces uz šo populāro ēdienu. Piemēram, atsauce uz humusu esot atrodama Vecās Derības Rutes grāmatas 2. nodaļas 14. pantā: “Un launaga laikā Boāss viņai sacīja: “Nāc šurp un ēd, un mērc savu kumosu skābumā”.”
Savukārt Tuvo Austrumu valstis (Sīrija, Libāna, Jordānija, Turcija) humusu uzskata par savu kulināro lepnumu. Tām piebiedrojas arī pāris kristiešu valstis – Grieķija un Kipra. Bet viskareivīgākā no tām ir Libāna.
Libāna, mēģinot pierādīt savas pretenzijas uz humusu, gatavo pasaulē lielākās humusa plates, kuras iekļūst Ginesa rekordu grāmata. Savukārt Izraēla nekavējas spert atbildes soļus un uzreiz rīko savas dižā humusa meistarklases. 2010. gadā libānieši pagatavoja ēdienu no humusa, kas sver 10 452 kilogramus, ko Izraēlai vēl nav izdevies pārspēt, vēsta britu raidsabiedrība BBC.
Jāpiebilst, ka 2008. gadā Libānas ražotāji iesniedza prasību pret Izraēlu, apgalvojot, ka dienvidu kaimiņš ir piesavinājies Libānas nacionālo ēdienu humusu, to reklamējot kā savu nacionālās virtuves sasniegumu. Beirūta pieprasīja Eiropas Savienībai (ES) atzīst humusu par Libānas kultūras mantojumu. Libānieši gan cieta sakāvi - ES iestādes paziņoja, ka humuss ir visu Tuvo Austrumu, tostarp Izraēlas, īpašums.
Šajā gadsimtā humuss plašu popularitāti sāka iegūt arī Rietumu pasaulē, sevišķi ASV, kur to cildina veģetārisma piekritēji. 21. gadsimtā humuss pamazām sāka iegūt atpazīstamību arī Latvijā. Ja veikalos gatavā humusa sortiments nav diez ko plašs, tad pašmāju recepšu portāli ir pārpildīti ar dažādiem padomiem tā pagatavošanā.
