Ēdieni, kas sanaidojuši pasaules tautas un valstis. Globālie kulinārie kari
Dienišķā pārtika var teju uz kara takas nostādīt ne tikai trūkumā grimstošos, bet arī šīspasaules varenos bagātniekus. Tā, piemēram, savulaik ASV prezidents Baraks Obama sanaidoja divas NATO valstis – Turciju un Grieķiju, pie nevainīga pusdienu galda atklādams, kāds deserts viņam vislabāk garšo. Savukārt 19. gadsimta beigu Klusā okeāna kara atbalsis joprojām jūtamas Čīles un Peru attiecībās, kuras meklē kartupeļu dzimteni.
2. Čīles un Peru bumbuļu karš: kartupeļi
Vēl divas kaimiņvalstis, kuras ēdiena dēļ ir kulinārā kara stāvokli, atrodas Dienvidamerikā. Tā ir Čīle un Peru. Abas apgalvo, ka tieši no tās laukiem pa visu pasauli izplatījusies latviešu “otrā maize” jeb kartupeļi.
Pirmos kartupeļbumbuļus no indiāņu zemes uz Eiropu 16. gadsimta trīsdesmitajos gados atveda spāņu konkistadori. Sākumā gan tie auga kā eksotiska puķe Eiropas karaļnamu krāšņumdārzos. Vajadzēja paiet vairāk kā gadsimtam, lai neaptēstie eiropieši beidzot saprastu, ka kartupelis ir arī visnotaļ ēdama lieta.
Latviešiem gan čīliešu un peruāņu kartupeļu kašķi ir pie vienas vietas. Jo mums jau sava dižā kartupeļu leģenda: 1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm ar koloniju Amerikā (Tobāgo), ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, kaut gan sākumā tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Pateicoties hercoga Jēkaba viedumam, pie mums kartupeļaugus vis nebāza puķupodos, bet gan uzreiz bēra silēs.
Bet rietumeiropieši bija saņēmuši cita izskata un pielietojuma bumbuļus – ne ta no tagadējās Čīles, ne ta Peru teritorijas, bet kopumā ņemot – no inku zemes.
Lielākā bēda izrādījās tā, ka 16. gadsimtā Amerikas kontinentā vēl nebija tur vēlāk nodibinājušos valstu robežu, un tā nu šodien neviens skaidri nevar pateikt, no kura inku apdzīvotā apgabala uz Eiropu atvests kartupelis. Jau kopš 19. gadsimta beigām, kad Klusā okeāna kara laikā (1879-1883) Čīle sakāva Peru, abas valstis turpina karadarbību kartupeļu frontē.
Čīlieši izmantojuši radošu pieeju, savus argumentus balstot ar zinātnes un mākslas piemēriem. Viņi, piemēram, atsaucas uz Nobela prēmijas literatūrā, čīliešu literāta Pablo Nerudas (1904-1973) dzejoli-odu kartupeļiem. Turklāt 2008. gadā valsts Lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka 99% no visiem pasaulē saražotajiem kartupeļiem ir ģenētiska saikne ar Čīles izcelsmi.
Savukārt Peru varas iestādes regulāri atgādina, ka viņu augu produkti glābj Eiropu no bada, to pamatojot ar pašu ekspertu ziņojumiem. Peruāņu pētnieki uzskata, ka visu pasaules kartupeļu sākumšķirne ir “Solanum brevicaule”, kas tika atrasta pie Titikakas ezera ziemeļu krastiem, kas atrodas Peru.
