Ēdieni, kas sanaidojuši pasaules tautas un valstis. Globālie kulinārie kari
Dienišķā pārtika var teju uz kara takas nostādīt ne tikai trūkumā grimstošos, bet arī šīspasaules varenos bagātniekus. Tā, piemēram, savulaik ASV prezidents Baraks Obama sanaidoja divas NATO valstis – Turciju un Grieķiju, pie nevainīga pusdienu galda atklādams, kāds deserts viņam vislabāk garšo. Savukārt 19. gadsimta beigu Klusā okeāna kara atbalsis joprojām jūtamas Čīles un Peru attiecībās, kuras meklē kartupeļu dzimteni.
1. Korejieši un ķīnieši sakaujas skābētu kāpostu dēļ: kimči
Jau vairākus gadu desmitus nenorimst cīņa starp Dienvidkoreju un Ķīnu par skābētajiem dārzeņiem – kimči, ko eiropieši vairāk pazīst kā ar dažādām asām piedevām skābētus Ķīnas kāpostus un baltos redīsus, bet Dienvidaustrumāzijā kimči ir daudz izsmalcinātāks.
Šo skābētu vai marinēto dārzeņu ēdienu, ko pie mums daudzi uzskata par piedevu, bet austrumu Āzijā par pamatēdienu, gatavo arī no ķirbjiem, sinepju lapām, baklažāniem, hurmas, rāceņiem, žeņšeņa, saldajiem kartupeļiem, pupiņu asniem un citiem produktiem. Dažādos šī reģiona novados ir atšķirīgas kimči pagatavošanas tradīcijas, kurās dažādās proporcijās var izmantot sāli, ķiplokus, piparus un citas garšvielas. Vārdu sakot - kimči pagatavošana ir vesela māksla un āzieši šo dārzeņu ēdienu atšķirs tikpat nekļūdīgi kā kurzemnieks noteiks, no kuras vietas nācis sklandrausis – no Dundagas, Alsungas vai Kuldīgas.
Pie tam kimči dārzeņi var būt gan marinēti, gan skābēti. Mūsu pašu “Dimdiņu” ražotie kimči it nebūt nesniedz priekštatu par šo Ķīnas jeb Pekinas kāpostu daudzveidīgo garšas buķeti. Receptes ir desmitiem, ja ne pat simtiem!
Parasti uzskatām, ka kimči ir korejiešu nacionālais ēdiens, bet tikpat labi to iecienījuši arī ķīnieši. Abas varenās aziātu tautas nu cīnās par to, kurai tad īsti pieder kimči receptūra. Villošanās notiek pat diplomātiskā līmenī, kad runa nav vis par to, kura politiskā iekārta – kapitālistiskā vai komunistiskā – ir labāka, bet gan par nacionālo lepnumu un pašapziņu, kura abām tautām radusies tūkstošiem gadu pirms augstākminēto politisko sistēmu rašanās. Decembrī tādēļ nobrieda pamatīgs konflikts starp Seulu un Pekinu, vēsta britu raidsabiedrība BBC.
Viss sākās ar to, ka decembra sākumā Ķīna saņēma starptautisku sertifikātu “pao cai” ēdienam no Ķīnas Sičuaņas provinces, kas ļoti atgādina pasaulslaveno Dienvidkorejas pikanto marinēto kāpostu kimči. Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) gan piebilda, ka sertifikāts piešķirts “pao cai” kā vienam no kimči paveidam. Lai gan ISO norādīja, ka sertifikāts tika piešķirts tikai “pao cai”, nevis kimči, tas izraisīja Dienvidkorejas Lauksaimniecības ministrijas neapmierinātību.
Pašlaik vārdu kaujas par kimči izcelsmi starp ķīniešiem un korejiešiem sit augstu vilni. Kopš parādījies internets, virtuālais karš ieguvis jaunus apmērus. Viss sācies ar to, ka kāda ķīniete, gatavodama skābētus kāpostus, savu oriģinālo recepti ievietoja kādā ēdienu recepšu portālā un savu brūvējumu nosauca par kimči. To tik vajadzēja dienvidkorejiešiem, kuri uzreiz visu ķīniešu nāciju sāka apvainot korejiešu nacionālo jūtu aizskārumā.
Aziātu tautu pretenzijas uz kimči receptūru uzkurināja arī janvāra sākumā kādas amerikāņu dietologu asociācijas paziņojums, ka mediķi pierādījuši: regulāra kimči ēšana ir veselīga, tā mazinās infarkta risku. Un kuri tad negribētu, lai viņus pasludina par infarkta uzvarētājiem!
