1972. gadā atklātais seksa prieku centrs ar 120 numuriem 11 stāvos aizstāja pilsētas vēsturiskajā centrā izpletušos daudzos mazos bordeļus, par ko sūdzējās vietējie iedzīvotāji.
Varas iestādes arī izsprieda, ka kārtībai vieglāk sekot, ja viss ir zem viena jumta.
Prostitūtas strādāja kā pašnodarbinātās, īrējot numurus un maksājot nodokļus. Bordeļa štatā bija ap 60 darbinieku – apsardze, bārmeņi, masieri, frizieri, pavāri, apkopēji, meistari saimnieciskiem darbiem. Tagad viņi zaudējuši darbu.
Kompānija, kas pārvalda "Pascha", pēc koronavīrusa otrā viļņa vairs nespēja segt uzturēšanas izdevumus sešciparu summas apmērā ik mēnesi.
Ierobežojumu dēļ pēc īsa atelpas laika prostitūcijas pakalpojumi Vācijā atkal ir aizliegti.
